Jēkabpils un tās kaimiņu novadi ir gatavi iespējamiem pavasara plūdiem, – tā aizvadītajā nedēļā pēc tikšanās Jēkabpilī ar atbildīgajām valsts un pašvaldību amatpersonām atzina iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Par civilās aizsardzības jomu atbildīgie dienesti Jēkabpilī un tās rajonā apzinājuši gan plūdu apdraudētās teritorijas, gan pārskatījuši un pilnveidojuši iespējas cilvēkiem stihijas gadījumā palīdzēt. Taču atzīst, ka vienīgi Jēkabpils pilsētas pretplūdu aizsargdambja pārrāvums līdzinātos katastrofai, kā sekas paredzēt grūti.
Atsakās no evakuācijas
"Atliek sekot līdzi pretplūdu aizsargdambja stāvoklim un nepieļaut vairākas dienas noturīgi augstu ūdenslīmeni Daugavā. Ja par kritisko atzīmi augstāks ūdenslīmenis ledus sastrēgumu dēļ turētos līdz trim dienām, dambis sāktu izmirkt un vājinātos tā stiprība jeb upe draudētu plūst pāri aizsargdambim, kad būtu nekavējoties jāuzsāk iedzīvotāju evakuācija," uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jēkabpils brigādes komandieris Miervaldis Tomiņš.
Gandrīz pirms 20 gadiem būvētais Jēkabpils aizsargdambis, Daugavai sasniedzot plūdu līmeni, gan spējis pilsētu pasargāt jau vairākkārt. Taču iespējamo plūdu gaitu prognozēt ir ļoti grūti, jo baida šā pavasara lielais sniega daudzums un ledus biezums, kas, temperatūrai strauji paaugstinoties, var izraisīt lielus plūdus. Glābēju bažas rada arī tas, ka sarunās ar potenciāli applūstošo teritoriju iedzīvotājiem, noskaidrots, – lielākā daļa grasās no evakuācijas atteikties.
"Ja cilvēki atsacīsies no evakuācijas, esam jau sagatavojuši veidlapu, kurā viņi varēs parakstīties par to, ka ir brīdināti, ka uzņemas atbildību par savu veselību paši. Ja mājas ūdens un ledus masas apņemtas, tad pat glābšanās uz sava jumta nedotu 100 procentu drošību, jo iepriekšējo plūdu pieredze rāda, ka stihijas spēks var pacelt un aiznest pat ēkas," brīdina M. Tomiņš.
Kā norādīja VUGD priekšnieks, ģenerālis Ainars Pencis, trauksmes sirēnas ir gatavībā, taču tās netiks iedarbinātas, iekams plūdu gadījumā pamatoti ziņojumi par situācijas nopietnību nebūs izplatīti plašsaziņas līdzekļos. Tiek veidota vienota palīdzības un glābšanas sistēma, vienota kontrole, kā arī vienoti ziņojumi par stāvokli. "Esmu pārliecinājusies, ka atbildīgās institūcijas zina, kā rīkoties, iespējamie plūdu draudi tiek uztverti nopietni un institūcijas savus pienākumus veic atbildīgi un profesionāli," apmeklējot Jēkabpili, uzsvēra iekšlietu ministre L. Mūrniece.
Problēma – mājdzīvnieku glābšana
M. Tomiņš informē, ka plūdiem gatavas arī Jēkabpils rajona teritorijā esošās novadu pašvaldības, no kurām saņemtas ziņas par apdraudētajām teritorijām. Salas novadā var applūst līdz 890 hektāru teritorija ar 50 dzīvojamām mājām un 83 iedzīvotājiem Sakas salā, kā arī 21 māja ar 60 iedzīvotājiem Sakas upes krastā. Daugavas ūdeņu apskalotā Sakas sala plūdu gadījumā ikreiz pārvēršas stihijas zonā, jo Daugavas un Sakas attekas straumi nosprosto ledus blīvējumi, kad upe ūdensceļu atrod pāri salai, kuras dambī izbūvēta pārgāze plūdu ceļam vietā, kurā 1998. gadā minētais dambis tika spridzināts, lai glābtu no applūšanas Jēkabpili. Taču ledus sastrēgumi var aizsprostot arī šo ūdens ceļu pāri Sakas salai un pacelt līmeni pie pilsētas, stāsta VUGD Jēkabpils brigādes komandieris.
Savukārt Jēkabpils novadā applūstošās teritorijas iestiepjas Dunavas, Dignājas un Ābeļu pagastos ap 3000 hektāru platībā ar 63 dzīvojamām mājām un 168 iedzīvotājiem. Dunavā civilās aizsardzības Daugavas novērošanas posteņa pienākumi uzticēti dunavietim Andrim Stankevičam, kurš stāsta, ka plūdus Dunavā parasti izraisa no Daugavas augšteces Baltkrievijā sagaidāmie palu ūdeņi. Kopumā Dunavas pagastā plūdu draudiem ir pakļautas 42 mājas ar 101 iedzīvotāju, no kuriem 23 ir bērni. Lielāku plūdu gadījumā pilnībā applūst ceļš Dunava – Cukuriņi apmēram 17 kilometru garā posmā. Līdz ar to aptuveni 37 viensētas paliek izolētas kā uz salas. Par problēmu plūdu gadījumā dunavieši atzīst mājdzīvnieku glābšanu. Plūdu draudiem pakļauti vairāk nekā 200 viņu mājdzīvnieki. Lielāko skaitu – 58 liellopus – uz kaimiņu sētu nāktos evakuēt no zemnieku saimniecības Niedrupītes. Taču dunavieši paši ar plūdiem spējot sadzīvot un cilvēku evakuācija parasti nenotiek, jo pali Dunavā var ilgt vairāk nekā nedēļu. Tomēr pašvaldības palīdzība būs nepieciešama, lai atvestu pārtiku, nogādātu skolēnus izglītības iestādēs, sniegtu medicīnisko palīdzību un nogādātu drošībā mājdzīvniekus. Tradicionāli, izmantojot pagastam piederošo motorlaivu, daļu no šīm funkcijām ir nodrošinājis A. Stankevičs, arī šogad viņš apliecinājis savu gatavību plūdu laikā veikt šos pienākumus. Secināts, ka laivai nepieciešams jaudīgāks motors, jauni airi un vairākas glābšanas vestes, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem no novada kases pašlaik tiek iegādāti.
Tostarp 83 dzīvojamās mājas ar 178 iedzīvotājiem uzskaitītas Krustpils novada applūstošajās teritorijās Krustpils, Kūku un Vīpes pagastos. Tur iedzīvotāji parasti tiek evakuēti no plūdu apņemtās Leinānu apdzīvotās vietas pie Aiviekstes ietekas Daugavā.
Galvenās rūpes – iedzīvotāju drošība
Iekšlietu ministre L. Mūrniece uzsvēra, vēl nav iespējams prognozēt, cik līdzekļu būs nepieciešami plūdu un to seku novēršanai. Viņa sacīja, ka viena no vissvarīgākajām lietām ir atbildīgo dienestu un pašvaldību gatavība, operativitāte un koordinēta rīcība cilvēku apziņošanā un evakuācijas nodrošināšanā plūdu gadījumā. "Dienestu galvenais uzdevums ir parūpēties par iedzīvotāju drošību," bilda L. Mūrniece. Atbildīgās institūcijas izstrādā rīcības plānu gadījumiem, ja iedzīvotāji atsakās pamest dzīves vietu. Cilvēku lielākās bažas, atstājot savus mājokļus, ir par viņu īpašuma drošību, tāpēc tikšanās laikā Jēkabpilī Valsts policijas un zemessardzes pārstāvji iepazīstināja ar izstrādāto rīcības plānu, kā tiks veikta patrulēšana un īpašumu apsargāšana plūdu skartajās teritorijās, lai nepieļautu īpašumu izlaupīšanu.