Mūsdienās regulāri tiek pārspēti rekordi vidējai un maksimālai gaisa temperatūrai, nokrišņiem un vētrām. Baltijas valstīs un Skandināvijā kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem ik desmitgadi nokrišņu daudzums pieaudzis par 17 mm. Arī Latvijā, īpaši ziemā, kad pieaugums bijis vidēji 22 mm. Palielinājusies vidējā gaisa temperatūra, turklāt temperatūras pieaugums ziemā bijis ievērojami straujāks nekā vasarā. Ievērojami palielinājies arī «vasaras dienu» skaits, kad temperatūra sasniedz vismaz +25 ᵒC.
Nākotnes klimata scenāriji Zemei kopumā nav iepriecinoši. Latvijā vidējās gaisa temperatūras pieaugums līdz šā gadsimta beigām prognozēts pat 6-7 °C. Strauji pieaugs ekstremālu dabas parādību biežums un to intensitāte, ienāks jaunas slimības cilvēkiem, augiem un dzīvniekiem. Arvien vairāk būs bezvēja dienu, bet tajā pašā laikā palielināsies vētru intensitāte. Laikapstākļi Latvijā kļūst tropiskāki, t.i., ne tikai siltāki, bet arī mitrāki. Veģetācijas periods kļūs garāks.
Lai noskaidrotu Latvijai svarīgākos klimata pārmaiņu riskus un to savlaicīgas mazināšanas iespējas, tajā pašā laikā vairojot ieguvumus, Latvijā ir pabeigti četri pētījumi (skatīt VARAM mājaslapā: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/petijumi_klimata_parmainu_joma/?doc= 23668) un vēl divi ir tuvu noslēgumam. Līdz šim pabeigta izpēte par klimata risku novērtējumu ainavu plānošanā un tūrismā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, veselībā un labklājībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Darbs turpinās pie klimata risku novērtējuma būvniecībā un infrastruktūrā, kā arī civilajā aizsardzībā un ārkārtas plānošanā. Visu sešu pētījumu rezultātus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ietvers Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijā. Stratēģijas izstrādi plānots pabeigt 2017. gadā.
Klimata risku novērtējumus veica SIA Baltkonsults, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, piesaistot ekspertus no citām institūcijām. Pētījumi izstrādāti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas Nacionālā klimata politika VARAM koordinētā projekta Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu ietvaros.
Ainavu plānošana un tūrisms
SIA Baltkonsult un jomas eksperti kā būtiskākos klimata pārmaiņu riskus ainavu plānošanā un tūrismā nosauca: 1) vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās izraisītu sniega segas nepastāvību vai neesamību, un tā rezultātā negatīvo ietekmi uz ziemas aktivitātēm; 2) plūdu, ņemot vērā ūdens līmeņa celšanos upēs un ezeros, izraisītas applūstošās lauku un apdzīvotu vietu teritorijas, līdztekus rodot arī nosacīti pozitīvu efektu - iespējamu ceļotāju interesi doties tieši uz plūdu skartajām teritorijām (piemēram, laivu braucienā Dvietes palienē vai apskatīt Pļaviņu ledus sastrēgumus palu laikā); 3) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes applūšanu un eroziju; 4) vasaras tūrisma sezonas garuma maiņu, kas ir ieguvums, jo sezona pagarinās, un karstuma nomāktie no Eiropas dienvidu reģioniem varētu meklēt Baltijā veldzi.
Starp prioritārajiem pielāgošanās pasākumiem minēti: 1) klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrācija teritoriju attīstības plānošanā, ainavu plānošanā, tūrisma plānošanā visos līmeņos. Īpaša vērība - ainavu plānošanas integrācijai teritorijas attīstības plānošanā; 2) būvnormatīvu pārskatīšana un pielāgošana jaunajām klimatiskajām prognozēm un slodzēm; 3) detalizēta ainavu izpēte un novērtējums (kartēšana), balstoties uz ainavu funkcionalitāti. Jutīgu, ainaviski vērtīgu un svarīgu tūrismam teritoriju un skata vietu noteikšana, šo teritoriju uzturēšanas, apsaimniekošanas un saglabāšanas pasākumu definēšana; 4) potenciālo tūrisma uzņēmumu un tūrisma infrastruktūras apdrošināšana pret dabas stihijām un katastrofām. Apdrošināšana daudzās jomās, ne tikai tūrismā, uzskatāma par vienu no efektīvākajiem pielāgošanās pasākumiem; 5) izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānus, jākonkretizē šo teritoriju loma noturības palielināšanā reģionālā līmenī; 6) ainaviski piemērotu jūras krasta nostiprinājumu uzturēšana, jaunu izbūve vai pludmales piebarošana, lai ierobežotu jūras krasta erozijas un vējuzplūdu ietekmi uz ūdenssaimniecības, navigācijas, sakaru un elektropārvades, kultūras un tūrisma objektiem.
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment un pieaicinātie eksperti uzskata, ka cilvēku saimnieciskā darbība, radot papildu slogu bioloģiskajai daudzveidībai un paātrinot tās samazināšanos, fragmentāciju, dominē pār klimatiskajām ietekmēm. Tomēr arī pakāpeniskas temperatūras, ūdens līmeņa izmaiņas, ekstremāli laikapstākļi ir drauds un reizē arī izaicinājums sugu daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanai.
Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju Latvijā ir konstatētas 18 047 dzīvnieku, 5396 augu un aptuveni 4000 sēņu sugu. Zinātnieki lēš, ka aptuveni 907 sugas jeb 3,3% no kopējā sugu skaita ir retas un apdraudētas. Kādai sugai izzūdot, tiek izjauktas sugu savstarpējās saiknes, tāpat neatgriezeniski var izzust iespēja nākotnē cilvēka labā izmantot pašreiz nezināmas šīs sugas īpašības.
Pētnieku skatījumā būtiskie klimatiskie riski ir: 1) ūdens temperatūras paaugstināšanās. Tā kopā ar barības vielu noplūdēm rada ūdenstilpju un ūdensteču aizaugšanu, kas rada noēnojumu, kas savukārt maina ūdenstilpes piemērotību dažādām augu un dzīvnieku sugām; 2) ekoloģiski plastiskās (pielāgoties spējīgās) sugas izspiež jutīgās sugas; 3) Latvijai neraksturīgu infekcijas slimību parādīšanās, kaitēkļu un patogēnu izplatība un dzīvotspējas palielināšanās (piemērs - postošā slimība gobām un vīksnām); 4) iespējas jaunu, arī invazīvu, sugu ienākšanai - Latvijai piederošajos Baltijas jūras ūdeņos konstatētas 35 svešzemju sugas; 5) plūdi - vētras uzplūdi jūras piekrastē.
Šo risku mazināšanai eksperti iesaka biotopu apsaimniekošanas programmas izstrādi, dabisko un pusdabisko teritoriju fragmentācijas un izolācijas samazināšanu, nelielu dispersu mitrāju veidošanu un uzturēšanu, upju, ezeru un jūras piekrastes izpļaušanu, ilggadēju zālāju veidošanu un dabiskošanu, informēšanas un izglītošanas pasākumu programmu izstrādi.
Veselība un labklājība
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment pētījumā lasāms, ka galvenais ar klimata pārmaiņām saistītais iemesls bažām par iedzīvotāju veselību Eiropā ir karstuma radītu veselības traucējumu un mirstības palielināšanās. Pēc Eiropas Vides aģentūras aprēķiniem, gada vidējai temperatūrai paaugstinoties par 1 °C un biežāku ārkārtas karstuma periodu dēļ, mirstība palielināsies par 1-4%. Ekstrēms karstums tieši ietekmē sirds un asinsvadu slimības, elpceļu slimības, akūto zarnu infekciju slimības. Latvijā sirds un asinsvadu slimības jeb asinsrites sistēmas slimības (SAS) joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis (57% no visiem mirušajiem).
Temperatūras paaugstināšanās sekmē ūdenstilpju temperatūras paaugstināšanos, radot labvēlīgus apstākļus, kur vairoties vīrusiem un baktērijām. Savukārt plūdi un spēcīgas lietavas ietekmē dzeramā un peldūdens kvalitāti, kanalizācijas sistēmas darbību. Palielinoties saulaino dienu skaitam, pieaug UV starojums. Rezultātā ietekme var būt gan pozitīva (samazinās D vitamīna deficīts), gan negatīva (palielinās ādas vēža risks).
Nozīmīgākie riski šajā jomā ir: 1) paaugstinātas saslimšanas ar akūtām zarnu infekcijas slimībām. Kopš 2000. gada Latvijā ir novērojama stabila šo slimību pieauguma tendence; 2) hronisko slimību (SAS, diabēta u.c.) saasinājumi un nāves gadījumu skaita pieaugums; 3) paaugstināta saslimšana un/vai endēmiskas kļūst infekcijas slimības, ko izplata dažādi pārnēsātāji. Latvijā būtiskākās pārnēsātāju izraisītās slimības ir ērču encefalīts, Laima slimība un Ērlihioze; 4) paaugstināta saslimstība un mirstība ar elpošanas sistēmas slimībām; 5) karstuma dūrienu skaita pieaugums.
Lai brīdinātu par karstuma vai aukstuma viļņiem, jāveido agrās brīdināšanas sistēmas. Publiskās vietās cilvēki jānodrošina ar dzeramo ūdeni un jāinformē par atvēsināšanās iespējām (līdzīgi - attiecībā uz lielu aukstumu). Ir jāizstrādā tiesiskais regulējums par samazinātu darba slodzi paaugstinātas (vai pazeminātas) temperatūras gadījumos, bet gados vecākus cilvēkus un cilvēkus ar invaliditāti karstuma vai aukstuma viļņu laikā ir regulāri jāapseko. Zaļā infrastruktūra - cik iespējams, plaši un daudzveidīgi!
Lauksaimniecība un mežsaimniecība
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki norāda, ka pie riskiem lauksaimniecībā saistībā ar klimata pārmaiņām pieskaitāmi: 1) sējumu un stādījumu izsalšana kailsalā; 2) kultūraugu un dzīvnieku slimību un kaitēkļu izplatība; 3) ražas un tās kvalitātes zudums nokrišņu dēļ, izkalšanas risks, augsnes straujākas izžūšanas risks un ilgstošu karstuma viļņu ietekmes risks. Klimatiskajiem riskiem visvairāk pakļauts augkopības sektors. Savukārt mežsaimniecībā analizēti: 1) koku slimību un kaitēkļu izplatības risks; 2) vētras risks; 3) ziemas sasaluma trūkums, kas apgrūtina mežizstrādi un liek izvēlēties arvien vieglāku un mobilāku tehniku.
Tā kā daļa kultūraugu ir ar augstu ievainojamības pakāpi, viens no rekomendējamiem pasākumiem ir audzējamo kultūraugu dažādošana, tādējādi mazinot arī augsnes noplicināšanos. Mudina atjaunot meliorācijas sistēmas. Labs pielāgošanās pasākums, īpaši augkopības sektorā, ir ekoloģiski plastisku, pret klimata pārmaiņām tolerantu šķirņu ieviešana. Šajā ziņā gan jāsaka, ka Latvijā selekcija ir labi attīstīta. Nozīmīgs pasākums ir apdrošināšanas sistēmas tālāka pilnveidošana.
Mežsaimniecībā pielāgošanās pasākumu kompleksā ietilpst jaunaudžu kopšana, zemāka biezuma stādījumu ierīkošana (izmantojot selekcionētu, morfoloģiski un fizioloģiski kvalitatīvu stādmateriālu), selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā, meža ceļu paplašināšana, meža mēslošana, nekailciršu mežsaimniecības izmantošana u.c.
Papildus jāmin, ka klimata pārmaiņas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā jau dod un turpinās dot arī ieguvumus: iespēju audzēt vēlīnākas un bieži vien arī augstražīgākas šķirnes un iegūt lielākas ražas, iespēju audzēt tādus kultūraugus, kuriem līdz šim Latvijas klimats bija nepiemērots, iespēju ilgāk nodrošināt svaigās lopbarības pieejamību. Ieguvumi sagaidāmi arī mežsaimniecībā. Veicot dažāda vecuma koku dendrohronoloģisko analīzi, konstatēts, ka koksnes pieaugums nākotnes klimatā varētu palielināties. Augstāku ieguvumu iespējams panākt, selekcijas procesā mērķtiecīgi atlasot tādus genotipus, kas piemērotāki nākotnē prognozētajam klimatam.
Raksta autore: Ieva BRUŅENIECE, PhD cand, VARAM Klimata pārmaiņu departamenta vecākā eksperte