Plūdu kulmināciju sola nedēļas nogalē

© Lauris Vīksne, f64

Ūdens līmenis Latvijas upēs katru diennakti paaugstinās pat par pusmetru. Hidrologi prognozē, ka nedēļas nogalē ūdens līmeņa svārstības būs vēl lielākas un līdz ar to daudzviet pastiprināsies plūdu draudi un teritorijas, kas jau tagad atrodas ūdenī, applūdīs vēl vairāk. Brīvdienās taps skaidrs arī, vai ledus spridzināšana Daugavā no applūšanas pasargās Daugavpili un Jēkabpili.

Pēdējās diennaktīs Daugavā ūdens līmenis pieaug ar ātrumu 2–3 centimetri stundā, arī pārējās Latvijas upēs ūdens līmenis strauji ceļas, Neatkarīgo informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadošā hidroloģe Irēna Nikoluškina. "Piemēram, Vidzemes upēs tikai brīvdienās ūdens līmenis sāks celties. Pagaidām visaugstākais ūdens līmenis Gaujā ir pie Valmieras, sasniedzot viena metra atzīmi virs Baltijas jūras līmeņa."

Viņa skaidro, ka Kurzemē plūdu riskam ir pakļautas tikai atsevišķas vietas, – Ventas piekraste netālu no Lietuvas robežas, Kuldīgas apkārtne un Ventas lejtece.

Vietas, kas vēl applūdīs, pagaidām nosaukt nevar, jo ir ļoti sarežģīti prognozēt ledus kustību un vietas, kur varētu veidoties tā sanesumi, skaidro I. Nikoluškina. Tāpat nevar paredzēt, kad dabas stihija pierims, bet, visticamāk, tas varētu notikt pēc divām nedēļām – vienas nedēļas laikā no upēm varētu iziet ledus, bet vēl apmēram nedēļa būs nepieciešama, kamēr plūdu skartās teritorijas izžūs. Vislēnāk ūdens zemē iesūksies Jelgavas apkārtnē, jo tur augsne ir cieta un mālaina.

"Pašlaik ir grūti pateikt, vai ledus spridzināšana Daugavā palīdzēs mūs pasargāt no plūdiem. To redzēsim tikai nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā, kad sāks kustēties ledus," stāsta Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis. Pašlaik ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils ir sasniedzis četru metru un 50 centimetru atzīmi, līdz kritiskajai robežai pietrūkst nepilnu divu metru.

Viņš norāda, ka līdzīga situācija ir arī Daugavpilī un tuvākajās dienās taps skaidrs, vai plūdu draudi kļūs par realitāti.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais