«Lai draugi paliktu Latvijā» – šis ir viens no Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam jeb NAP 2020 lozungiem tā galvenajā tīmekļa vietnē. NAP 2020 ir valstī galvenais vidēja termiņa attīstības dokuments, un viens no tajā iekļautajiem kopumā 12 rīcības virzieniem ar konkrētiem mērķiem paredz veicināt Latvijas iedzīvotāju palikšanu un Latvijas valsts piederīgo atgriešanos valstī. 6K atklāj, ka emigrantu nesamaksāto nodokļu dēļ vien valsts budžets ik gadu zaudē aptuveni 550 miljonus eiro.
«Lai draugi paliktu Latvijā» - šis ir viens no Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam jeb NAP 2020 lozungiem tā galvenajā tīmekļa vietnē. NAP 2020 ir valstī galvenais vidēja termiņa attīstības dokuments, un viens no tajā iekļautajiem kopumā 12 rīcības virzieniem ar konkrētiem mērķiem paredz veicināt Latvijas iedzīvotāju palikšanu un Latvijas valsts piederīgo atgriešanos valstī. 6K atklāj, ka emigrantu nesamaksāto nodokļu dēļ vien valsts budžets ik gadu zaudē aptuveni 550 miljonus eiro.
Pieci rīdzinieki - draugi vecumā no 23 līdz 28 gadiem - piecus gadus pavadījuši Lielbritānijā. Strādājuši galvenokārt mazkvalificētu darbu gaļas produktu ražotnē, īrējuši kopīgu māju. Algu saņēmuši katru nedēļu, un naudas pieticis gan labai pārtikai, gan sadzīves tēriņiem, gan arī iekrājumu veidošanai. Taču, kā 6K stāsta Oskars, svešumā bijis grūti gan emocionāli, gan fiziski: «Darbs bija maiņās, dažiem - tikai naktīs. Stāvi pie konveijera un pildi savu funkciju. Ļoti vienmuļi. Arī viss Lielbritānijā pavadītais laiks kopumā bija viena liela rutīna: darbs, mājas, izklaide. Izņemot dažas reizes, kad devāmies izbraucienos.» Pēc piecu gadu prombūtnes sākuši apsvērt domu atgriezties dzimtenē. Viens nopircis vienvirziena biļeti, tad otrs, un sekojuši arī pārējie. «Protams, nodarbināja doma par to, kā Latvijā dzīvosim, kur strādāsim, cik pelnīsim, taču prieks par drīzo atgriešanos mājās bija lielāks.» Tagad visi strādā - pārsvarā gan mazkvalificētus darbus, tomēr šeit esot lielākas izvēles iespējas darīt to, kas iet pie sirds. Oskars atzīst: ja prastu prātīgāk rīkoties ar naudu, Latvijā dzīvotu tāpat kā Lielbritānijā. Šeit viņi maksā nodokļus, pērk preces un pakalpojumus, kā arī paši tādus rada, sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.
Pienesums - 11 000 eiro
Finanšu ministrija nav veikusi aprēķinus, cik lielu pienesumu valsts ekonomikai sniedz viens iedzīvotājs darbspējīgā vecumā. Pirms vairākiem gadiem Swedbank finanšu institūta pētnieki aprēķinājuši, ka vidusmēra ģimene Latvijā nodokļos gada laikā samaksā aptuveni 11 tūkstošus eiro. Lielākā pozīcija jeb 75 procenti ir ar algu saistītie nodokļi, kam seko PVN par pirkumiem, akcīzes preču iegādi, ikgadējā nodeva par auto, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no 2004. līdz 2015. gadam migrācijas saldo jeb starpība starp no valsts izbraukušajiem un šeit iebraukušajiem iedzīvotājiem ir 201 tūkstotis. Ņemot par piemēru vispārpieņemto modeli - četru cilvēku ģimeni -, sanāk, ka Latvija zaudējusi 50 250 ģimeņu jeb aptuveni 552,7 miljonus eiro gadā nesamaksātu nodokļu veidā, kas ir būtiska summa, ņemot vērā to, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir vidēji septiņi miljardi eiro gadā. Turklāt šie 552,7 miljoni nav vienīgie zaudējumi, jo katrs cilvēks Latvijas ekonomikai dod arī cita veida pienesumu - patērē preces un pakalpojumus, kā arī pats rada pievienoto vērtību.
Trešdaļa nevēlas atgriezties
Pērn klajā nākušajā NAP 2020 īstenošanas uzraudzības atskaites ziņojumā publicēti vērienīgas Latvijas emigrantu kopienas aptaujas rezultāti. Izrādās, Latvijā nekad neplāno atgriezties trešā daļa uz ārvalstīm izbraukušo valstspiederīgo. 40 procenti atzinuši, ka noteiktos apstākļos atgrieztos tuvāko piecu gadu laikā vai vecumdienās, bet tikai 12 procenti ieplānojuši to izdarīt tuvāko piecu gadu laikā. Minēto aptauju īstenoja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, aptaujājot vairāk nekā 14 tūkstošus ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo no 118 valstīm.
Ekonomikas ministrijas pārskatā par reemigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanas gaitu secināts, ka reemigrāciju visvairāk veicina iespējas atrast darbu ar pienācīgu atalgojumu, būtiska loma ir arī sociālajai aizsardzībai, sadzīvei un ar bērnu izglītošanu saistītiem apstākļiem.
Tomēr 6K aptaujātie bijušie un esošie emigranti par emigrācijas plāna esamību neesot dzirdējuši. Piemēram, Lielbritānijā jau sešarpus gadu dzīvojošā Anete atklāj, ka reemigrācijas plāns viņas ģimeni neesot sasniedzis, bet tieši labs darbs, kas ļautu nopelnīt vismaz 700 eiro mēnesī, būtu motivējošs iemesls atgriezties Latvijā: «Toreiz aizbraucu tieši tāpēc, ka Latvijā sāka aptrūkties naudas. Grimām parādos. Tad es Anglijā iestājos universitātē un paliku tur dzīvot, jo man patika cilvēku domāšana un atvērtība, pati jūtos kā labāks, atvērtāks cilvēks bez aizspriedumiem. Latvijā mēs noteikti atgrieztos arī gadījumā, ja ģimenē pieteiktos mazulis, jo vēlamies, lai bērni uzaug tieši tur.»
Cer sasniegt ar informāciju
EM atklāj, ka reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis nav aicināt visus emigrācijā dzīvojošos nekavējoties braukt atpakaļ, rūpīgi neizvērtējot darba vietu un atalgojuma situāciju Latvijā. Plānā iekļauto pasākumu būtība ir sniegt atbalstu un mazināt šķēršļus un grūtības, ar kurām saskaras ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie un viņu ģimenes, atgriežoties un iekārtojot dzīvi Latvijā. Periodā no 2014. līdz 2016. gadam plāna īstenošanai piešķirti 1,6 miljoni eiro, lai gan pieprasīti tika 4,4 miljoni. Jaunākajā pārskatā par reemigrācijas plāna izpildi secināts, ka faktiski sasniegtie rezultāti no plānotajiem atšķiras tieši naudas trūkuma dēļ.
Līdz šim īstenotie pasākumi ir pārsvarā informatīvi, piemēram, ar sadaļu Atgriešanās Latvijā papildināts portāls Latvija.lv; uzlabota Nodarbinātības valsts aģentūras interneta vietne, papildinot vakanču sadaļu; pilnveidota sadarbība ar atsevišķiem latviešu diasporas portāliem, kur tiek ievietota informācija par darba iespējām Latvijā; plānots izveidot vienas pieturas aģentūru. No praktiskiem jaunievedumiem var minēt Valsts kancelejas reemigrācijas programmu Darbs valsts pārvaldē. Pērn tās ietvaros Latvijā atgriezušies pieci jaunieši, kuri augstāko izglītību ieguvuši ārzemēs un pusgadu stažējās dažādās valsts pārvaldes iestādēs, mēnesī saņemot tūkstoš eiro lielu atalgojumu. Projektam kopumā bija pieteikušies 143 jaunieši, un tas guvis plašu publicitāti. Tāpat reemigrācijas plāna ietvaros tiek piedāvāts dzēst studiju kredītu augstāko izglītību Latvijā vai ārvalstīs ieguvušajiem, ja noteikts laiks tiks nostrādāts valsts tautsaimniecībai nozīmīgās profesijās. Pašlaik gan nav zināms, cik daudzi repatrianti šādu iespēju izmanto.
No visiem Latvijas emigrantiem, kuri dzīvo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs, 40 procentiem ir augstākā izglītība, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētījuma rezultāti. Nākamajās publikācijās 6K pētīs migrācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku un valsts attīstību kopumā.