Talka māca tīrību

© Jānis Saliņš, f64

"Kopš pirmās Lielās talkas ir ievērojami mainījusies attieksme: cilvēkiem vairs nepatīk, ja apkārt ir netīrība un atkritumi, un viņi par nesakoptām vietām ziņo. Domāju, ka drīz sekos nākamais solis, un cilvēki biežāk sakops piemēslotās teritorijas," stāsta Lielās talkas koordinatore Vita Jaunzeme.

Vakar bija pieteiktas vairāk nekā 1300 talku vietu (www.talkas.lv), un plānots, ka sakopšanā varētu piedalīties 200 000 iedzīvotāju.

Viņa atklāj, ka pēdējos divos gados kopš pirmās Lielās talkas ir ievērojami mainījusies sabiedrības attieksme pret apkārtējo vidi – agrāk, dodoties atpūsties brīvā dabā, cilvēki nelikās ne zinis par piemēslotām teritorijām un lielākajā daļā piknika vietu krājās atkritumu kaudzes, bet tagad par netīrām vietām ziņo un cilvēkiem tādās uzturēties nepatīk. Tāpat cilvēki kļuvuši daudz atsaucīgāki un biežāk piedalās projekta Pēdas organizētajās talkās, kas notiek visa gada garumā. V. Jaunzeme ir pārliecināta, ka nepaies ilgs laiks un cilvēki ne tikai ziņos, bet arī paši sakops netīrību un pēc sevis atstās mazāk atkritumu.

"Talkas diena ir tāds kā grūdiens, lai cilvēkus mudinātu katru dienu rūpēties par vides tīrību," stāsta V. Jaunzeme. Viņa norāda, ka ikviens, kas vēlas, var rīkot kādas teritorijas sakopšanas talku, to var darīt katru dienu, tikai jāatceras, ka tad pašiem jāparūpējas par savākto atkritumu aizvešanu.

Dažādas organizācijas jau vakar sakopa vairākas teritoriju – Lielās talkas organizatori iekopa pagalmu Ziepniekkalnā, Latvijas Universitātes botānisko dārzu tīrīja studenti, vakar talkoja arī jaunsargi un skolēni.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais