Pēc sestdien notikušās lidmašīnas avārijas, kuras laikā dzīvību zaudēja valsts prezidents un daudzas citas augstas amatpersonas, Polijā izsludinātas nedēļu ilgas sēras.
Par lidmašīnas avārijas iemesliem pagaidām vēl ir tikai versijas, bet Polijā tuvāko divu nedēļu laikā tiks paziņots prezidenta ārkārtas vēlēšanu datums.
Lai arī bojā ir gājušas daudzas amatpersonas, nav paredzamas būtiskas pārmaiņas valsts politikā, un valsts pārvalde turpina darboties.
Uguntiņu un puķu jūra
Lidmašīnas avārija notika sestdien, proti, Polijas lidmašīna Tu-154 avarēja netālu no Smoļenskas lidostas. Visi 96 lidmašīnas pasažieri, kas bija ceļā uz Katiņas upuru piemiņas pasākumu Krievijā, ir gājuši bojā.
Bez valsts pirmā pāra – Leha Kačiņska un viņa sievas Marijas – bojā gājušas arī citas augstas amatpersonas: Polijas Nacionālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks, ārlietu ministra vietnieka Andžejs Krēmers, Nacionālās drošības biroja vadītājs Aleksandrs Šiglo, armijas štāba priekšnieks Františeks Gagors, jūras spēku komandieris Andžejs Karveta, trīs parlamenta priekšsēdētāja vietnieki, vairāki deputāti, garīdzniecības pārstāvji, diplomāti un citi, kā arī Katiņas upuru tuvinieki. Mirusi arī Anna Valentinoviča – celtņa vadītāja un arodbiedrību aktīviste, kuras atbrīvošana no darba 1980. gadā izraisīja streiku un rosināja strādniekus veidot kustību Solidaritāte.
Sestdien pie prezidenta pils Varšavā pulcējās tūkstoši cilvēku, lai noliktu ziedus un iedegtu sveces. Naktī uz svētdienu iela pie prezidenta pils bija pārvērtusies par puķu un liesmiņu jūru, raksta Reuters. Sešas līdzjūtību grāmatas, kas izvietotas pie pils, ātri vien tika pierakstītas ar lūgšanām, nekrologiem, dzejoļiem – daudzi no ierakstiem bija ārvalstu valodās. "Es nekad neesmu jūsmojis par politiku, bet pēc šī zaudējuma esmu sabrucis," teikts vienā no ierakstiem.
Vēlēs jaunu prezidentu
Premjerministrs Donalds Tusks, kas uz avārijas vietu Smoļenskā bija devies kopā ar L. Kačiņska dvīņubrāli Jaroslavu, izteicās, ka šī katastrofa ir traģiskākais notikums Polijas pēckara vēsturē. Polijai līdzjūtību ir izteikuši daudzu valstu līderi, tai skaitā ASV prezidents Baraks Obama, Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns. Īpašā uzrunā televīzijā atbalstu Polijai izteica arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Prezidenta pienākumus pašlaik pilda parlamenta priekšsēdētājs Broņislavs Komorovskis. Viņam 14 dienu laikā ir jāizsludina prezidenta vēlēšanu datums, un 60 dienu laikā no šī datuma ir jānotiek vēlēšanām.
B. Komorovskis sola datumu paziņot pēc konsultācijām ar valsts politiskajām partijām. B. Komorovskis būs D. Tuska partijas Pilsoniskā platforma izvirzītais prezidenta amata kandidāts, un, spriežot pēc publiskā viedokļa aptauju datiem, viņš vēlēšanās uzvarēs.
B. Komorovskis sola, ka valdība turpinās iesākto darbu. "Stājoties pretim šai drāmai, mūsu tauta ir vienota," viņš sacīja uzrunā televīzijā. "Nepastāv dalījums labējos un kreisajos, un atšķirības uzskatos nav svarīgas. Mēs traģēdijā esam kopā." Lai gan valsts iedzīvotājus pārņēmušas dziļas sēras par zaudējumu, arī analītiķi, tai skaitā investīciju banka Goldman Sachs, neprognozē, ka notikušajam būs liela ietekme uz valsts politisko un ekonomisko stabilitāti. Komentētāji norāda, ka notikušais politisko vakuumu neradīs, jo konstitūcijā iestrādātie mehānismi nodrošinās, ka valsts arī turpmāk efektīvi darbojas.
Reuters gan raksta, ka ir pārlieku agri spriest par to, kādā veidā notikušais ietekmēs sabiedrības attieksmi pret politiku. Var sagaidīt arī līdzjūtības izraisītu atbalsta pieaugumu L. Kačiņska brālim Jaroslavam un viņa pārstāvētajai partijai Likums un taisnīgums. BBC gan pieļauj, ka traģēdija nozīmēs nevis lielāku atbalstu Kačiņsku partijai, bet gan pieklusinātāku vēlēšanu kampaņu.
Līdzšinējās aptaujās šī partija ir bijusi krietni vājāka nekā Pilsoniskā platforma. "Bija sagaidāms, ka rudenī kārtējās prezidenta vēlēšanās L. Kačiņskis tiktu izbalsots un viņa sabiedrotie, kas atradās kopā ar prezidentu vienā lidmašīnā, arī zaudētu varu," stāsta Polijas domnīcas Unia & Polska vadītājs Kšištofs Bobinskis. "Katastrofa varētu izraisīt paaudžu nomaiņu Likumā un taisnīgumā, jo Jaroslavs pēc notikušā ir satriekts. Viņš partijā dominēja, bet šī būtu iespēja parādīties jauniem partijas dalībniekiem."
Likteņa rūgtā ironija
Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins, kas notikuma vietu apskatīja kopā ar D. Tusku, ir solījis uzraudzīt aviokatastrofas apstākļu izmeklēšanu. V. Putinam ir bijusi nozīmīga loma, lai Krievija mainītu attieksmi pret 1940. gadā notikušo Katiņas asinsizliešanu, kuras laikā tika nogalināti apmēram 21 857 poļi, no kuriem vairākums bija politiskā, armijas un kultūras elite. Viņi tika sagūstīti 1939. gada 17. septembrī pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā.
Attieksmes maiņa ir palīdzējusi uzlabot abu valstu attiecības. 1990. gadā Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs atzina, ka to izdarīja Padomju Savienība, nevis Vācija. 1992. gadā prezidents Boriss Jeļcins beidzot publiskoja Staļina politbiroja pavēli, kas apstiprināja padomju valsts atbildību. Šogad Katiņā Krievija pirmo reizi rīko atceres pasākumus. V. Putins, lai arī atzīst, ka slaktiņš ir Staļina darbs, tomēr vienlaikus ir mēģinājis notikušajam atrast kādu attaisnojumu, proti, ka pagājušā gadsimta 20. gados Polija līdzīgi esot izturējusies pret krievu karagūstekņiem.
Vairāki komentētāji ir norādījuši uz notikušā dziļo ironiju: Polijas politiskā un armijas elite devās uz noslepkavoto tautiešu piemiņas pasākumu, bet dzīvību zaudēja paši, turklāt apmēram tanī pašā vietā. "Prezidenta uzdevums pastāstīt pasaulei par Katiņu ir izpildīts traģiskā veidā," saka poļu aktieris Bartošs Moravskis.
Taupīja uz lidmašīnām
Prezidents un pārējās amatpersonas lidoja ar 20 ga-dus vecu lidmašīnu Tu-154. Arī pirms traģēdijas bija izskanējuši aicinājumu uzlabot Polijas līderu izmantotās padomju laiku lidmašīnas, tomēr politiķi bija atturējušies iegādāties jaunas, bažoties, ka vēlētāji tos varētu sodīt par lielajiem tēriņiem.
"Mēs visi zinām, ka valdības lidmašīnas ir nožēlojamā stāvoklī," saka poļu diplomāts un bijušais ārlietu ministrs Adams Rotfelds. "Notikusī ir milzīga traģēdija, bet tā atgādina, ka augstākajām valsts amatpersonām būtu jālido drošākajās pieejamajās lidmašīnās."
Krievijas lidmašīnu apkopes uzņēmums Aviakor gan paziņojis, ka avarējusī ir bijusi darba kārtībā un vēl pagājušā gada decembrī tai veikts kapitālais remonts. 1990. gadā ražotais lidaparāts remontā tika nodots, jo tehnisku iemeslu dēļ lidmašīna iepriekšējos lidojumos bija veikusi vairākas avārijas nosēšanās, ziņo Reuters. Pēc remonta lidmašīnai dota piecu gadu vai 7500 lidojuma stundu garantija, bet katastrofa notika pēc 138 lidošanas stundām, vēsta Polijas portāls Altair.com. Neskatoties uz aizdomām par lidmašīnu stāvokli, D. Tusks ar L. Kačiņski vairākkārt bija strīdējušies, kurš izmantos kādu no lidmašīnām, lai dotos ārvalstu vizītēs vai uz Eiropas Savienības valstu sanāksmēm.
Tu-154 ir lidmašīna, kuru parasti izmanto Krievijas iekšzemes reisos, kā arī daudzās bijušajās padomju valstīs, Austrumeiropā un arī Irānā. Lidmašīnai ir trīs līdz četru cilvēku apkalpe un vietas 180 pasažieriem. Šīs lidmašīnas ir ražotas kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, un Aeroflot regulārajos reisos tā ir devusies kopš 1972. gada. 80. un 90. gados lidmašīnai ir veiktas būtiskas izmaiņas, uzlabojot spārnu konstrukcijas, motorus un avioniku. Līdz šim ir saražots vairāk nekā 9000 šādu lidmašīnu, un joprojām izmantotas tiek apmēram 250.
Divās no pēdējo 30 gadu laikā notikušajām smagākajām aviokatastrofām ir bijušas iesaistītas tieši Tu-154 – 1984. gadā nosēšanās laikā Omskā sadūrās Aeroflot izmantotā Tu-154 ar diviem lidostas apkalpes transporta līdzekļiem, nogalinot 174 cilvēkus. 1985. gadā Tu-154 avarēja Uzbekijā, paņemot 200 cilvēku dzīvību.
Kopā braukt – bīstami
Krievijas Gaisa spēki paziņojuši, ka poļu lidmašīnas pilots nebija ņēmis vērā gaisa satiksmes kontrolieru brīdinājumus, ka lidmašīna lido pārāk zemu un ka miglas dēļ tai vajadzētu doties uz Maskavu vai Minsku.
Ir arī versijas, ka avārija izcēlusies Polijas lidmašīnas un gaisa satiksmes kontrolieru izmantoto piezemēšanās navigācijas sistēmu nesavietojamības dēļ. Lidmašīnu vadīja Polijas Gaisa spēku elites piloti, kas savas karjeras laikā nolidojuši ne mazāk par 200 stundām. Viņu mēģinājumus nosēsties noteica arī tas, ka prezidents kopā ar delegāciju vēlējās paspēt laikā uz ceremonijas sākumu. Kā norāda Gazeta.ru, avāriju, visticamāk, izraisīja dažādu cilvēcisku faktoru kopums.
Aculiecinieki stāsta, ka laikā, kad lidmašīna tuvojusies lidostai, tās kreisais spārns bijis vērsts uz zemi, vēsta BBC. Lidmašīna aizķērusi kokus, bet pēc eksplozijas tās daļas izkaisītas plašā teritorijā. Notikuma vietā ir atrastas melnās kastes, un to saturu pēta izmeklētāji.
Tomēr nav noliedzams, ka tik liela mēroga traģēdija varēja notikt tāpēc, ka vienā lidmašīnā tika atļauts kāpt daudzām augstām valsts amatpersonām. Latvijas prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs aģentūrai LETA sacīja, ka arī Latvijā nav reglamentēts, cik valdības vai parlamenta pārstāvju drīkst atrasties vienā lidmašīnā.
