PĒTĪJUMS: difterijas vakcinēšanās kampaņa maldina iedzīvotājus un izsūc valsts naudu
Veselības budžetā nepietiekot naudas tūkstošiem C hepatīta slimnieku ārstēšanai un algu paaugstināšanai dzemdību pieņēmējiem, 41 tūkstotis eiro tiek tērēts, lai veicinātu vakcinēšanos pret valstī gandrīz izskaustu slimību – difteriju. 6K rīcībā esošā informācija gan liecina, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) organizētā komunikācijas kampaņa Pasargāts, jo vakcinēts tiek īstenota valstī iepirkto un līdz šim nepietiekami izmantoto vakcīnu noieta veicināšanai līdz to derīguma termiņa beigām.
Vakcinācija pret difteriju Latvijā tiek apmaksāta, un ikvienam iedzīvotājam tā reizi desmit gados pieejama ģimenes ārsta praksē vai atsevišķās poliklīnikās un veselības centros ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Ja vakcinēties pret difteriju vēlas bez nosūtījuma, tad cena ir vidēji 25 eiro.
Šā gada martā, jūnijā, novembrī - šādas ir populārākās mediķu atbildes uz jautājumu, kad beidzas apritē esošo difterijas vakcīnu derīguma termiņš. 6K aptauju veica izlases kārtībā vakcinācijas kabinetos un ģimenes ārstu praksēs Rīgā, Pierīgā, Bauskā, Valmierā un Saldū.
Pieaugušo vakcinācijai Latvijā tiek izmantota Francijas farmācijas giganta Sanofi Pasteur vakcīna Imovax D.T., ko Nacionālais veselības dienests (NVD) iepircis par 7,20 eiro par vienību. Kopā Latvijā pieaugušajiem iepirktas 305 900 devas par kopumā vairāk nekā 2,2 miljoniem eiro, un tās paredzētas izlietošanai periodā no pagājušā gada sākuma līdz šā gada beigām, apstiprina NVD pārstāve Agnese Jasenoviča.
SPKC kā kampaņas Pasargāts, jo vakcinēts pamatojumu min zemo pretdifterijas vakcinēšanās aptveri pieaugušo vidū. Tas nozīmē, ka vakcīnu noiets kopš iepirkuma brīža bijis zems un, iespējams, komunikācijas kampaņa tagad tiek īstenota, lai, mudinot iedzīvotājus vakcinēties, iepirktie Imovax D.T. krājumi tiktu realizēti līdz derīguma termiņa beigām un par vakcīnām izdotā nauda nebūtu izšķiesta velti. SPKC darbinieki - Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja un Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs - gan noliedz, ka kampaņas rīkošanas laikam būtu kāda saistība ar valstī izmantoto difterijas vakcīnu derīguma termiņu.
Rekordātrais iepirkums
Kas ir difterijas vakcinēšanās kampaņas iniciators? J. Perevoščikovs atbild, ka viens no galvenajiem bijis infektologs, Veselības ministrijas (VM) speciālists Uga Dumpis, kurš «uzņēmies iniciatīvu, diskutējis ar VM, un speciālisti pieņēma lēmumu, ka [difterijas apkarošanas jomā] vajadzētu darīt kaut ko papildus». Kampaņa tikusi organizēta diezgan straujos tempos - pagājušā gada novembrī Imunizācijas valsts padome atbalstījusi «steidzamu informatīvās kampaņas organizēšanu», tad tikusi izstrādāta specifikācija, un rekordīsā - deviņu darba dienu - laikā īstenots iepirkums. Tik ātri uz pieprasījumu spējusi reaģēt un uzvarējusi SIA BPS PR, kuras priekšsēdētaja ir Gunita Berķe. Viņa arī vada onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību Dzīvības koks un, šajā amatā būdama, jau iepriekš sadarbojusies ar SPKC, piemēram, izdodot informatīvos materiālus vēža pacientiem un viņu tuviniekiem. Savukārt viņas uzņēmums trīs gadu laikā no SPKC saņēmis pasūtījumus 147 tūkstošu eiro vērtībā - kā neviens cits līdzīgu pakalpojumu sniedzējs.
SPKC publiskie argumenti komunikācijas kampaņas pamatojumam izklausās iespaidīgi un pārliecinoši: Latvijā saslimstība ar difteriju jau vairākus gadus ir augstākā Eiropas Savienībā, un 27 procenti saslimstības gadījumu posmā no 2011. līdz 2015. gadam reģistrēti Latvijā. Absolūtos skaitļos tas ir 51 saslimušais. SPKC savā izplatītajā informācijā medijiem norāda, ka «Latvijā pēdējos gados ir novērojams difterijas gadījumu pieaugums», taču tajā pašā laikā iestādes prezentācijas datos, kas februāra sākumā tika rādīti Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem, redzama pretēja informācija - saslimstība samazinās. 2006. gadā saslima 32 cilvēki, pērn - tikai seši.
Tāpat arī SPKC savā publiskajā komunikācijā, iespējams, maldina sabiedrību, ka «vienīgais un drošākais aizsardzības līdzeklis pret difteriju ir vakcinācija, kas nepieciešama gan bērniem, gan pieaugušajiem». J. Perevoščikovs, atbildot uz 6K jautājumu, vai vakcīna spēj pasargāt no saslimšanas, atbild, ka vakcīna iedarbojoties nevis pret baktērijām, bet pret to izdalīto indi, tāpēc spēj pasargāt no «smagām slimības formām, komplikācijām, invaliditātes un nāves. Jo zemāks antivielu līmenis asinīs, jo smagāk norit slimība». Līdz ar to neesot garantijas, ka vakcinētie nesaslims, un arī SPKC dati liecina, ka 17 no 65 noteiktā laika posmā saslimušajiem bijuši vakcinēti pret difteriju. Tāpat redzams, ka kopš 2006. gada ar difteriju miruši 14 iedzīvotāji, no kuriem neviens neesot bijis vakcinēts. Taču jāatzīmē, ka SPKC statistikā par nevakcinētiem tiek uzskatīti arī tie, kuri laikus nav veikuši revakcināciju, lai gan, pēc pašu SPKC darbinieku teiktā, pastāv iespēja, ka antivielas pret difterijas baktērijas indi saglabājoties arī pēc noteiktā piecu līdz desmit gadu perioda.
Kūtri arī paši mediķi
Komunikācijas kampaņa tiekot īstenota profilakses nolūkos. «Mums nevajadzētu gaidīt slimības uzliesmojumu. 1992. gadā bija astoņi difterijas gadījumi, bet divus gadus vēlāk pēkšņi saslima jau 250 cilvēku, un 1995. gadā bija jau 369 saslimušie. Ar to infekcijas slimības ir bīstamas, ka var atgriezties. Un toreizējais uzliesmojums prasīja 27 dzīvības,» skaidro J. Perevoščikovs. Situācijas iemesls esot bijusi zemā vakcinācijas aptvere. Tajā pašā laikā SPKC dati atklāj, ka saslimšana ar difteriju raksturīga tieši sociālā riska grupām, un viens no faktoriem esot zemais labklājības līmenis, kāds tas bija arī deviņdesmitajos. Piemēram, vairākums no pēdējo sešu gadu laikā saslimušajiem piederējuši pie kādas no riska grupām: bezpajumtniekiem, no alkohola atkarīgajiem, personām ar invaliditāti, kā arī tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu inficēšanās risku. Jāatzīmē, ka trešdaļa saslimušo bija pensionāri.
Imunizācija pret difteriju ar katru gadu arvien samazinoties - pēc SPKC datiem, mazāk potējas tieši pieaugušie; situācija ar bērnu vakcināciju pamazām uzlabojoties, un potes saņemot vidēji 95 procenti mazo pacientu. «Problēma ir pusaudži - katram desmitajam netiek veikta trešā balsta vakcīna - un pieaugušie. Vakcinācijas rādītāji Latvijas teritorijā atšķiras, bet kopumā sliktākā situācija ir Rīgā un Pierīgā, kur vakcinēti vien 46 procenti. Visvairāk saslimšanas gadījumu ir tieši tur, kur zemākā vakcinēšanās aktivitāte,» norāda J. Perevoščikovs. Arī kampaņas ietvaros reklāmu izplatīšana lielākoties vērsta tieši uz galvaspilsētā un tās apkaimē dzīvojošajiem. I. Arāja skaidro, ka kampaņas mērķa grupas ir bezdarbnieki, patversmju iemītnieki, studenti, sabiedriskā transporta šoferi, veikalu kasieres, un šo cilvēku uzrunāšanai tiek izmantoti šauri komunikācijas kanāli.
SPKC atsevišķi uzrunājot ģimenes ārstus, lai viņi mudinātu savus pacientus veikt vakcinēšanos pret difteriju. Šis rādītājs varētu tikt iekļauts arī ārstu darba kvalitātes un efektivitātes kritērijos, no kuriem savukārt varētu būt atkarīgs piemaksu apmērs. Tajā pašā laikā SPKC pārstāvji izteikušies, ka par revakcināciju tikšot atgādināts pašiem mediķiem, jo viņi vakcinējoties ne daudz biežāk kā pārējie iedzīvotāji.
Vienvirziena pieeja: pārliecināt un savakcinēt
Kampaņa Pasargāts, jo vakcinēts sākās janvāra sākumā - laikā, kad ir paaugstināta saslimstība ar gripu un citām augšējo elpceļu infekcijām. Jautāts, vai ir ētiski mudināt cilvēkus tieši tagad doties pie ģimenes ārstiem un gaidīt uz pieņemšanu vienā telpā ar saslimušajiem cilvēkiem - dažādu vīrusu pārnēsātājiem, epidemiologs J. Perevoščikovs norāda, ka, lai sevi pasargātu, pie ārstiem jādodas plānveida, nevis akūto pacientu pieņemšanas stundās. «Šis ir labākais laiks kampaņai, jo nevajadzētu gaidīt, kad visi aizbrauks uz vasarnīcām un neviens neatsauksies aicinājumam vakcinēties.»
Lūdzot VM komentāru par to, vai kampaņa Pasargāts, jo vakcinēts ir lietderīga un vai netiek manipulēts ar statistiku, tādējādi maldinot sabiedrību, 6K saņēma vien oficiālu atbildi no komunikācijas departamenta, kas atkārto SPKC preses relīzēs rakstīto.
SPKC pasūtīto un SIA BPS PR īstenoto komunikācijas kampaņu izanalizējuši nozares profesionāļi. Vidzemes augstskolas lektore, neatkarīgā komunikācijas vadības konsultante Ieva Zaumane secina, ka «vakcinācijas kampaņa pret difteriju demonstrē sociālo bezatbildību»: «Pietiekami pārliecinoši pieteiktajā kampaņā Pasargāts, jo vakcinēts jau sākotnēji es saklausīju vēstījumus, frāzes un komentārus, kas lika sākt domāt, kā interesēs kampaņa ir veidota un vai tās izstrādātāji ir īstenojuši ētisku un atbildīgu komunikācijas praksi.»
I. Zaumane kritiski vērtē kampaņas izpildījumu, uzdodot retorisku jautājumu: «Vai tiešām komunikācija var risināt difterijas izplatīšanos, ja galvenie tās pārnēsātāji un slimnieki ir no šīs [sociālā riska] grupas?» Un pati uz to atbild: «Nē, iespējams, nevar, un šim aspektam vajadzīga dziļāka analīze. Ja Latvija ir pirmajā vietā pēc saslimstības, tad ne jau tāpēc, ka šie cilvēki būtu neinformēti, bet tāpēc, ka Latvijā ir pārlieku liels skaits cilvēku, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa.»
Vēl viens aspekts, kas raisot neuzticēšanos kampaņas veidotāju izvēlētajai komunikācijai, esot dati, ar kuriem tiekot manipulēts ar sabiedrību. I. Zaumane uzsver, ka kampaņas īstenotāji izmanto datus, kas savākti desmit gados, līdz ar to skaitļi tiekot padarīti mākslīgi traģiskāki, lai maksimāli iebiedētu katru, kurš dzird šo ziņu. «Krāsas ir jāsabiezina, un ir jāatrod, kā aizķert cilvēka dziļākās bailes.» Pēc speciālistes domām, šī kampaņa demonstrējot šauru domāšanas veidu par to, kas īsti ir komunikācijas kampaņa. Tā tiekot īstenota kā informācijas novadīšana, kas savukārt liecinot, ka kampaņas autorus neinteresējot auditorijas vajdzības, bet tiekot īstenoti pašu definētie mērķi, lai sasniegtu pašu iedomātus rādītājus, kas it kā nesīšot kopīgu labumu: «Taču atvērtās informācijas laikmetā ar auditoriju ir jārunā godīgi. Cilvēkiem nevar iestāstīt visu, tikai pamatojoties uz mediķi kā autoritāti. Īpaši atbildīgai ir jābūt komunikācijai, kas saistīta ar cilvēku veselību, taču šī konkrētā kampaņa manī rada pamatotas šaubas, kā interesēs tik ļoti tiek popularizēta vakcinācija?»
Tikmēr J. Perevoščikovs sarunā ar 6K pauž neizpratni, kāpēc iedzīvotāji vienkārši nevarētu izmantot valsts sarūpēto vakcinēšanās iespēju, jo no tā vien, ka vakcinējies, «neviens nenomirs».