Šķetina Venta Kodola nāves cēloņus

© f64

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperti turpina darbu, lai aptuveni pēc mēneša izmeklētāju rīcībā nodotu pilnu informāciju par Latvijas kuģniecības (LK) darbinieka Venta Kodola traģiskās bojāejas apstākļiem.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore, valsts galvenā tiesu medicīnas eksperte Velta Volksone Neatkarīgajai skaidroja, ka no paraugu iegūšanas līdz ekspertīžu rezultātiem aizritot 30 dienu.

Kā skaidroja galvenā tiesu medicīnas eksperte, mirstīgo atlieku apbedīšana (nelaiķis apglabāts pagājušo ceturtdien Jēkabpilī) vēl nenozīmē, ka ekspertīzes ir pabeigtas. "Izmeklēšana no mums šobrīd vēl neko nav saņēmusi. Ekspertīzes mēs veicam 30 dienu laikā. Tās notiek dažādās laboratorijās. Tās veic dažādi speciālisti, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Tas prasa laiku, sevišķi histoloģija – kamēr audu gabaliņus atūdeņo, attauko, fiksē, krāso, ievieto parafīnā un tā tālāk. Multiplo traumu gadījumos, veicot ekspertīzes, tā arī aizrit šīs trīsdesmit dienas, un tad izmeklēšana saņem rezultātus," skaidroja ļoti pieredzējusī eksperte.

Paraugi tiekot pētīti ķīmijas, toksikoloģijas, histoloģijas, bioloģijas, seroloģijas un medicīniskās kriminālistikas laboratorijās.

Pēc V. Volksones teiktā, ar kriminālistisko ekspertīžu palīdzību izmeklēs arī apģērbu, kas cietušajam ir bijis mugurā nelaimes brīdī. Tikai tad, analizējot iegūto rezultātu kopumu, izmeklētāji varēšot pilnvērtīgi izvērtēt vienu, otru vai trešo versiju, kura var būt atbilstošāka.

V. Volksone atklāja, ka nelaimes notikuma vietu pētījuši nevis kriminoloģijas eksperti, bet tikai policijas inspektors. V. Volksone arī paskaidroja, ka procesa virzītājs viņas vadītajiem ekspertiem sīkākas detaļas par notikušo nav sniedzis.

Runājot par nelaimē cietušo, speciāliste atzina, ka viņam konstatētas dažādas smagas politraumas, kuras "ar dzīvību nav savienojamas".

V. Volksone noliedza Neatkarīgās rīcībā nonākušo informāciju, ka V. Kodola ķermenī konstatēta durta brūce. Viņa pieļāva, ka, veicot ārējo apskati, tā varētu būt šķitis policijas inspektoram. Eksperti, rūpīgi izpētot ķermeni, secinājuši, ka iegūtā trauma patiesi līdzinājusies durtai brūcei, taču tā iegūta kritiena rezultātā, atsitoties pret cietu priekšmetu.

Saistībā ar V. Kodola nāves cēloņiem Neatkarīgā līdz šim dzirdējusi ļoti pretrunīgu informāciju. Piemēram, vairāki aptaujātie zinātāji neatkarīgi cits no cita minēja, ka V. Kodols nokritis no piektā, ceturtā vai sestā stāva. Sarunā ar Neatkarīgo V. Volksone minēja tieši sesto stāvu. Līdzīgi zinātāji stāstīja par ķermenī konstatētām durtām brūcēm un to, ka par notikušā nelaimes gadījuma faktu uzsākti divi kriminālprocesi divās dažādās Valsts policijas struktūrvienībās. Valsts policijas preses sekretārs Aigars Bērziņš apgalvoja, ka uzsākts tikai viens kriminālprocess Rīgas Zemgales policijas iecirknī.

Kā zināms, V. Kodols nokrita no savas kāpņu telpas kāpnēm 19. marta rītā ap pulksten deviņiem. Sākotnēji policijai bija versija, ka V. Kodols izdarījis pašnāvību un liela vērība šim notikumam netika pievērsta. Šai versijai neticēja ne LK vadība, ne V. Kodola draugi, darbabiedri un paziņas, jo nedz viņa rakstura īpašības, nedz dzīves apstākļi (laimīga ģimenes dzīve, nebija kaitīgu ieradumu, sportiskums, nebija parādu u. tml.) neliecināja, ka šis cilvēks varētu būt plānojis labprātīgi šķirties no dzīves. Visi viennozīmīgi V. Kodola traģisko bojāeju saistīja ar viņa darbu – LK interešu pārstāvēšanu kriminālprocesā un civilprocesā pret ļoti ietekmīgiem cilvēkiem sakarā ar vairāk nekā 100 miljonu dolāru zaudējumu radīšanu LK.

Vairāki V. Kodola paziņas bija ar viņu tikušies dažas dienas pirms traģiskā notikuma un atcerējās, ka V. Kodols bija paudis satraukumu par miljonāra Oļega Stepanova (t. i., viena no tām personām, pret kurām vērsti iepriekšminētie kriminālprocess un civilprocess) darbībām un iespējamu nokļūšanu LK vadībā, kas, šķiet, ir visai reāla, jo LK māteskompānijas – Ventspils naftas – padomē O. Stepanovs tika iecelts jau šā gada janvārī.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais