STĀSTS ar izglītojošu piesitienu: sunim pie ausīm piešuj pogas

Šoreiz stāsts no dzīves ar izglītojošu piesitienu. Pirms pāris dienām patversmē saņēmām satrauktu cilvēku ziņojumu: pieklīdis suns ar ausī iešūtām pogām.

Lielām pogām, kas cieši piešūtas kā no ārpuses, tā no iekšpuses ausij viena pretim otrai. Lai arī daudzas šausmas par cilvēku izrīkošanos ar dzīvniekiem esam redzējuši, šāds gadījums nāca pirmoreiz. Lēsām, būs kādi bērni «paspēlējušies», un satraukti steidzām pie daktera. Bet viņš, ieraudzījis suni, sāka smieties. Izrādās, šoreiz stāsts nebija par dzīvnieka spīdzināšanu, bet gan par... ārstēšanu!

Centīšos izskaidrot «tautas valodā». Ļoti alerģiskiem suņiem ne tikai āda iekaist, bet arī ausis, tajās veidojas tūska, nereti arī strutas, kas aizpampina gan auss kanālu, gan pašu auss gliemežnīcu (to auss daļu, kas suņiem stāv uz augšu vai noļukusi uz leju). Tajā krājas strutas, auss pampst, bet vienbrīd šķidrumam nav kur palikt. Iegriezt un iztecināt jau var, bet šķidrums veidojas no jauna - nevar dzīvnieks visu mūžu dzīvot ar ausīm, kas regulāri tek. Tad ir izdomāts paņēmiens, kā nosprostot ceļu šķidruma plūsmai uz auss galu (biežāk šāda ķibele vērojama tieši noļukušo ausu suņiem): no abām pusēm cieši nopresēt. Dakteri mēdzot izmantot dažādus materiālus, bet viens no vienkāršākajiem esot tieši pogu piešūšana. Tā suns ar pogām ausīs var dzīvot, jūtoties daudz komfortablāk. Vienīgais noteikums: piešuvuma vieta regulāri jākopj, lai infekcija neieperinātos.

Kad atrastajam sunim uz patversmi pakaļ atsteidza saimnieks, mūsu daktera pieņēmums izrādījās pareizs: sunīte tik tiešām ir ļoti alerģiska, tieši viena auss mēdz pietūkt, tāpēc laiku pa laikam dakteris ausij «piešuj pogas»...