Svētceļnieki dodas uz Aglonu

No dažādiem Latvijas novadiem šajās dienās svētceļnieki ir sākuši iet uz Aglonu, lai 15. augustā piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos.

Vietnē Katolis.lv var uzzināt, ka savu gājumu pirmie jau jūlija beigās ir sākuši ticīgie no Liepājas, Tukuma, Rīgas, šonedēļ ceļojumu uzsāks arī svētceļnieki no Siguldas, Aizkraukles, nākamnedēļ - no Daugavpils, Madonas. Vakar, 4. augustā, uz Aglonu sāka iet arī katoļticīgie un viņu draugi no Gulbenes. Draudzes locekle Diāna Strupka saka, ka šoreiz ir salīdzinoši mazāks pulciņš kājām gājēju, taču daudzi vēl piebrauks klāt Aglonā. Attālums no Gulbenes līdz Aglonai ir 117 kilometru garš, bet faktiski - vēl lielāks.

«Domāju, ka daudz vairāk un kuplākā pulkā mēs iesim uz Aglonu nākamgad, jo ir cerība uz Latvijas simtgadi ciemos sagaidīt Romas pāvestu Francisku. Redzēt viņu Latvijā, Aglonā, būs tikpat liels prieks kā 1993. gadā Romas pārvestu Jāni Pāvilu II,» bilst D. Strupka.

Aglonā svētceļotājus gaidīs jau 11. augustā, kad bazilikā būs slimniekiem veltītā diena. 12. augusts būs veltīts ģimenēm. 14. augustā noritēs Latvijas pirmā apustuļa - Svētā Meinarda - svētki. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki sāksies jau todien pat, kad pulksten

22 noritēs Krusta ceļš sakrālajā laukumā. 15. augustā pulksten 9 būs mise jaunatnei. Pulksten 12 notiks svētku galvenā svētā mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija.

Aglonas bazilika celta vēlā baroka stilā, un to rotā divi apmēram 60 metru augsti torņi. Iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Iekārtas priekšmeti darināti 18. gadsimtā, sānu altāri - 19. gadsimta sākumā. Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā 17. gadsimtā darinātā svētbilde Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte, ko atsedz tikai reliģisku svētku laikā. Svētbildi ticīgie uzskata par brīnumdarītāju. Pastāv uzskats, ka tai piemīt dziednieciskas spējas.