LNT šova «Lauku sēta» jaunajā sezonā savā saimniecībā dalībniekus uzņēma Jēkabpils novada staļļu «Ūsiņš» saimniece Ieva Jase. Saimnieces sirdslieta jau kopš bērnības ir zirgi, un pirms trīs gadiem, pārdzīvojot smagu posmu dzīvē, Ieva izlēma pamest dzīvi pilsētā un izveidot savu lauku biznesu.
Šoruden visa Latvija TV ekrānos var iepazīt Ievas saimniecību, kā arī sekot līdzi septiņu čaklu un radniecīgu pāru rosībai. Jau pirmajā nedēļā negaidītu pavērsienu šovā sagādāja saimnieces Ievas vecāki, Māris un Ausma Navenicki, kuri bija iefiltrējušies dalībnieku vidū, lai iepazītu pāru patiesās sejas.
Kā vecākiem izdevās iefiltrēties dalībnieku vidū
«Lauku sētas» galvenā varone un darbu uzraudzītāja Ieva Jase uzskata, ka pieteikt savu saimniecību šovam bijusi goda lieta. Ieva atzīst, ka ir īsta šova fane, un rūpīgi sekoja līdzi iepriekšējām «Lauku sētas» sezonām. Diemžēl pašai piedalīties pirms tam nebija sanācis, tādēļ skaistā staļļu īpašniece izlēma pieteikt savu saimniecību. Sagaidot visus šova septiņus pārus, Ieva neizjuta uztraukumu, jo ikdienā ir pieradusi strādāt ar daudziem dažādiem cilvēkiem, kuri ne vienmēr pirms tam ir savā starpā pazīstami, gluži kā «Lauku sētas» dalībnieki. Taču ne visi šova dalībnieki lauku saimniecei bija sveši. Gan TV skatītājiem, gan arī pašiem dalībniekiem lielu pārsteigumu sagādāja Māris un Ausma Navenicki no Jēkabpils, kuri izrādījās Ievas vecāki. Strādīgais pāris nodzīvoja veselu nedēļu kopā ar pārējiem dalībniekiem, pildot visus uzdevumus un neradot pat mazāko aizdomu par radniecīgo saikni ar saimniecības īpašnieci. Ieva atklāj, ka ideja iesaistīt vecākus šovā radās kopīgi ar raidījumu veidotājiem: «Es producentiem pastāstīju, ka jāšanas sporta nometnē darbojas arī brīvprātīgie. Man vispār patīk šie brīvprātīgie ļaudis, kas veiksmīgi iefiltrējas nometnes dalībnieku vidū, jo, piemēram, bērni nometnēs ne vienmēr man stāsta, kas viņiem nepatīk, sāp vai ir atgadījies. Šīs lietas viņi drīzāk uztic vienaudžiem, kas ir arī brīvprātīgie.» Atklājot producentiem šīs situācijas, kuras notiek sporta nometnēs, radās ideja šādu metodi izmantot arī šovā. «Lauku sētas» saimniece neslēpj: «Bija grūti notēlot, ka nepazīstu savus vecākus, bet mēs dzelžaini turējāmies, lai viss izdotos. Es domāju, neviens nenojauta, ka dalībnieku vidū ir arī mani vecāki,» par šova aizkulisēm stāsta Ieva, kurai šī spiegošana šovā bija ļoti vērtīgs ieguvums. «Dalībniekiem ļoti iepatikās mani vecāki, kuros saskatīja spēcīgus konkurentus. Protams, bija situācijas, kad tētis zināja mazliet vairāk, kas un kā jādara, taču neviens neaizdomājās - kāpēc,» par spiegošanas metodēm stāsta Ieva Jase. Nu gan spiegi ir atmaskoti un vairs neturpina dalību šovā. Savukārt saimnieces tētis Māris Navenickis turpina darboties šova aizkulisēs un «Lauku sētā», atbalstot savu meitu, palīdz sagādāt visus nepieciešamos materiālus darbam.
«Ūsiņu» saimniece par zemo pašapziņu
Savu bērnību un jaunības gadus Ieva Jase pavadīja, dzīvojot kopā ar vecākiem Jēkabpilī, bet nu jau 13 gadu par savām mājām viņa sauc lauku sētu Jēkabpils novada, Ābeļu pagastā. 20 gadu vecumā gaišmatainā daiļava Ieva apprecējās ar savu izredzēto Raivi, un tika pieņemts lēmums pārcelties pie vīra uz laukiem. Ieva atzīst, ka bija gatava atvadīties no pilsētas dzīves. Pārceļoties uz laukiem, jaunajai meitenei nācās pierast pie lielajām izmaiņām un saskarties ar neskaitāmām problēmām - pierast pie agrajām rīta stundām un daudzajiem darbiem. Grūtākais bijis sadzīvot ar vīramāti. Strādājot vienā saimniecībā, vedeklai ar vīramāti radās konflikti. Šova «Lauku sēta» galvenā varone neslēpj, ka vairākas reizes ir mēģinājusi pārcelties atpakaļ uz pilsētu, taču vienmēr nonākusi atpakaļ laukos. «Padzīvojot pilsētā, es sapratu, ka nevaru tur, tas nav mans,» saka staļļu īpašniece. Ieva neslēpj, ka laukos piedzīvojusi arī krīzi, kuru pārvarēt pat devusies prom no Latvijas. «Aizbraucu, atpūtos no lauku vides, pastrādāju un atgriezos mājās ar jaunām idejām un iedvesmu,» par savu ceļošanu stāsta šova zvaigzne. «Ūsiņu» saimniece vairākas reizes pabijusi Īrijā, taču kā pagrieziena punktu savā dzīvē min pirms pieciem gadiem piedzīvoto Zviedrijā, kur beidzot iepazinusi pati sevi. «Zviedru saimnieks, pie kura strādāju, man palīdzēja apzināties to, ka es varu kaut ko sasniegt, un brīnījās, kāpēc man nav nekas savs izveidots, jo pirms tam visu laiku strādāju vīra vecāku saimniecībā,» stāsta zirgu staļļu īpašniece. Sirsnīgais zviedru saimnieks iedrošinājis Ievu atgriezties un realizēt savu sapni. Apņēmīgā saimniece uzskata, ka latviešiem pietrūkst pārliecības par sevi. «Mums tikai liekas, ka neko nevaram, ka esam mazi un kautrīgi. Pastrādājot Zviedrijā, man mainījās dzīves uzskati. Kļuvu daudz brīvāka un sapratu, ka varu realizēt savu sapni, un kāpēc gan nesākt kaut ko darīt lietas labā,» par iegūto pieredzi stāsta Ieva. Atgriezusies dzimtenē, Ieva pamazām savas ieceres realizēja dzīvē. Tika pirkti zirgi, veidoti staļļi, uzsākti darbi ar treneriem un sportistiem. Kā uzskata pati «Lauku sētas» saimniece, Zviedrija viņai atvēra acis, turklāt arī vecāki bijuši līdzās un atbalstījuši. «Es domāju, ka mums, latviešiem, pietrūkst uzdrīkstēšanās. Nopietnu lomu spēlē arī tas, kā mūs audzinājuši vecāki. Mani audzināja ļoti stingri. Manā bērnībā nebija tāda vārda kā «nevaru» vai «negribu». Vecāki vienkārši pateica, kas ir jādara, un es darīju, vienalga, vai es to mācēju, vai nemācēju. Ja nemācēju, tad darot arī iemācījos. Tas viss man ir palīdzējis dzīves grūtās situācijās nesalūzt,» par savu bērnību atceras Ieva.
Sakārtot savu dzīvi izdevās ārzemēs
Izskatīgā staļļu īpašniece atklāj šokējošu un vēl līdz šim neatklātu faktu par laiku, kad izvēlējās pamest dzimteni. «Braucot uz Zviedriju, biju arī prom no vīra. Mūsu attiecībās bija iestājusies krīze. Nevarējām vairāk sastrādāties. Es aizbraucu, lai noskaidrotu savas dzīves vērtības un to, ko vēlos,» par savu pagātni stāsta šova galvenā varone. Vēl viens no Ievas aizbraukšanas iemesliem bija izaugsmes trūkums, strādājot vīra vecāku saimniecībā. Jaunā sieviete vēlējās attīstīt sevi, dzīvojot laukos, taču galvenajiem saimniekiem bija citādāka nostāja darbu veikšanā. «Tas bija lūzuma punkts. Mans mēra trauks bija pilns, un tādēļ divus gadus dzīvoju atsevišķi no vīra,» stāsta «Ūsiņu» saimniece. Ieva domā, ka sliktās attiecības un strīdi ar vīra vecākiem radās atšķirīgo uzskatu dēļ. «Varbūt viņiem bija grūti mani pieņemt kā pilsētnieci, kura ir atbraukusi ar savām idejām. Vīra vecākiem bija savas vērtības, un neko jaunu viņi negribēja, savukārt es redzēju, kā apkārt viss attīstās, tiek rakstīti dažādi Eiropas projekti, un man bija žēl, ka es to nevaru. Ar laiku tas viss sāka nospiest,» savu nostāju pauž zirgu audzētāja. Dzīvojot atsevišķi, Ieva ar vīru saprata, ko vēlas, un nonāca pie kopsaucēja. Ievai atgriežoties Latvijā, pāris atkal apvienojās, un ne tikai mīlestība uzvirmoja ar jaunu dzirksti, bet arī darbi sāka iet no rokas. Ieva ar Raivi nodibināja savu uzņēmumu. Tika uzcelta arī sava māja, un viss sāka virzīties uz augšu. «Bija vajadzīgas šīs ārzemes, lai sakārtotu savu dzīvi. Tagad abi dzīvojam kopā un viss ir kārtībā,» par piedzīvotajām pārmaiņām stāsta Ieva. Izveidojot kopīgu uzņēmumu ar vīru, nesaskaņas starp vedeklu un vīra vecākiem izzuda. Ieva atzīst, ka tagad ir daudz vieglāk. Katram ir savs īpašums.
Lielākais stimuls - dēls
Simpātiskā Ieva ir sevi apliecinājusi kā strādīgu un neatlaidīgu sievieti. Viņas galvenais atbalsts un lielākais stimuls ir ģimene un jo īpaši dēls Dāvis. Arī dēlēns nodarbojas ar jāšanas sportu. Ieva smejoties saka: «Piepildu savu dzīves sapni caur viņu.» Zirgu audzētāja neuzspiež dēlam šo nodarbi, bet atbalsta un iedrošina grūtās situācijās. «Mans dārgakmens ir mans bērns. Viņš mani stumj uz priekšu, liek darīt un censties sasniegt kaut ko, lai viņam būtu vieglāk nekā man,» par neizmērojamo mātes mīlestību stāsta Ieva. Arī dēls atklājis vecākiem, ka savu dzīvi vēlas saistīt ar dzīvniekiem un kļūt par veterinārārstu. «Viņš zina, ka vajag rūpēties par dzīvniekiem. Tā ir liela atbildība. Es cenšos izaudzināt kārtīgu latviešu zemnieku, kurš strādās tālāk un paliks Latvijā,» stāsta lauku saimniece.
Saimnieces vecāki šovā uzvedas kā īsti spiegi
Viens no septiņiem šovā «Lauku sēta» iepazītajiem pāriem ir saimnieces Ievas vecāki, jēkabpilieši Māris un Ausma Navenicki, kuri piekrita izaicinājumam un nedēļu dzīvoja meitas saimniecībā, izlikdamies par tādiem pašiem dalībniekiem kā pārējie. Ikdienā Māris strādā celtniecības jomā un jau vairāk nekā desmit gadu iztiku pelna, strādājot ārzemēs, savukārt Ausma nodarbojas ar kapu labiekārtošanu, kā arī brīvajā laikā labprāt aizraujas ar ziedu audzēšanu. Uz meitas piedāvājumu, piedalīties šovā, vecāki, ilgi nedomādami, atbildēja: «Kāpēc gan nepiekrist šādai avantūrai un neizmēģināt ko jaunu?» Ausma, tāpat kā viņas meita Ieva, jau pirms tam aizrautīgi sekoja līdzi notikumiem «Lauku sētā».
Šova saimnieces vecāki godam izturēja nedēļu, izliekoties par tādiem pašiem dalībniekiem kā pārējie, taču Māris atklāj, ka tik viegli, kā no malas izskatījies, nemaz nebija. «Mēs turējāmies, taču bija visādi mazi sīkumi, kuri varēja mūs nodot,» par piedzīvojumiem šovā stāsta Māris. Ievas vecāki atklāj, ka, iepazīstot visus dalībniekus, radās ļoti labs iespaids. «Intrigu, citam cita aprunāšanas vai strīdu nebija. Visi tiešām bija ļoti patīkami cilvēki,» stāsta Ievas mamma Ausma. Sākotnējais plāns, izspiegot dalībniekus, beidzās daudz pozitīvāk, nekā bija domāts. Par iespēju piedalīties šovā saimnieces vecāki ir priecīgi, taču vaicāti, vai būtu gatavi piedalīties kā īsti dalībnieki visu šova laiku, ģimenes galva Māris atbild kategoriski - nē! «Piekritu šai avantūrai, ieguvu jaunu pieredzi un emocijas, bet pats piedalīties negribētu. Es dzīvē esmu bijis daudz kur, iepazinis daudz dažādu cilvēku. Gan labus, gan sliktus. Esmu strādājis ar daudziem un sapratu, ka vieglāk un labāk ir izdarīt pašam. Kad strādāju, aiz manis nekad nepaliek nekārtība, man nav divreiz jāsaka, kas jādara. Es visu izdaru bez liekas runāšanas. Man patīk kārtība, bet ne visi tādi ir.»
Māris ar Ausmu nedēļas laikā spēja atstāt pozitīvu un patīkamu iespaidu uz visiem šova dalībniekiem, kuri, pat uzzinot par īstajiem pāra mērķiem šovā, nejutās aizvainoti, bet gluži vai atviegloti, jo tieši jēkabpilieši Navenicki dalībnieku acīs bija sīvi konkurenti.