Latgalē apkopo plūdu bilanci

Vēl maija pirmajās dienās Latgalē un Augšzemē uz dažiem ceļiem un laukiem nebija atkāpušies Daugavas palu ūdeņi, kas plašas teritorijas bija pārpludinājuši veselu mēnesi. Viens no visvairāk šā pavasara palos cietušajiem novadiem ir Daugavpils novads, kas abos Daugavas krastos apvieno 19 pagastu, kur palu ūdeņi šopavasar nodarījuši vairāk nekā 200 000 latu zaudējumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina pašvaldības līdz 14. maijam iesniegt informāciju par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem zaudējumu novēršanai.

Līdzekļi ierobežoti

RAPLM norāda, ka visi pašvaldību pieprasījumi par valsts finansējuma piešķiršanu Ministru kabinetā tiks izskatīti vienlaikus, izvērtējot valsts finanšu iespējas atbalstīt pašvaldības kopumā, jo finanšu līdzekļi 2010. gada valsts budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir ierobežoti, ziņo LETA.

Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts stāsta, ka palu radītie zaudējumi novadā tiek lēsti 200 000 latu. Lielākos bojājumus pāri plašām teritorijām plūstošie palu ūdeņi nodarījuši ceļiem. Daudzviet pilnībā vai daļēji ir bojātas caurtekas. To atjaunošanai un remontam būs nepieciešami 80 532 lati. Mēnesi atrodoties zem ūdens, grants ceļiem dažos to posmos virsējā kārta ir noskalota grāvjos. Līksnas pagastā atjaunojamo ceļu kopgarums ir četri kilometri, bet Sventes pagastā – 2,8 kilometri, darbu izmaksas ir attiecīgi 72 000 latu un 42 000 latu.

"Ceļus visvairāk izskaloja tas, ka sniegs un ledus kusa strauji, bet caurtekas stāvēja aizsalušas kā dambis," norāda Nīcgales pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Stikāns.

Otra lielākā plūdu bojājumu sadaļa novados – izskalotie sējumi. A. Aizbalts stāsta, ka palu laikā Daugavpils novadā gājuši bojā aptuveni 50% jeb aptuveni 550 hektāru applūdušo ziemāju sējumu, nodarot vietējiem zemniekiem apmēram 24 000 latu zaudējumus.

Gads būs grūts

Daugavas palu ūdeņi Daugavpils novadā atkāpušies, atjaunojot piekļuvi visām līdz šim no ārpasaules nošķirtajām dzīvojamajām mājām. No ūdens segas gandrīz atbrīvojušās arī applūdušās pļavas un lauki, kur daudzviet vēl redzami nelieli ezeriņi. Taču plūdu vietas joprojām ir pamatīgi izmērcētas, aizkavējot lauku darbus.

Ilgāk nekā Daugavpils novadā pali ilguši zemajā Dvietes palienē Ilūkstes novadā. Tur vēl maija pirmajā nedēļā bija applūduši divi vietējas nozīmes ceļi un autovadītāji bija spiesti applūdušos posmus apbraukt, izmantojot citus ceļus.

Ilūkstes domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns Neatkarīgajai norāda, ka, pēc sākotnējām aplēsēm, palu nodarītie zaudējumi pašvaldību ceļiem vien pārsniedz 20 000 latu. Bet atbalstu Zemkopības ministrijai par palu nodarīto postu zemnieku sējumiem ilūkstieši nelūgšot, jo neviens to nekompensēšot un tas būtu veltīgs darbs. Ūdens no laukiem atkāpjas ļoti lēni, zemnieki vēl netiek uz izmērcētajiem laukiem, sēja aizkavējas, un jau tagad esot skaidrs, ka gads būs grūts.

Grāvji ziemājos un pārcēlājs bez darba

Šonedēļ palu ūdeņi Daugavā arī pie Līvāniem un Jersikas, kā arī Daugavas pietekā Dubnā nokritušies zem 6,5 metru atzīmes, un iepriekš applūdušās ielas atkal ir izbraucamas. No palu ūdens skavām atbrīvojies arī Latgales Mākslas un amatniecības centrs un Tūrisma informācijas centrs, tādēļ zudusi vajadzība pēc pārcēlāja, kurš palu laikā ar laivu palīdzēja cilvēkiem nokļūt uz darbu un mājās, informē Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle. Lai arī plūdu nodarītie bojājumi Līvānos nav īpaši lieli, tie tomēr lēšami tūkstošos. Lielākais palu ūdeņu nodarītais postījums ir gājēju tiltam pāri Dubnai Rožupē. Ceļoties ūdens līmenim un ejot ledum, izlocītas pat metāla konstrukcijas. Tāpat izskaloti ceļi un caurtekas, bojāti zemākās vietās novietotie elektroenerģijas transformatori. Kopējā zaudējumu summa Līvānos vēl tika precizēta.

Savukārt iepretim Līvānu novadam otrpus Daugavai palu skartajā Jēkabpils novada Dunavas pagastā zaudējumi ir nopietni – zem ūdens atradušies aptuveni 15 kilometri pašvaldības ceļu, kuriem radīto izskalojumu labošana prasīs ap 12 000 latu, Neatkarīgajai stāsta Dunavas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Baltaruņķis. Ceļš no Cukuriņiem apmēram 200 metru garā posmā ticis pilnībā izskalots un nebijis izbraucams, ko nācies steigšus pielabot, lai atjaunotu satiksmi. Ziemājos ūdens izrāvis pat grāvjus, noskalojis augsnes virskārtu. Ziemāji izskaloti vairākām saimniecībām ar 120 hektāru lielu kopējo postījumu platību. Dunava ir starp tām bieži applūstošajām teritorijām, kuras cer vienīgi uz valdības sapratni un kompensācijām.