Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Autoceļu uzturēšanas procesa prioritāte – drošība

© F64

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir darba devējs vairāk nekā 1300 darbiniekiem visā Latvijā, tomēr, neskatoties uz to, ka darbu veikšanas nepieciešamība, nodrošinot ceļus caurbraucamus, var rasties jebkurā diennakts laikā un jebkādos laika apstākļos, uzņēmumā ir salīdzinoši maza kadru mainība – darbs ir grūts un ļoti atbildīgs, kas liecina, ka ceļinieks nav tikai profesija vai ieņemamais amats, bet savā ziņā dzīvesveids un pārliecība.

Jānodrošina ceļu caurbraucamība 20 tūkstošos kilometru

Uz Latvijas fona LAU ir gana liels uzņēmums, kam visā Latvijas teritorijā ir kopumā ap 60 bāzēm un atbalsta punktiem, kas apkalpo katrs savu ceļu rajonu. LAU darbinieki ir tie, kas rūpējas par vairāk nekā 20 tūkstošus kilometru garajiem valsts autoceļiem. Visa šī infrastruktūra ir pastāvīgi jāuztur lietošanas kārtībā, lai nodrošinātu vienādu valsts autoceļu uzturēšanas darba kvalitāti un operativitāti visā Latvijā. Uzņēmuma galvenā funkcija ir valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšana pieejamā finansējuma apjomā, nodrošinot valsts autoceļu lietošanu un caurbraucamību visus 12 mēnešus gadā.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Tehniskā departamenta direktors Vilnis Urbanovičs atzīmē: «Uzņēmuma darba metodes ir standartizētas un labi aprobētas - esošie darbinieki daudzu gadu garumā ir pieslīpējuši savas prasmes, zina sava rajona vai konkrēta novada katra ceļa specifiku, kas ir būtiski ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai visos gadalaikos. 2016. gadā vidējais LAU darbinieku skaits bija ap 1340 cilvēkiem, tādējādi LAU ir ne tikai viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, bet arī stabils un nozīmīgs darba devējs reģionos.»

Darba specifiku diktē klimats

Valsts autoceļu kompleksā ikdienas uzturēšana ir process, kas ietver aptuveni 200 pamatā maza un neliela apjoma dažāda rakstura un sarežģītības pakāpes darbu. Darbi ir ļoti atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem, un tiem ir sezonāls raksturs, tādēļ ir divas sezonas - vasaras, kas ilgst no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, un ziemas sezona - no 1. novembra līdz 31. martam. Darbu veikšanas nepieciešamība var rasties jebkurā diennakts laikā. Īpaši svarīgi tas ir organizējot darbu dabas stihiju, tostarp ūdens radītu izskalojumu aizbēršanu, vētrā lauztu loku novākšanu un citu seku novēršanu, kā arī ziemas sezonā, kad savlaicīga autoceļu attīrīšana no sniega un sniega aizvākšana un autoceļa seguma slīdamības samazināšana paaugstina satiksmes drošību un nodrošina būtisko sabiedrisko pakalpojumu, tajā skaitā ātrās palīdzības, sabiedriskā transporta un citu cilvēkam svarīgu pakalpojumu pieejamību.

Izgatavo zīmes un gatavo šķembas

Līdztekus valsts autoceļu uzturēšanai LAU veic uzturēšanas darbus arī lielākajā daļā tranzīta maģistrāļu pilsētās. Uzņēmums arī ražo dolomīta šķembas autoceļu uzturēšanai un būvniecībai, kā arī apsaimnieko aptuveni 50 grants un smilšu karjeru. Mazāk sabiedrībai zināms, ka LAU pieder arī ceļa zīmju ražotne Daugavpilī, kur saražo lielu daļu Latvijā nepieciešamo ceļa zīmju.

Bez atbalsta bāzēm LAU visā Latvijā šobrīd ir 41 kaisāmā materiāla noliktava ar kopējo tehnoloģisko ietilpību vairāk nekā 60 000 tonnu. Būtisks uzlabojums LAU ikdienā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošana uzņēmuma darbā, proti, elektroniskā darbu uzskaite un dokumentu aprite notiek pēc vienota standarta, vienotā sistēmā visās LAU struktūrvienībās, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tas viennozīmīgi palīdz labāk pārvaldīt uzņēmuma saimniecību ikdienā.

Sakārtota sistēma samazina riskus

Drošība, tajā skaitā arī droša un veselīga darba vide, darbinieka vajadzību piramīdā atrodas otrajā vietā aiz fizioloģiskajām vajadzībām, piemēram, izsalkuma, slāpēm un miega, jo darbā mēs katru dienu pavadām vienu trešdaļu dienas laika. LAU darbiniekiem, kā uzņēmumam, kura darbības sfēra pieskaitāma būvniecības nozarei, kas savukārt Latvijā ierindojama bīstamo nozaru sarakstā, pastāv saskarsme praktiski ar visiem iespējamajiem darba vides riskiem. Tāpēc uzņēmumā ir ieviests arodveselības standarts OHSAS 18001. Saskaņā ar šo standartu tiek veikta identificēto darba vides risku kontrole un pasākumu plānošana risku mazināšanai un novēršanai.

Darbs uz ceļa - paaugstināta riska process

Tā kā darbinieki strādā uz autoceļiem intensīvas satiksmes apstākļos, kam turklāt ir tendence pieaugt, lielākais un bīstamākais risks pēdējos gados ir ceļu satiksmes negadījumi. Statistika šogad tiešām ir nežēlīga. Piemēram, 2007., 2009., 2010. un 2012. gadā nebija neviena gadījuma, kad ceļu satiksmes negadījumā būtu iesaistīts kāds no LAU darbiniekiem vai kāda no uzņēmuma tehnikas vienībām, bet šogad nepilna pusgada laikā jau ir bijuši trīs pietiekami nopietni negadījumi. Pieaugošā negadījumu tendence uztrauc visa līmeņa LAU darbiniekus, jo cieš darbinieki un uzņēmums kopumā. Materiālie zaudējumi nav tikai bojātā tehnika, kas jāremontē, bet arī piespiedu dīkstāve, kamēr tai tiek veikta ekspertīze, kamēr tiek gaidīts apdrošināšanas kompānijas lēmums. Uzņēmuma speciālisti ir spiesti meklēt iespējas, kā aizvietot šo tehniku, kas savukārt rada problēmas darbu plānošanā.

«Bet pirmajā vietā ir tieši darbinieku drošība. Tāpēc tiek veiktas investīcijas arī tehniskajos līdzekļos, kas nepieciešami darba vietu aprīkošanai remontu laikā uz autoceļiem, piemēram, ir iegādāti papildu gaismas elementi, mirgojošās bultas. Lielākus vai mazākus iepirkumus uzņēmums organizē katru gadu - atkarībā no vajadzības, jo viss jau nolietojas. Katrā ziņā mēs investējam ievērojamas summas savu darbinieku drošībā. Gribētos, lai arī citi satiksmes dalībnieki ievērotu noteikumus un novērtētu mūsu darbu,» aicina V. Urbanovičs.

Uzlabojot apstākļus, samazina arodslimību riskus

Daudz tiek investēts arī jaunas tehnikas iegādē. Valstī kopumā un arī LAU ir daudz arodslimību pieteikumu - veselības traucējumus darbinieki guvuši, strādājot ar padomju laiku tehniku, kam bija paaugstināts vibrācijas un trokšņu līmenis. Modernajā tehnikā ir ergonomiski iekārtoti sēdekļi un vadības sviras, kontrolējams mikroklimats kabīnē, un vibrācijas un trokšņa līmenis nepārsniedz pieļaujamās normas. Tādas darba vietas dod labu motivāciju strādāt produktīvi.

Lai darbinieks justos drošs savā darba vietā, viņam jāzina, kādi ir pastāvošie riski un kā no tiem izvairīties, lai nenotiktu nelaimes gadījums. Divas reizes gadā, mainoties darbu sezonalitātei, darbiniekus apmāca atkārtoti. Katrs darbinieks saprot, ka, strādājot uz ceļa, svarīgākais ir būt pamanāmam citiem satiksmes dalībniekiem, kā arī lai būtu izvietoti nepieciešamie satiksmes organizācijas līdzekļi un lietoti visi izsniegtie individuālie aizsardzības līdzekļi, no kuriem viens no svarīgākajiem - augsta līmeņa redzamības darba apģērbs.

LAU piedalās uzņēmumu ilgtspējas novērtējuma programmā, kura balstīta uz starptautiski atzītu metodoloģiju, palīdzot Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni, kur guvis augstu novērtējumu.

Motivēts darbinieks - uzņēmumam lojāls darbinieks

Ņemot vērā, ka uzņēmums darbojas ceļu nozarē, pastāv konkurence starp ceļu būvniekiem un uzturētājiem kvalificēta darbaspēka piesaistīšanā. LAU saviem darbiniekiem piedāvā stabilu, konkurētspējīgu atalgojumu, apdrošināšanas polisi, materiālos pabalstus un citus bonusus. Svarīgs moments ir arī darba koplīgums, ko jo īpaši novērtē darbinieki, kas uzņēmumā nostrādājuši ilgus gadus. Lai piesaistītu kvalificētus jaunos speciālistus, uzņēmumam ir sekmīga sadarbība ar profesionālajām skolām, piesaistot praktikantus, no kuriem daudzi pēc tam karjeras gaitas turpina LAU. Esošajiem darbiniekiem tiek nodrošinātas dažādas apmācību iespējas kvalifikācijas celšanā.

Lai kvalitatīvi izpildītu visus ikdienas autoceļu uzturēšanas darbus, kas ļauj uzņēmumam būt konkurētspējīgam un pelnošam, vienlaikus attīstīties un paplašināties, ir nepieciešama darbinieku motivācija strādāt ražīgi un kvalitatīvi. Pirmkārt, jānodrošina darbinieku vajadzību apmierināšana: sākot no pārdomātiem un izpildāmiem darba pienākumiem ar adekvātu atalgojumu, beidzot ar tā sauktajiem netaustāmajiem faktoriem - optimālu darba un atpūtas režīmu, iespēju paēst, ergonomiskiem un riska drošiem darba apstākļiem, piederības un kopības izjūtu, novērtējumu un atzinību no uzņēmuma puses, palīdzību karjeras izaugsmē, iespēju parādīt savas radošās spējas.

V. Urbanovičs vēsta: «Katram cilvēkam, protams, ir savi personiskie iemesli strādāt kādā darbavietā, bet pastāv kopsakarības, kas ļauj šos motivējošos faktorus sistematizēt. Ja uzņēmuma darbinieki ir motivēti labi strādāt un gūst gandarījumu par paveikto, uzņēmums ietaupa līdzekļus. Darbu var paveikt ar mazāku darbinieku skaitu, un uzņēmumu nepamet kvalificētie darbinieki. Motivēts cilvēks darba vietu nemainīs. Motivācija uzlabo darba atmosfēru, ražību, kolektīva saliedētību, uzņēmuma imidžu un reputāciju. Veiksmīgāk norit ikdienas plānošana, sadarbība ar pasūtītāju, plānoto uzdevumu izpilde. Investējot savos darbiniekos, viņu kvalifikācijas celšanā, motivējot darbiniekus, LAU ir izdevies panākt, ka daudziem šis uzņēmums kļūst par otro ģimeni.».