Pierīgā uzsāk ciparu radio apraides tehnoloģijas testēšanu

15. decembrī Latvijā oficiāli ir uzsākta ciparu radio apraides tehnoloģijas (DAB+) testēšana. Ciparu radio apraide ir nākamās paaudzes apraides tehnoloģija, kas sekmīgi darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs un nodrošina virkni priekšrocību gan raidorganizācijām, gan radioklausītājiem, gan arī reklāmas devējiem.

Tehnoloģisko testēšanu īsteno VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk - LVRTC) sadarbībā ar VAS Latvijas Radio. Testēšanas mērķis ir noskaidrot DAB+ piemērotību Latvijas tirgum. Tehnoloģijas testēšana notiek Pierīgā - 40 līdz 50 km rādiusā ap Zaķusalas televīzijas torni. Testēšana ilgs līdz nākamā gada novembrim.

Radio tehnoloģija ir ierūsējusi

1924. gadā, lai uzsāktu valsts iesaisti radiofona izveidošanā, vienīgais veids, kā pārliecināt Saeimu par tā tehnoloģiju reālu izmantojumu un lietderību, bija atnest uz sēdi radioaparātu un nodemonstrēt. Rezultātā 1925. gadā radio sāka skanēt testa režīmā, bet tā paša gada 1. novembrī notika oficiāla Rīgas radiofona nodošana ekspluatācijā. Apraidi nodrošina Francijā izgatavots radiotornis. Oficiālā Rīgas radiofona atklāšana sākas ar toreizējā satiksmes ministra Jāņa Pavļuta uzrunu un tiešo Dž. Pučīni operas Madame Butterfly radio translāciju no Rīgas operas nama. Tagad, pēc 92 gadiem, vienīgais veids, kā uzzināt, cik piemērota ir mūsdienīga radio DAB+ sistēma Latvijai, ir gadu ilga testēšana, kas uzskatāma par demonstrēšanu ne tikai valsts atbildīgajām personām, bet arī iedzīvotājiem.

«Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģijas mainās un attīstās roku rokā ar sabiedrības paradumu maiņu un pieprasījumu pēc dažādām tehnoloģiskajām platformām, kurās esam paraduši saņemt un arī pārraidīt informāciju. Pirms vairāk nekā deviņdesmit gadiem, kad LVRTC tā laika darbinieki izmēģināja pirmās radio pārraides Latvijā, neviens nenojauta, ka tieši radio apraide kļūst par konservatīvāko un vislēnāk mainošos tehnoloģiju. Nepilna gadsimta laikā ciparu radio apraide ir kļuvusi tikai par trešo radio attīstības posmu. Latvijā vienmēr ir bijis svarīgi iedzīvotājiem bez maksas nodrošināt informācijas pieejamību. Ciparu radio apraide ir nākamais loģiskais solis šīs pamatvērtības nodrošināšanā, tāpēc LVRTC kā tehnoloģiju uzņēmuma uzdevums ir pārbaudīt DAB+ attīstības iespējas, lai brīdī, kad tiks lemts par to, vai ieviest ciparu apraidi, mēs varētu precīzi atbildēt uz jautājumiem par to, cik tas maksās, kādi būs radio staciju ieguvumi vai izaicinājumi, kā ciparu apraidē skanēs radio klausītājiem,» atklājot testēšanu, uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Sabiedriskais radio - piemērotākais testa subjekts

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā testēt signāla pārraidi, būtu skaņas signāla translēšana, taču LVRTC sadarbībā ar VAS Latvijas Radio testēšanu īsteno iedzīvotājiem saprotamā un tīkamā veidā - pārraidot sešas Latvijas radio programmas. Ciparu apraides tehnoloģija nodrošina raidstacijām iespēju piedāvāt iedzīvotājiem arī papildu saturu - attēlu un teksta pārraidi, iespēju apskatīt radio raidījumu programmu un citas iespējas.

«Latvijas Radio jau ir izmantojis šīs papildu iespējas un testēšanas laikā DAB+ apraidē nodrošina īpašas Ziemsvētku programmas izplatīšanu, kas līdz šim klausītājiem bija pieejama tikai Latvijas Radio interneta platformā. Testēšanas gada laikā periodiski papildināsim saturu un plānojam klausītājiem piedāvāt arī citas tematiskās programmas, ko mums ļauj izveidot bagātīgais Latvijas Radio arhīvs,» norādīja Latvijas Radio valdes loceklis Uldis Lavrinovičs.

Uz veikalu iet nemudina

Iedzīvotājiem, kas vēlas uztvert testa programmas, nepieciešami radio aparāti, kas uztver DAB+ standartu. Daļai iedzīvotāju šādi radio aprāti jau var būt pieejami jaunāko modeļu automašīnās un radio uztvērējos. Daudzus uztrauc, ka nāksies iegādāties dārgus radioaparātus. Bažām nav pamata, un šobrīd neviens netiek mudināts iet uz veikalu un pirkt jaunu radioaparātu. Pirmkārt, tāpēc, ka tikai pēc testa rezultātu izvērtēšanas, ne agrāk kā nākamā gada novembrī, tiks pieņemts lēmums ieviest vai neieviest ciparu radio Latvijā. Otrkārt, arī pie scenārija, ka lēmums tiks pieņemts un sāksies ciparu radio ieviešanas process, tas nenotiks strauji - noteikti paies vēl pāris gadi. Tāpat analogā apraide netiks pārtraukta vienā dienā, bet, visticamāk, paralēli darbosies vairākus gadus, kā tas ir, piemēram, Norvēģijā, kur ciparu radio ir ieviests jau vairākus gadus, bet analogo sistēmu pakāpeniski sāks izslēgt tikai 2017. gadā. DAB+ sistēmas iekārtas nav dārgas - šobrīd interneta veikalos pieejami atbilstoši radioaparāti pat par 20 līdz 25 eiro.

LVRTC komercdirektors Ģirts Ozols diskusijā ar raidorganizācijām par izaicinājumiem ciparu radio apraidē uzsvēra, ka papildu satura nodrošināšana klausītājiem ļautu gan segmentēt, gan paplašināt auditorijas, piedāvājot tām kvalitatīvi papildinātu saturu. Būtisks raidorganizāciju ieguvums, ieviešot ciparu apraidi, būtu iespēja samazināt programmu izplatīšanas izmaksas, jo analogajā apraidē, kāda Latvijā ir šobrīd, vienā tīklā var izplatīt tikai vienu programmu, savukārt digitālajā apraidē - līdz par 18 programmām.

DAB+ tehnoloģijas sniegtās iespējas autobraucējiem, atklājot ciparu radio testēšanas gadu, demonstrēja Skandi Motors un Karlo Motors, kas Zaķusalā klātesošajiem ekspertiem atrādīja Nissan, Hyndai, Mitsubishi un Škoda markas automašīnās esošos radio uztvērējus un to skaņas kvalitāti.

Testē ar pielāgotām iekārtām

Tehnoloģijas testēšanai LVRTC ir pielāgojis tā īpašumā esošu raidītāju un iegādājies īpašu iekārtu radio satura pielāgošanai. Kopējās testēšanai nepieciešamo iekārtu un ciparu radio tīkla plānošanas programmatūras licenču izmaksas ir līdz 70 000 eiro. Ciparu radio apraides testēšanas izmaksas sedz LVRTC.

Ciparu audio apraides testēšanas tehnoloģiskais uzdevums ir pārbaudīt tehnoloģijas piemērotību Latvijas apstākļiem, tomēr jaunas tehnoloģijas ieviešana vienmēr ir saistīta arī ar paradumu maiņu, izmaiņām tirgū un arī gala lietotāju - klausītāju informēšanu un sagatavošanu pārmaiņām.

Testēšanas laikā LVRTC arī veiks aprēķinus par nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem ciparu radio apraidei nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, ja tas tiktu lemts, kā arī sola dot ticamas prognozes ciparu apraides tarifiem.

Pārklājums ir nepilnīgs

Patlaban Latvijas 1. radioprogramma ir uztverama 97,6% Latvijas sauszemes teritorijas jeb 99% iedzīvotāju; 2. programma pieejama 95,7% teritorijas jeb 98,4% iedzīvotāju, Latvijas radio programma Klasika 67,9% jeb 87,3%, Latvijas radio integrācijas programma 52,9% teritorijas jeb 78,5% iedzīvotāju. Pārējām Latvijas radio programmām pieejamība ir vēl zemāka. Lai uzlabotu radio uztveršanas zonas FM tīkla ietvaros, nepieciešami papildu raidītāji, kas prasa ievērojamas investīcijas. Attīstot digitālo radio tīklu, vienā tīklā līdzšinējās vienas programmas vietā var pārraidīt līdz pat 18 dažādām programmām, jo FM tīklā katrai programmai vajadzīga atsevišķa frekvence. Tas nozīmē, ka bez papildu investīcijām var tikt dažādots radio saturs, vieglāku noskaņošanu, uzlabotu informāciju autovadītājiem, kā arī interaktīva video radio pieejamību.

Apsverot iespēju pāriešanai uz digitālā radio platformu, radiostacijām un valdībām ir vitāli svarīgi, lai izvēlētais standarts būtu gan drošs, gan pietiekami rūpīgi izstrādāts un nodrošinātu netraucētu un rentablu digitālā radio ieviešanu, vienlaikus stimulējot patērētājus un radiostacijas pāriet uz jauno platformu.