SKUMJI: Nepieskatīta suņbērna skarbais dzīves sākums

© Publicitātes foto

Nepieskatīts suņbērns viens pats draiski cilpoja pāri lielajai šosejai, un pāris liktenīgu sekunžu izmainīja visu turpmāko Džennas dzīvi.

Vairākas stundas pēc sadursmes ar auto pusaugu suņmeitēns gulēja šosejas malā, līdz viņu pamanīja un sniedza palīdzību. Sākotnēji likās, ka gūtā trauma ir niecīga - nekustīga priekšķepa. Taču dakteru teiktais skanēja pesimistiski: pārrauts nervs, mazas cerības, ka saaugs, ķepa var palikt nejūtīga. Mēnesi Džennai neļāvām kustēties, kas piecus mēnešus vecam kucēnam ir neiedomājami. Diemžēl brīnums nenotika. Lēnītēm atrofējoties priekšķepas muskuļiem un kājai kļūstot pilnīgi nejūtīgai, Dženna sāka to grauzt. Nejūtīgā ķepa viņai traucēja. Vieni dakteri bija skarbi: šāds suns ir jāeitanizē, bet citi tomēr bija pielaidīgāki: ķepas trūkums neko daudz neietekmē, suns var nodzīvot 8-12 gadus arī uz trīs ķepām. Vieni ieteica ķepu nekavējoties amputēt, otri - nesteigties, galvenais, lai suns ķepu negrauž. To nodrošināt var tikai ar «Elizabetes apkakli», proti, tādu kā plastmasas tūtu. Bet tā Džennai ļoti nepatika. Tad nu tika pieņemts skarbais lēmums ķepu amputēt. Domu par protēzi dakteri apcirta: Džennas ķepa ir nejūtīga no paša pleca, un nav, pie kā protēzi piestiprināt...

Jautāsiet, vai tad Džennas saimnieki neatradās? Atradās. Vairākas dienas pēc avārijas atskanēja tālruņa zvans: raudoša sieviete dzērumā kaut ko šļupstēja par sabrauktu suni. Savā pusē bēdīgi slavenai alkoholiķu daudzbērnu ģimenei, no kuras daļa bērnu jau izņemti, Dženna esot paziņu kucītes kucēns.

Tagad Džennai tiek meklēti īpaši saimnieki, kas nebīsies suņa - invalīda, mīļos un dievinās Džennu tādu, kāda viņa ir, un būs kopā ar savu mīluli daudzus jo daudzus gadus priekos un bēdās, veselībā un slimībā.

Pati Dženna ir jautra, sirsnīga, vērīga, dažādas suņu gudrības mācīties kāra rējējiņa.

Būs mīlule, lutekle un arī sardzīte.

Īpašs suns īpašiem cilvēkiem!

Par sunīti interesējieties pa tālruni: 26617636 vai internetā: www.patversme.lv.



Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais