Lai gan visā Daugavas tecē no Pļaviņām līdz Baltkrievijas robežai aizvadītajās brīvdienās ledus bija sakustējies, atsevišķās vietās applūdinot krastu palienes, un gandrīz desmit kilometru garš ledus sastrēgumu korķis bija izveidojies Līksnas – Nīcgales posmā, kritiskas plūdu situācijas minētajā Daugavas posmā netika novērotas.
"Pirms desmit minūtēm sakustējās viss līdz desmit kilometriem garais ledus aizsprosts, kas bija izveidojies starp Līksnu un Nīcgali. Tas virzās uz Jēkabpili un Pļaviņām, kur var izveidoties jauni ledus krāvumi un ūdens līmeņa celšanās," Neatkarīgajai svētdien vakarā ap pulksten 18 stāstīja pie Nīcgales un Dunavas esošā Daugavas novērošanas posteņa vadītājs Andris Stankevičs. Savukārt Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis informēja, ka ledus krāvumi Pļaviņās izveidojušies tradicionālajā vietā pie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta posteņa, kā arī pie pansionāta. Taču straume Daugavā vērojama ļoti spēcīga, un tiek gaidītas jaunas ledus masas no augšteces, kas var izraisīt jaunus krāvumus un ūdens līmeņa celšanos. Papildus apziņoti arī Pļaviņu 140 plūdu apdraudēto māju iedzīvotāji, kurus brīdina Pašvaldības policija, ejot pa mājām. Pļaviņieši nopietni gatavojas, atbrīvojot pagrabus, iedzīvi paceļot augstāk augšējos stāvos, stāsta A. Arnītis. Viņš uzskata, ka atbrīvotais 1,5 kilometrus garais posms Daugavā lejpus pilsētas izbrīvēs ceļu iespējamo ledus krāvumu aizplūšanai. Viņš informēja, ka ledus spridzināšana Daugavā pie Pļaviņām tika veikta divas dienas – ceturtdien un piektdien – un pēdējā sprādzienu kārta nogranda piektdien 12. Kā jau ziņots, Pļaviņu novada pašvaldības civilās aizsardzības komisija jau pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu spridzināt ledu Daugavas sašaurinājumā – Bebrulejas posmā, kurā, upei metot līkumu, parasti veidojas ledus un vižņu sastrēgumi, izraisot plūdus Pļaviņās. Pēc spridzināšanas izveidojies kanāls 1560 metru garumā un 26 metru platumā. Straujā upes līkumā, kur parasti veidojas vižņu sablīvējumi, no ledus atbrīvotā kanāla platums sasniedz pat 200 metru. Latvijā šāda preventīvā spridzināšana veikta pirmo reizi.
"Daugava ikreiz sagādā pārsteigumus. Negaidīti liels ledus sastrēgums bija izveidojies virs Nīcgales un Dunavas, kur parasti ledus sastrēgumi neveidojas," stāstīja Jēkabpils novada domes civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis. Uztraukumus naktī no sestdienas uz svētdienu radījis ledus sastrēgums Daugavas attekā Sakā lejpus Jēkabpils, kas uz brīdi appludinājis Salas pagasta apdzīvoto vietu Gravāni, bet drīz vien ledus Sakā izkustējies un Daugava plūdusi pa Saku, jo tās galvenajā gultnē pie Prižiem izveidojies ledus nosprostojums. Kā norādīja E. Līcis, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils svētdien joprojām bija nemainīgi stabils – 5,40 metru, kritiskajai atzīmei esot 6,30 metru.
Tomēr, pēc hidrometeorologu domām, viss vēl nav garām. Daugavā un tās pietekās pārsvarā turpinās ūdens līmeņu paaugstināšanās. Upes augštecē pie Veļižas ūdens līmenis ceļas 32 centimetri diennaktī, un arī pie Suražas ledus iešana vēl nebija sākusies. Sākot no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis aizvadītajā diennaktī cēlies straujāk – 68–120 centimetru diennaktī. Tikmēr Daugavā Latvijā sācis iet ledus. Pie Līksnas un Nīcgales ledus sastrēguma ūdens līmenis no pulksten 9 līdz 14 cēlās par 108 centimetriem, bet pie Zeļķiem lejpus Jēkabpils līmenis svētdien cēlās par 186 centimetriem, sasniedzot 77,29 metru atzīmi. Ledus sastrēgums izveidojās augšpus Aiviekstes grīvas, kur sāka applūst palienes. Taču ūdens līmenis pie Pļaviņām tiek vērtēts kā zems un Pļaviņu pilsētai applūšana nedraudot.
Patlaban Jēkabpils rajona posmā darbojoties 11 novērošanas posteņu, kas seko līdzi situācijai Daugavā no Dunavas pagasta līdz pat Pļaviņām, kur atbildīgie dienesti ir gatavi operatīvi reaģēt.
Kā norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis, šā gada pamatīgie pali ir atklājuši trūkumus glābšanas darbu novēršanā un plūdu prognozēšanā. "Desmit gadi ir pagājuši bez nopietniem plūdiem, tas ir iemidzinājis," atzina A. Lieljuksis, norādot, ka daudzviet pašvaldībām trūkst plūdu draudu prognozēšanas metodes, tāpat valstī nav pētījumu, lai iepriekš paredzētu plūdu apdraudētās vietas.