Nekaunības līmeni sasniedzis viens no Ventspilī karojošiem tranzītnieku grupējumiem: nodokļu maksātājiem esot jāapmaksā negūtie ieņēmumi no neesoša biznesa.
Sakarā ar Baltijas jūrā ieguldītā Nord Stream AG gāzes cauruļvada otrās kārtas būvniecību no Viborgas uz Ziemeļvāciju figurēja ideja, ka jūrā guldāmās caurules teorētiski varētu būt vedamas uz cauruļvadu licēju (peldošo platformu) caur Ventspils ostu. Šis plāns gan pagaidām iestrēdzis ģeopolitisko iemeslu dēļ, tomēr tas lika sarosīties vairākiem no tiem uzņēmumiem, kuru daļas ir arestētas t.s. Ventspils kriminālprocesu ietvaros un nodotas glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni. Tagad prasa naudu no nodokļu maksātājiem.
«Dodiet mums naudu!»
Advokāte Inga Antāne pirms Jāņiem izplatīja paziņojumu asociācijas BATL vārdā: «Ņemot vērā Latvijas valdības nostāju (..), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) un a/s Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus. Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Ministru prezidenta. (..) NNVT lūdz kompensēt neiegūtos ienākumus šādā apjomā: kravas pārkraušanas pakalpojumi 2,5 miljoni eiro; kravas uzglabāšanas pakalpojumi 700 tūkstoši eiro; laukumu un tehnikas investīcijas 2,5 miljoni eiro. Savukārt Baltijas Ekspresis lūdz kompensēt 2,6 miljonu neiegūtos ieņēmumus no dzelzceļa pārvadājumiem.»
Šis, iespējams, ir visnekaunīgākais naudas pieprasījums, kurā divas (kopš dibināšanas pilnībā privātas) uzņēmējsabiedrības pieprasa atdot viņām naudu no nodokļu maksātāju makiem, turklāt uzreiz 8,3 miljonus eiro. Nav runa par to, ka valsts būtu nacionalizējusi kādu esošu biznesu vai radījusi zaudējumus neprasmīgu ierēdņu izdarību dēļ - šajā gadījumā pieprasa naudu par neesošu biznesu, kurš uzņēmumiem faktiski nav bijis un kurš ir izpaudies tikai kā teorētiska ideja.
Turklāt nav saprotams, kas NNVT un Baltijas Ekspresim liek domāt, ka Nord Stream 2 caurules pārkrautu tieši viņi, jo Ventspils ostā ir vēl vismaz trīs vai pat četri termināļi, kuri spēj kraut šāda veida kravas. Jebkuras brīvostas teritorija savukārt pieder valstij, tāpēc teorētiski būvējamie kravas laukumi tāpat nonāktu valsts īpašumā.
Pārkraušanas dati atklāj iemeslu
Gan NNVT, gan Baltijas Ekspresī caur abu kompāniju lielāko akcionāru, kas ir a/s Ventbunkers, saimnieko R. Meroni uzticamības personas, arī Aivars Gobiņš. Mediji jau ziņoja, ka R. Meroni un A. Gobiņš parakstījuši «līgumu» par pusmiljona dolāru izshēmošanu no vēl viena viņiem uzticēta arestētā uzņēmuma - a/s Ventspils Tirdzniecības osta (VTO), un šis pusmiljons izmantots luksusa jahtas Fortune (Bagātība) pirkšanai Grieķijā. Tāpat publicēti dati par nekustamo īpašumu iegādi Krētā, darījumus finansējot no glabāšanā nodotās mantas.
Piemēram, R. Meroni grupējuma saimniekošanas rezultātā a/s Kālija parks, pretstatā agrākajiem 5,5 miljoniem tonnu, pēdējos gados pārkrāvusi 130 līdz 230 tūkstošus tonnu. Darbinieku skaits sarucis no 145 līdz 10 nodarbinātajiem. Ventbunkers krāvis 10 miljonus tonnu, tagad - nedaudz virs 2 miljoniem tonnu. Kravu samazinājumu gandrīz uz pusi piedzīvojusi arī VTO, kurā no pustūkstoša strādājošo pagājušogad bija palikuši vien 17 cilvēku.
Līderi atbild skarbi
Uz abu daļēji arestēto uzņēmumu prasījumiem pēc nodokļu maksātāju naudas valsts politiskie līderi atbildējuši ar negaidīti pieklājīgām frāzēm. Ministru prezidents Māris Kučinskis izteicies lakoniski: «Neuzskatu, ka [nodokļu maksātāji] kādam būtu par kaut ko parādā.» Garāku atbildi sniedza Valsts prezidents Raimonds Vējonis: «Valdība nav pareizais adresāts, kur griezties ar lūgumiem kompensēt kāda neesoša vai neiespējama biznesa zaudējumus. Valdība nekādus lēmumus attiecībā uz Nord Stream 2 projektu un uz cauruļu novietošanu Latvijas teritorijā nemaz nav pieņēmusi, līdz ar to valdībai nevar prasīt kompensēt to, par ko tā nav lēmusi. Gala lēmumu par to, ka caurules netiks novietotas šeit, pieņēma paša Nord Stream 2 vadība, un tas ir viņu lēmums. Drīzāk šiem uzņēmumiem būtu jāvēršas pie Nord Stream 2 vadības.»
Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš ir arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, atbildot uz kāda iedzīvotāja iesūtīto jautājumu, pauda: «Man diez ko nepatīk, ja komercsabiedrības nodarbojas ar politisko tarkšķēšanu. Viņiem nav pamata prasīt nekādu kompensāciju, jo viņiem nekādi līgumi [noslēgti ar Nord Stream] nav bijuši.»