PĒTĪJUMS: Kādi uzņēmumi paliek parādā nodokļos valstij 45 miljonus eiro
Viena cilvēka firma apgrozījusi desmit miljonu eiro, vispār nemaksājot nodokļus. Tai piemīt visas fiktīvās uzņēmējdarbības pazīmes. Un tomēr tā netika slēgta gadiem ilgi, uzaudzējot parādus valstij līdz 45,9 miljoniem eiro.
Firmas faktiskais darbinieku skaits ir nulle, firma reģistrēta uz bomža vai ārzemnieka vārda, vienlaikus apgrozot vairākus miljonus mēnesī, bet tā neatrodas savā juridiskajā adresē (kuras īpašnieks par šādu firmu savā dzīvoklī neko nezina) un tai nav pat sava biroja - Tendem Neman ir gluži vai klasisks fiktīvā kantora gadījums. Šādas fiktīvās uzņēmējdarbības pazīmes minējis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, aicinot sekot līdzi šādām firmām un ziņot par tām. Tomēr Tendem Neman netraucēti darbojās kopš 2004. gada 18. oktobra līdz pat aizvadītā gada sākumam.
Pieļaujams, ka vismaz sākumā tā kādu laiku bijusi īsta uzņēmējsabiedrība. Deviņus gadus pēc dibināšanas Tendem Neman apgrozījums strauji vairākkāršojies, kaut gan firma reģistrēta vispirms Salaspilī, Krasta ielā 3 - tukšā pļavā, bet šobrīd - izbijušās kopmītnēs Rīgā, kas tagad pārbūvētas par tā sauktajiem mazģimeņu mājoklīšiem. Tagad uzņēmuma īpašnieks skaitās Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins, viņš arī vienīgais valdes loceklis. Bet pirms tam viņa vietā bija Ukrainas pilsonis Pavlo Dvorkins, Latvijas pilsonis Vladimirs Petrovs, vēl viens ukrainis - Staņislavs Voitovičs, Latvijas pilsonis Vladimirs Kočņevs, kā arī Andrejs Kazakovs no Krievijas Federācijas.
Kopš 2013. gada rudens šī firma, kam saskaņā ar oficiālajiem datiem vienīgais darbinieks ir bijis valdes loceklis, katru mēnesi spējusi apgrozīt vidēji 3,3 miljonus eiro (!), bet vēl gadu pirms tam firma bijusi pilnībā neaktīva: tās apgrozījums 2012. gadā bija nulle (!). Un tā līdz pat 2015. gada novembrim, kad uzņēmuma parādsaistības pret Valsts ieņēmumu dienestu un uzrēķini sasniedza 43,742 miljonus (!) eiro. Tikai 2016. gada 2. februārī reģistrēts VID lēmums par Tendem Neman saimnieciskās darbības apturēšanu. Tāpēc aizvadītā gada beigās nodokļu uzrēķins - jau 45,91 miljons. Šobrīd - virs 46,46 miljoniem eiro.
Importa - eksporta operācijas. Vai fiktīvas?
Analizējot konkrētus datus, paveras iespaidīga aina. Savas aktīvākās darbības laikā Tendem Neman kopā ārzemēs iepirka (kā pati saka) telefonus u. c. sadzīves tehniku, elektroniku vismaz 73,8 miljonu eiro kopsummā. Šī pati iepirktā tehnika nekavējoties esot eksportēta tālāk uz citām zemēm par vairāk nekā 80,5 miljoniem eiro. Tātad imports ik mēnesi par vidēji 3,07 miljoniem eiro, eksports - 3,35 miljoni mēnesī, bet no vietējiem Latvijas piegādātājiem iepirktās preces apjoms veidoja nožēlojamus 1697 eiro mēnesī. Divu gadu laikā deviņdesmitkāršots apgrozījums, turklāt neņemot nekādus banku kredītus preces iepirkšanai vairumā. Nevienu pašu reizi.
Savas aktīvās darbības laikā Tendem Neman rūpīgi uzrādīja nelielu PVN pārmaksu - vidēji 350 eiro mēnesī, lai nepievērstu VID uzmanību, turklāt lai nebūtu jēgas prasīt atpakaļ tik mazu pārmaksas summiņu. No Lursoft datiem redzams, ka 2014. gadā gūta 222 tūkstošu eiro peļņa. Nākamajā gadā pārskats vairs nav iesniegts, bet no VID datiem redzams, ka 2015. gadā (pēdējā pirms Tendem Neman saimnieciskās darbības apturēšanas) kopējais nomaksāto nodokļu apjoms apstājas pie 96,6 tūkstošu eiro atzīmes. No tiem - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 1340 eiro apjomā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 820 eiro visa gada kopsummā. Tas - ar aptuveni 38 miljonu eiro apgrozījumu.
PVN karuselis
Lai cik liels apgrozījums un mazi nodokļi, kaut kas regulāri tika maksāts līdz pat 2015. gada beigām. Tad no kurienes Tendem Neman varēja rasties tāds nodokļu parāds? Visticamāk, to veido VID uzliktie uzrēķini un soda naudas. Ņemot vērā iepriekš uzskaitītos faktus, VID varēja uzskatīt, ka ievestās preces nav izvestas tālāk. Var pieņemt, ka firma bijusi sastāvdaļa kādā Eiropas mēroga PVN izkrāpšanas shēmā un zaudējumi nodarīti arī citu valstu budžetiem.
Šāds gadījums nevar būt izolēts gadījums. Vēl 2015. gada rudenī Nekā personīga noskaidroja, ka šis komersants caur vairākiem darboņiem - fiziskām personām ir saistīts ar vēl vienu nodokļu parāda rekordistu SIA M4U (parāds valstij ir 34 miljoni eiro), kas arī darbojas tajā pašā nozarē. Šī M4U amatpersonas un īpašnieki - Krievijas pilsoņi. Taču šo firmu izveide un darbība saistāma ar Latvijas iedzīvotāju Mihailu Kočņevu. Šādas firmas strauji un bez kredītiem daudzus desmitus reižu palielināja apgrozījumu 2014. gadā. Nekā personīga atklāja - pat gramatikas kļūdas abu firmu gada pārskatos ir tādas pašas. Mediju un VID uzmanībai pievēršoties M4U izpētei, tika radīts nākamais identiskais «telefonu vairumtirdzniecības uzņēmums» - SIA M4U-Group: firmai ir tas pats īpašnieks, grāmatvedību un lietvedību kārto Kočņevs.
Var apgalvot, ka VID darbības modelis ir aizdomīgi vienāds visu Kočņeva firmu gadījumos: tiek ļauts uzņēmumiem ar 2000 līdz 3000 eiro pamatkapitālu un visām fiktīvās uzņēmējdarbības pazīmēm apgrozīt desmitiem miljonu lielas summas gada (vai pat vairāku) garumā. Tikai tad, kad kaitējums jau ir nodarīts, tiek apturēta saimnieciskā darbība, SIA tiek izslēgtas no PVN maksātāju reģistra utt. Protams, Latvijā ir vairāki desmiti tūkstošu firmu, kas ir pusmirušā stāvoklī un neatrodas savās juridiskajās adresēs, kas neveic aktīvu saimniecisko darbību, kam ir aizsaulē devušies dibinātāji vai valdes locekļi, kas neiesniedz pārskatus utt. Tomēr tie neapgroza vairākus miljonus mēnesī! Faktiski VID ar savām matemātiskajām metodēm spēj atsijāt un kontrolēt ikviena mēroga uzņēmumus, kur nu vēl pašus lielākos. Bet tā vietā M4U lielāko nodokļu nemaksātāju topā ieņēmusi jau otro vietu ar saviem 34 miljoniem eiro. Pirmajā vietā - Tendem Neman.
No rekordista uz naktspatversmi
Patiesībā pirms desmit gadiem jau bija līdzīgs gadījums: 2007. gadā par lielāko uzņēmumu Latvijā, apsteidzot tādus ilggadējos līderus kā VAS Latvenergo un a/s Elko Grupa, kļuva SIA Vundera - viena īpašnieka un viena darbinieka SIA, kura gada laikā bija spējusi apgrozīt 413 miljonus latu. Vunderas īpašnieks izrādījās Spānijā dzīvojošs brits Pīters Antonijs Galahers.
2008. gada sākumā laikraksts Dienas Bizness spēja atrast Spānijā šo «uzņēmēju», kurš apgalvoja - viņa firma ir «nodarbojusies ar biroja tehnikas un citu IT tehnoloģiju pirkšanu un pārdošanu». Pierādīt, ka vispār strādājis Latvijā, P. A. Galahers nespēja. To neapstiprināja arī uzņēmēji, kas tika nosaukti par it kā Vunderas biznesa partneriem. Uzreiz pēc laikrakstā publicētās intervijas Galahera vietā par uzņēmuma īpašnieci kļuva Iveta Kozlovska, kas par savu dzīvesvietu bija deklarējusi bezpajumtnieku patversmi Rīgā. Taču viņa nebija sastopama pat tur. Tāpat viņa neieradās uz tiesu, kurā bija plānots lemt par viņas bērnu aizgādniecības tiesību atņemšanu. Jau līdz tam bērni bija nogādāti bērnunamā. Tā direktore pauda šaubas, ka Kozlovska vispār varētu apzināties, ka ir Vunderas īpašniece, jo esot pilnīga analfabēte.
Vai vispār kriminālprocess ierosināts?
Uz rakstiski uzdotiem jautājumiem par to, vai ierosināts kriminālprocess, VID Komunikācijas daļa atbild izvairīgi: «VID nav tiesību sniegt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem, jo likuma normas to liedz. Tomēr distancējoties no (..) pieminētajiem uzņēmumiem, kuri atrodas 100 lielāko nodokļu parādnieku sarakstā, sniedzam vispārīgu viedokli. Kontroles pasākumi rosina izdarīt secinājumu, ka daļa no lielākajiem nodokļu parādniekiem ir PVN shēmu dalībnieki, tāpēc izvairīšanās no PVN deklarēšanas un nomaksas un nepamatota PVN pārmaksas palielināšana ir galvenā nodokļu kontroles prioritāte. VID regulāri veic dažādus preventīvus pasākumus, diemžēl atsevišķu uzņēmēju «uzvedību» (..) tie nemaina, tāpēc nākamais solis šādos gadījumos ir nodokļu auditi. Nereti augsta riska nodokļu maksātājiem nodokļu audita rezultātā rodas papildus nodokļu maksājumu aprēķini.»
Atbilde uz otru VID uzdoto jautājumu par nodokļu nemaksāšanas rekordistiem liek domāt, ka Tendem Neman gadījumā kriminālprocess nemaz nav ierosināts. Uz jautājumu - cik jebkad bijusi rekordsumma nodokļu nemaksātājiem, par kādu VID ierosinājis kriminālprocesu? - saņemta atbilde: «Lielākie zaudējumi kriminālprocesa uzsākšanas brīdī ir par kādas juridiskas personas iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā vairāk kā 35 milj. EUR apmērā.» Atceroties, ka Tendem Neman uzrēķins šobrīd jau pārsniedzis 45 miljonus eiro, jāsecina: rekordprocess, visticamāk, ir par kādu citu uzņēmumu.