Iestājoties siltam un saulainam laikam, Latvijā strauji pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits, un ugunsdzēsējiem dienā nākas dzēst apmēram 100 pērnās zāles degšanas, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija.
Konstatēti arī pirmie gadījumi, kuros nopietni cietuši cilvēki. Ugunsdzēsēji norāda – kūlas dedzināšana prasa no atbildīgajiem dienestiem resursus, kas varētu būt nepieciešami cilvēku dzīvību glābšanai.
Lai izpētītu situāciju, Neatkarīgā kopā ar VUGD Rīgas reģionālās pārvaldes dienesta nodaļas operatīvajiem dežurantiem devās reidā pa kūlas ugunsgrēkiem. Reida laikā apmeklējām vairākas vietas, kur strādāja ugunsdzēsēji. Pirmais izbraukums bija uz Berģiem, kur dega niedres vairāku hektāru platībā. No ugunsdzēsēju depo Matīsa ielā izbraucām, tikko saņēmām informāciju par ugunsgrēku, līdz mūsu ierašanās brīdim tas jau bija nodzēsts. Pēc tam saņēmām ziņas par kūlas dedzināšanu Salaspilī – arī tur ugunsdzēsēji savu darbu paveica apmēram desmit minūšu laikā.
VUGD Rīgas reģionālās pārvaldes dienesta nodaļas dežurants Aleksandrs Sidenko pastāstīja, ka kūlas ugunsgrēku dzēšana ir vienkārša un to iespējams veikt ar roku rīkiem. Tomēr tā prasa ļoti daudz resursu: transportu, degvielu, darbaspēku. Iepriekšējos gados ir bijuši gadījumi, kad visas vienības ir iesaistītas kūlas ugunsgrēku dzēšanā un, sākoties apjomīgam ugunsgrēkam, kurā jāglābj cilvēku dzīvības, nav bijis nevienas brīvas vienības, kas varētu turp doties. Tāpat nereti ir gadījumi, kad uguns no sausās zāles iekļūst ēkās vai mežā, un tad ugunsdzēsēju darbs kļūst daudz sarežģītāks un bīstamāks.
Ugunsdzēsēju darba apjoma pieaugums pavasarī ir acīmredzams. "Parasti operatīvā informācija par diennaktī notikušajiem ugunsgrēkiem mums ir uz divām lapām, bet, piemēram, iepriekšējā diennaktī – uz 18. Un tas viss kūlas ugunsgrēku dēļ," apkopoto statistiku rāda A. Sidenko.
Ugunsgrēkus nav iespējams prognozēt, bet ar kūlas dedzināšanu ir tā: tiklīdz nokūst sniegs un uzspīd saule, cilvēki iet dedzināt. Acīmredzot tā ir vieglāk, nekā sakopt savu zemesgabalu. Kūlas dedzināšana parasti sākas agrā pavasarī un turpinās līdz brīdim, kad izaug zāle. Pēc tam biežāk deg meži, stāsta A. Sidenko.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests aicina cilvēkus būt uzmanīgiem ar uguni un nededzināt pērno zāli, jo tas ne tikai apdraud īpašumu, bet var nodarīt arī nopietnu ļaunumu veselībai. NMP dienesta komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša informē, ka šogad kūlas ugunsgrēkos nopietni cietuši jau četri cilvēki. Piemēram, šonedēļ kāda 62 gadus veca sieviete dedzināja kūlu savā piemājas dārziņā Kocēnu novadā, saelpojās dūmus un zaudēja samaņu. Sievieti pamanīja kaimiņš, kas izsauca ātro palīdzību. Viņai konstatēja ne tikai saindēšanos ar dūmiem, bet arī otrās pakāpes sejas, ķermeņa priekšpuses, abu apakšdelmu un kāju apdegumus.
***
UZZIŅAI
- Zemes īpašniekam ir jāattīra teritorija no degtspējīgiem atkritumiem, kā arī jārūpējas, lai teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Sods par šo noteikumu pārkāpumu fiziskām personām ir līdz 100 latiem, juridiskām personām līdz 1000 latiem.
- Par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu no 200 līdz 500 latiem vai administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.
Avots: www.vugd.gov.lv