Tranzīta un loģistikas nedēļā Astanā trešdienas diskusijā Konteinerpārvadājumu attīstība Eirāzijas teritorijā Kazahstānas un Latvijas puses pārstāvji diskutēja par izaicinājumiem, ar ko nāksies saskarties, attīstot sadarbību konteineru pārvadājumos no Ķīnas un citām Āzijas valstīm uz Eiropu.
Konteinerkravu pārvadājumiem no Āzijas, tostarp Ķīnas, uz Eiropu ir dota zaļā gaisma - uz Ķīnas un Kazahstānas robežas top jauni kravu loģistikas centri, kuros no Ķīnas saņemtās kravas tiek nosūtītas tālāk uz Eiropu. TransContainer apkopotā informācija rāda, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu konteineru pārvadājumi 2016. gadā starp Ķīnu un Eiropu pieauguši par 89% jeb no 81 122 konteineriem 2015. gadā līdz 153 000 konteineru 2016. gadā. Savukārt šā gada pirmajā pusē no Ķīnas uz Eiropu nosūtīti jau 116 525 konteineri, kas ir 2,14 reizes vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Kopumā tuvāko gadu laikā Ķīna plāno sasniegt aptuveni 2 miljonus konteineru gadā. Konteinerkravu pieaugums tiešā veidā saistīts ar Ķīnas ziemeļrietumu provinču attīstību - to atrašanās vieta ir tālu no ostām.
Latvijai vislabākās izredzes ir uz tām kravām, kas paredzētas Ziemeļeiropai un Skandināvijai, taču arī šis apjoms ir pietiekami ievērojams, lai rastos jautājums par ostas termināļu kapacitāti. Rīgas Universālā termināļa pārstāvis Atis Šulte informē, ka pagājušajā gadā terminālī ir pārkrauts 95 000 konteineru, bet kopējā kapacitāte veido 140 000 konteineru gadā. Dubultot pārkrauto konteineru apjomu ir gatavs arī Rīgas konteineru terminālis.
Pasaulē visu nosaka cena - ja kravu īpašniekam izdevīgāks būs ceļš no Kazahstānas loģistikas parka jeb sausās ostas pa dzelzceļu uz Duisburgu Vācijā, nevis Rīgu, tad krava tiks vesta caur Duisburgu. Vispirms ir nepieciešama atpazīstamība, jo pasaules kartē mēs esam maza valsts, kuru Ķīnas uzņēmēji praktiski nepazīst. Rīgas konteineru termināļa valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons uzsver: «Ķīnas kravu īpašnieki arī uz Stokholmu brauks caur Duisburgu, kas plaši tiek pozicionēta kā vieta, kur viss tiks izdarīts. Latvijai šādas popularitātes pagaidām nav - tāpēc te ir darbs vēstniecībām, pārstāvniecībām, politiķiem. Vispirms mums ir jāpārdod ģeogrāfiskā atrašanās vieta, tad varam piedāvāt kravu pievienotās vērtības pakalpojumus, ērtības un efektivitāti. Viens no veidiem, kā pārliecināt kravu īpašniekus izvēlēties Latvijas ostas, ir kravu apstrāde, piemēram, pārpakošana, kas faktiski nozīmē kravas vērtības paaugstināšanu.»
Vēl viens aspekts, kas var pārliecināt kravu īpašniekus, ir kravu drošība, ko piedāvā VAS Latvijas dzelzceļš meitaskompānija LDz Apsardze. Valdes priekšsēdētājs Arnis Maculevičs skaidro: «Sadarbībā ar apsardzes kompānijām citās valstīs, tostarp Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā, mēs piedāvājam slēgt līgumus par kravu drošību visā tās ceļā. To var izdarīt gan virzienā no Latvijas uz Kazahstānu, gan pretējā virzienā. Likumsakarīgi, ka drošības jautājumi ir svarīgi augstas pievienotās vērtības kravu grupām, vienlaikus neatstāj būtisku iespaidu uz pārvadājuma cenu.»
Viens no lielākajiem izaicinājumiem konteineru kravu pārvadājumiem starp Eiropu un Āziju, ir kravu plūsmas palielināšana no Eiropas, jo šobrīd bilance ir negatīva, piemēram, šā gada pirmajā pusē Eiropas virzienā tika nosūtīti 75 714 konteineri, bet no Eiropas uz Āziju tikai 40 811 konteineri, respektīvi, 35% no kopapjoma. Jāteic gan, ka attiecībā pret iepriekšējo gadu ir vērojama pozitīva tendence - Ķīnas virzienā nosūtīto konteineru īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem. Vaicāts, vai ir iespējams un kādas metodes tiks izmantotas, lai palielinātu kravu plūsmu no Eiropas uz Āziju, jo tukšo konteineru pārvadāšana rada papildu izdevumus un atstāj iespaidu uz kopējo pārvadājumu efektivitāti, KTZ Express konteineru pārvadājumu departamenta direktors Almats Karimovs atklāj, ka ieplānota Eiropas pārstāvniecības izveidošana, kuras uzdevums būs piesaistīt kravas no Eiropas uz Āzijas valstīm. Jāpiebilst, ka caur Rīgas ostu šogad uz Kazahstānu pa dzelzceļu ir nosūtīti divi konteinervilcieni. Rīgas universālā termināļa pārstāvis A. Šulte skaidro: «Divu konteinervilcienu nosūtīšana caur Rīgas ostu bija saistīta ar tehniskām problēmām Brestā - kravas īpašnieks nolēma mainīt ierasto maršrutu un kravu nosūtīja caur Rīgu. Ja runājam par turpmāko ilgtermiņa sadarbību, jāatzīst, ka šā klienta turpmākā rīcība ir atkarīga no Brestas darbspējas. Mēs kā ostas terminālis šos procesus ietekmēt nevaram. Mūsu uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, kas varbūt pārliecinās klientu, ka mūsu pakalpojumi tomēr ir stabilāki un efektīvāki.».