Tikai rūpīga izmeklēšana kliedēs baumas par Venta Kodola nāves cēloņiem
Lai noskaidrotu patiesos Latvijas kuģniecības (LK) darbinieka Venta Kodola traģiskās bojāejas cēloņus, jāveic rūpīga izmeklēšana – vienprātīgi uzskata Neatkarīgās aptaujātie kriminālistikas eksperti.
Kā zināms, pagājušo piektdien V. Kodols ap pulksten 9 savas mājas kāpņu telpā nokrita no 5. stāva. Policijai pat vairākas dienas bija versija, ka V. Kodols izdarījis pašnāvību. Šai versijai neticēja ne LK vadība, ne V. Kodola draugi, darbabiedri un paziņas, jo nedz viņa rakstura īpašības, nedz dzīves apstākļi (laimīga ģimenes dzīve, nebija kaitīgu ieradumu, sportiskums, nebija parādu u.tml.) neliecināja, ka šis cilvēks varētu būt plānojis labprātīgi šķirties no dzīves. Visi viennozīmīgi V. Kodola traģisko bojāeju saistīja ar viņa darbu – LK interešu pārstāvēšanu kriminālprocesā un civilprocesā pret ļoti ietekmīgiem cilvēkiem sakarā ar vairāk nekā 100 miljonu dolāru zaudējumu radīšanu LK.
Vairāki V. Kodola paziņas bija ar viņu tikušies dažas dienas pirms traģiskā notikuma un atcerējās, ka V. Kodols bija paudis satraukumu par miljonāra Oļega Stepanova (t.i., viena no tām personām, pret kurām vērsti iepriekšminētie kriminālprocess un civilprocess) darbībām un iespējamu nokļūšanu LK vadībā, kas, šķiet, ir visai reāla, jo LK mātes kompānijas – Ventspils naftas – padomē O. Stepanovs jau tika iecelts šā gada janvārī.
Atgādina notikumus Maskavā
Bijušais ilggadējais Kriminālpolicijas priekšnieks, policijas ģenerālis Aloizs Blonskis norādīja – lai tiktu skaidrībā, kādēļ notikusi traģēdija, "vispirms jāveic notikuma vietas apskate, jānofiksē visas detaļas. Ja nav liecinieku, kuri redzējuši, ka cietušais pats nolēcis no kāpnēm, jārosina kriminālprocess, jānozīmē tiesu medicīnas ekspertīze, tehnoloģiskā ekspertīze, kura nosaka kritiena specifiku, piemēram, trajektoriju, jāiztaujā radinieki, kolēģi darbavietā un tad jāskatās, vai notikušais ir pašnāvība, nelaimes gadījums, kad pats pārliecies pār margām un nejauši nokritis, vai arī kāds palīdzējis nokrist. Šajā gadījumā ir tikai trīs varianti."
A. Blonskis atminējās, ka savā praksē saskāries ar šādiem gadījumiem. To cēloņi bijuši gan pašnāvība, gan slepkavība: "Zinu gadījumus, kad cilvēki no trepēm ir nogrūsti. Šo lietu var salīdzināt ar gadījumu Maskavā 1991. gadā, kad pēc puča pa logu izkrita kompartijas kases turētājs. Tikai nesen Krievijas televīzijā rādīja un presē rakstīja, ka viņš pievilkts pie loga un izgrūsts."
Jāmeklē detaļas
Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris skaidroja, ka pēc nelaimes gadījuma konstatēšanas policija parasti rūpīgi izpēta notikuma vietu, mēģinot atrast kādas kontaktu pēdas un mikrodaļiņas. Policija parasti mēģinot noskaidrot, vai cietušajam pirms nelaimes gadījuma nav bijusi saskarsme ar kādu personu. Pēc A. Stara teiktā, ne mazāk svarīgi ir noskaidrot blakus apstākļus, aptaujājot personas, ar kurām cietušais ir dzīvojis, viņa darbabiedus, arī kaimiņus kāpņu telpā. Šādos gadījumos parasti tiekot pārbaudīti cietušā datori, mobilie tālruņi, piezīmju grāmatiņas un viņa rīcībā esošie dokumenti. "Jāmeklē, jāmeklē un vēlreiz jāmeklē dažādas detaļas, kuras var palīdzēt noskaidrot patiesību, lai nebūtu pamata dažādām baumām," sacīja A. Staris.
Viņš pastāstīja, ka deviņdesmito gadu vidū fondā Drošība Krišjāņa Voldemāra ielā no kāpnēm nogāzies bijušais VDK darbinieks, kurš pirms tam bija strādājis Valsts ekonomiskās suverenitātes departamentā (VESAD). "Pirms nelaimes viņš neoficiāli prokuratūrai bija atklājis vairākas personas, kuras bija sadarbojušās ar VDK. Pēc tam viņš atteicās tiesā savas neoficiālās liecības apstiprināt. Tā toreiz arī nevarēja saprast, vai viņš nogāzās no trepēm tādēļ, ka bija dzēris, vai kā citādi," atminējās A. Staris.
Visas versijas jāpārbauda
Arī bijušais iekšlietu ministrs, zvērināts advokāts Aloizs Vaznis pauda pārliecību, ka šādos traģiskos atgadījumos vienmēr ir trīs versijas – pašnāvība, nelaimes gadījums vai slepkavība. Lai noskaidrotu, kura no tām ir patiesa, jāveic rūpīga pārbaude. "Jāveic notikuma vietas apskate, jātaisa sekcija, jānozīmē tiesu medicīnas ekspertīze, pēc tam jāaptaujā visi iespējamie aculiecinieki un tie, kuri kaut ko ir dzirdējuši, jānopratina tuvinieki un darbabiedri, tad jāsastāda versijas un tās jāpārbauda.