Mainīgu laika apstākļu ietekmē, kad sals mijas ar atkusni, valsts vietējie autoceļi ar grants segumu daudzviet ir pārmitrināti un zaudējuši savu nestspēju, kļuvuši grūti izbraucami – ir iestājies šķīdonis. Lai apturētu šo ceļu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, uz atsevišķiem valsts autoceļiem ieviesti transportlīdzekļu atļautās masas ierobežojumi. Ierobežojumus noņems, iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kad ceļi sasals, vai arī kad tie apžūs un kļūs izbraucami.
Šķīdoņa dēļ ierobežojumi transporta masai līdz 10 t ieviesti atsevišķos posmos uz šādiem autoceļiem: P116 Kuldīga-Skrunda-Embūte; V1265 Basi-Apriķi; V1276 Tukuma dzirnavas-Dzelda; V1277 Lēnas-Alši; V1278 Ciecere-Ikaiši-Vārme; V1295 Turlava-Valtaiķi-Kalvene-Embūte; V1072 Platones stacija-Sesava-Lietuvas robeža; V1003 Ozolaine-Skaistkalne-Straumes; V373 Gaujiena-Verasskola.
Autoceļa P109 Kandava-Saldus posmā 13,96.-28,62. km noteikts faktiskās masas ierobežojums 20 t.
LVC reģionālo nodaļu speciālisti monitorē autoceļu stāvokli, un nepieciešamības gadījumā masas ierobežojumi tiks ieviesti arī uz citiem ceļiem. Autoceļa V1037 Lāči-Garoza-Dāliņi posmos masas ierobežojumu 10 t plānots ieviest no šā gada 21. decembra.
Pašreizējos laika apstākļos uz grants ceļiem nav iespējams kvalitatīvi veikt ikdienas uzturēšanas darbus. Atkušņa laikā grants ceļu segas virskārta atkūst un segas konstrukcija pārmitrinās, tajā var sākt strauji veidoties bedres. Ceļi zaudē nestspēju, un tajos veidojas dziļas rises, dubļi.
Kamēr grants ceļš nav apžuvis, bedrīšu un rišu veidošanos nav iespējams novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto ceļu, situāciju var tikai pasliktināt un pilnīgi sabojāt ceļu. Grants segumu greiderē tikai tad, kad tas ir apžuvis.
Līdz ar to situācija uz grants seguma ceļiem visā valstī uzlabosies tad, kad iestāsies stabili ziemas apstākļi un gaisa temperatūra pieturēsies zem nulles.
Lai uzlabotu grants seguma ceļu stāvokli un nestspēju, tiem būtu regulāri jāatjauno grāvji, nodrošinot ūdens noteci, regulāri jāuzved jauna grants kārta vairāku centimetru biezumā. Savukārt lai kardināli risinātu ceļu nestspējas un šķīdoņa problēmu, vairāk noslogotie grants ceļi būtu jāasfaltē. Taču minētajiem darbiem nav piešķirts finansējums. Kā zināms, kopš 1991. gada valsts ceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, daudziem grants ceļiem grants slānis nav atjaunots vairākus gadus un pat gadu desmitus.
Gada laikā no grants seguma ceļiem satiksmes un laika apstākļu iespaidā vidēji noput viens centimetrs grants, bet augstākas intensitātes gadījumā pat vairāk. No visa 20 081 km valsts pārziņā esošā ceļu tīkla lielākā daļa - 11 075 km - ir ar grants segumu. Līdz ar to mainīgos laika apstākļos grūtības var rasties lielākajā daļā valsts ceļu.
Informācija par masas ierobežojumiem uz valsts autoceļiem regulāri tiek atjaunota LVC mājaslapā: http://lvceli.lv/informacijaundati/#masasierobezojumi.
Autovadītājus aicina informēt VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) par apledojumu, bedrēm un citiem šķēršļiem uz valsts autoceļiem, zvanot uz Satiksmes informācijas centru pa tālruni 80005555. Šī informācija tiek operatīvi nodota ceļu uzturētājiem.