Reinis Bērziņš: mēs palīdzam Latvijai augt

Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanai ir izveidota Attīstības finanšu institūcija Altum. Par to, kāds ir Altum stratēģiskais mērķis; kādas ir tās populārākās atbalsta programmas; kas tās finansē; kas var pieteikties uz šīm programmām un kādi ir Altum nākotnes plāni, saruna ar Altum valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

- Ilgus gadus dažādi ekonomisti ir runājuši par nepieciešamību izveidot valstī Attīstības banku. Lai arī Altum nav gluži šāda banka, tās galvenais uzdevums ir diezgan līdzīgs. Cik lielā mērā Altum pilda šo attīstības veicināšanas funkciju?

- Mēs neesam klasiska banka, bet to uzdevumu, kuru jūs ietvērāt jautājumā, mēs patiešām pildām. Mēs esam finanšu institūcija, kura palīdz tad, kad tiek konstatēta kāda tirgus nepilnība. Visai bieži gadās situācijas, kad mazais vai vidējais uzņēmējs ar labu ideju varētu pierādīt sevi praksē, bet to nevar izdarīt, jo komercbankām viņš ir pārāk riskants, piemēram, ja uzņēmējs ir pilnīgs iesācējs vai, kas ir ļoti tipiski, viņam trūkst nodrošinājuma. Šis ir viens no piemēriem, kad Altum iesaistās, jo bankas visbiežāk nevar finansēt šādu uzņēmēju. Mums šobrīd ir aptuveni 20 Ministru kabineta apstiprinātu programmu, kas katra izveidota ar mērķi mazināt konkrētu tirgus nepilnību, vai tā būtu līdzekļu nepieejamība biznesa uzsācējiem, eksporta riski darījumiem ar ārvalstīm, nodrošinājuma trūkums vai cita.

- Ja jūs neesat banka, tad rodas jautājums, cik liela ir jūsu finansiālā kapacitāte un vai ar to var sekmīgi pildīt šajās programmās noteiktās valsts ekonomikas attīstības funkcijas?

- Mūsu kopējais aktīvais portfelis ir ap 400 miljonu eiro, no kuriem puse - 201 miljons - ir izsniegtajos kredītos, 131 miljons ir garantijās un atlikusī daļa ir riska kapitālā un citos pakalpojumos, kurus mēs sniedzam. Uz kopējā tautsaimniecības fona summas var nelikties graujoši lielas, taču mūsu finanšu instrumentu klāsts ir pietiekami plašs, lai mēs palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem attīstīties.

- Ikvienam sevi cienošam uzņēmumam šodien ir sava vīzija, mērķis. Kāds tas ir jums?

- Tās bija pirmās lietas, kuras mēs izdarījām pagājušā gada oktobrī, kad sāka strādāt jaunā valde. Misiju formulējām nevis uz papīra, bet gan strādājot komandā ar struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem, lai būtu pārliecināti, ka ikviens zina un saprot, kas ir Altum un kāpēc tas ir izveidots. Mūsu misija - mēs palīdzam Latvijai augt - precīzi pasaka, kāpēc Altum pastāv. Altum vīzija ir: būt sadarbības partnerim un finanšu ekspertam tautsaimniecības izaugsmē. Savukārt skaitļos mūsu stratēģiskais mērķis ir precīzi izmērāms. Mēs gribam, lai 2018. gada beigās mūsu aktīvais portfelis būtu audzis no nepilniem 400 miljoniem eiro līdz 800 miljoniem. Lai tā neliktos mākoņu stumdīšana, mēs savā stratēģijā, ko esam iesnieguši Pārresoru koordinācijas centrā, precīzi norādījām jomas, kurās ir nepieciešama izaugsme. Pirmām kārtām tā ir riska kapitāla industrija. Nākamajam plānošanas periodam šai jomai ir paredzēti 85 miljoni eiro, un lielākā daļa nāk no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Tāpat attīstīsim garantiju instrumentus, par kuriem jau runāju. Ievērojams līdzekļu apjoms tuvākajos gados tiks ieplūdināts energoefektivitātes programmā, kurā Altum izsniegs grantus, aizdevumus un garantijas daudzdzīvokļu mājām energoefektivitātes projektiem. Kopumā šai programmai paredzēti 166 miljoni eiro. Tas ir skaitliskā izteiksmē. Svarīgi, lai, sasniedzot šos skaitļus, mēs arvien uzlabotu arī klientu servisu. Piemēram, no desmit uz piecām dienām esam samazinājuši garantijas pieteikuma izskatīšanas laiku.

- Ja runājam par servisu, vai uzņēmējam, kurš dzīvo, teiksim, Rēzeknē, jābrauc uz Rīgu, vai arī šos pakalpojumus viņš var saņemt uz vietas?

- Uzņēmējs, kurš dzīvo Rēzeknē, noteikti var doties uz mūsu reģionālo centru Rēzeknē.

- Cik tādu centru jums ir?

- Mums ir septiņi reģionālie centri lielajās pilsētās un vēl 15 konsultāciju biroji mazākās pilsētās. Reģionālajā centrā pilnu darba nedēļu ir pieejami mūsu cilvēki, savukārt konsultāciju centrā mēs strādājam noteiktās dienās. Kopumā mēs pārklājam visu Latviju. Jebkurš uzņēmējs jebkurā darba dienā var doties uz reģionālo centru Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Liepājā, Valmierā, Gulbenē vai Rīgā un tur uz vietas saņemt visu piedāvāto pakalpojumu spektru. Turklāt daudzas lietas var nokārtot, nemaz netiekoties klātienē, bet izmantojot mūsu attālināto darījumu sistēmu, kurā klienti var, piemēram, iesniegt aizdevuma pieteikuma izskatīšanai nepieciešamos dokumentus, finanšu pārskatus un citus dokumentus, iesniegt pieprasījumu naudas izmaksai un daudzas citas darbības, tādējādi taupot savu laiku.

- Kāda ir jūsu piedāvāto instrumentu popularitāte? Vai uzņēmēji stāv rindā vai, gluži otrādi, kredīti gandrīz vai jāmet pakaļ?

- Klientu skaits ir dažāds atkarībā no programmas. Mums ir tādas programmas kā starta un mikrokreditēšanas programmas, kuras paredzētas maziem uzņēmumiem. Tur pieejamais finansējums ir līdz 150 000 eiro, bet kredītu var iegūt, jau sākot no dažiem tūkstošiem. Vidējās kredītu summas šajās programmās ir 18 000 eiro. Tā ir niša, kur paaugstinātu risku dēļ komercbankas neiet iekšā, un tam ir objektīvs iemesls - nepārbaudītas idejas vai iepriekšējas biznesa pieredzes trūkuma dēļ finansēšanas riski ir augstāki. Savukārt Altum tas ir tiešs darbības lauks, mēs varam finansēt šādus uzņēmumus. Tāpat mums ir kredīti apgrozāmiem līdzekļiem un kredīti, kad uzņēmums ir paaudzies un turpina izaugsmi. Šādām vajadzībām piedāvājam jau pietiekami lielas summas - līdz 2,8 miljoniem eiro. Visbeidzot, kad uzņēmums jau kļuvis stiprāks un izvērš savu darbību ārvalstīs, ir pieejamas eksporta garantijas un citi finanšu instrumenti. Kopējā tendence ir tāda, ka mūsu klientu skaits aug, taču ir nišas, kurās mēs gribētu vēl straujāku pieaugumu. Mēs esam konsekventi sākuši mazināt savu aktivitāti tiešajā kreditēšanā, jo tā vairāk ir banku funkcija (izņemot specifiskās nišas, kuras jau minēju), un vairāk popularizēt tieši garantijas, riska kapitālu, kur mēs redzam lielu izaugsmes potenciālu un gribētu, lai interesentu skaits augtu.

- Precizēsim, kas tieši ar to tiek domāts?

- Garantija pēc būtības ir risinājums, kas palīdz komercbankas aizdevuma saņemšanai, apjoma palielināšanai vai eksporta risku samazināšanai. Piemēram, banka saka: esmu jums noticējusi, jūsu ideja ir laba, vienīgais, kā jums pietrūkst, ir nodrošinājums. Ko darīt? Šādā gadījumā ar Altum garantiju iespējams nodrošināt līdz 80% no finansējuma pamatsummas, tādējādi sniedzot uzņēmējam šo trūkstošo nodrošinājumu. Mēs redzam, ka tā ir viena no svarīgākajām nišām, kurā varam līdzdarboties. Ļoti svarīga ir energoefektivitātes programma, ar ko arī mēs nodarbosimies. Tāpat turpināsim attīstīt eksporta garantijas. Tagad šīs eksporta garantijas ir pieejamas tikai uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, bet, ja paskatāmies uz eksporta bilanci, tad tieši uz ES valstīm ir lielākais mūsu uzņēmumu eksporta īpatsvars. Esam izstrādājuši atbilstošu garantiju programmu un šobrīd saskaņojam to ar Eiropas Komisiju. Plānojam, ka jau vistuvākajā laikā tā tiks saskaņota un būsim tiesīgi sniegt garantijas mūsu uzņēmējiem eksporta darījumiem arī uz ES valstīm. Runājot ar lauksaimniecības nozari, pagājušajā gadā konstatējām, ka kredītus zemes iegādei bankas izsniedz tikai līdz 20 gadiem, savukārt lauksaimnieku pārstāvji izteica vēlmi pēc aizdevumiem ar garāku atmaksas termiņu. Lai sabalansētu aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā lauksaimniecības zeme var sevi atpelnīt, mēs ieviesām šādu iespēju un šogad jau izsniedzam aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei uz termiņu līdz 30 gadiem. Šis pakalpojums jau no pirmajiem mēnešiem ir ļoti populārs.

- Kāda ir jūsu darbības statistika? Cik no uzņēmējiem, kuri uzsāk darbību, izmantojot Altum programmas, ir veiksmīgi attīstījušies un cik diemžēl izrādījušies konkurētnespējīgi?

- Riska kapitāla nozare ir tā joma, kuras iespējas vēlamies popularizēt un kurai nākamajā plānošanas periodā Altum paredzēti 85 miljoni eiro publiskās naudas. Riska kapitāla finansējums sniedz plašas iespējas, un mēs redzam arī pozitīvu statistiku. Apsekojot Latvijā riska kapitāla fondu finansējumu saņēmušos uzņēmumus, redzams, ka pusotra gada laikā pēc ieguldījuma saņemšanas uzņēmumu apgrozījums vidēji ir audzis 3,5 reizes, uzņēmumu darbinieku skaits vidēji palielinājies par 12 cilvēkiem, eksportēti tiek aptuveni 70% produkta. Šajā nozarē mēs redzam ļoti precīzu atdevi tai naudai, kas ir bijusi ieguldīta. Riska kapitāls ir bijis vairāk ieguldīts tieši inovatīvos uzņēmumos, tāpēc varbūt arī redzam tik strauji augošus skaitļus, taču arī citās nozarēs, kur dzīvotspējīgiem projektiem ir bijis valsts atbalsts īstajā laikā, šī atdeve visbiežāk uzņēmuma attīstībai ir pozitīva. Šobrīd esam sākuši strādāt, lai izpētītu, kā mūsu aizdevumu valsts atbalsta programmas ietekmējušas biznesa uzsācēju un uzņēmēju izaugsmi.

- Kas ir galvenie jūsu finansējuma avoti?

- Lielā mērā tie ir Eiropas Savienības fondi. 126 miljoni ir paredzēti tieši no ERAF. Mazākā apmērā arī no citiem, piemēram, Eiropas Sociālā fonda. Atsevišķām programmām, piemēram, lauksaimniecības zemes iegādes programmas finansējums ir aizņēmums Valsts kases aizņēmumiem. Tur apjomi ir mazāki - pārdesmit miljoni eiro. Jau pusotru gadu veiksmīgi īstenojam mājokļu galvojumu programmu ģimenēm ar bērniem, kuru valsts atbalsta no dažādiem resursiem. Šīs programmas ietvaros jau aptuveni 3200 ģimenēm ar bērniem esam palīdzējuši iegādāties savu mājokli. Šīs programmas finansējums nāk no valsts izdevumiem neparedzētiem gadījumiem un no naudas par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Tomēr mēs jau šobrīd mērķtiecīgi meklējam citus veidus mūsu finanšu instrumentu finansēšanai nākotnē. Ja šobrīd varu teikt, ka finansējums Altum ir pietiekamā apmērā un šis plānošanas periods mums ir bijis ļoti veiksmīgs, mums laikus jāgatavojas, ka nākamajā plānošanas periodā tas tā var nebūt. Tāpēc esam uzsākuši sadarbību ar starptautiskajām finanšu institūcijām. Esam iesnieguši vairākus pieteikumus Eiropas Investīciju fondam, un nupat augustā šis fonds apstiprināja finansējumu 30 miljonu eiro apmērā jaunam garantiju veidam inovatīviem uzņēmumiem. Tas ir mūsu pirmais veiksmes stāsts šajā jomā, un mēs turpināsim ar līdzīgiem piemēriem.

- Daudz runā, ka ES fondu līdzekļi nākamajā plānošanas periodā varētu būtiski samazināties. Vai esat gatavi šādam pavērsienam?

- Par to, kā būs, šobrīd pateikt nevaru, taču mēs jau laikus strādājam, lai iegūtu tādu kā pašfinansējošo statusu. Pirmie rezultāti jau ir - augustā, kā jau minēju, mēs ieguvām iespēju izlietot 30 miljonu eiro tā dēvētajai InnovFin programmai. Vēl 15 miljonu no Eiropas Investīciju fonda būs Cosme programmai specifisku garantiju sniegšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pateicoties šīm programmām, varēsim izsniegt gan vairāk garantiju, gan lētākas garantijas Latvijas uzņēmējiem. Kopumā par finansējuma piesaistes virzienu arvien vairāk ir jādomā, lai tad, ja šāda X stunda pienāktu un ES fondu naudas paliktu mazāk, mūsu uzņēmējus tas skartu pēc iespējas mazāk.

- Jau pieminētā mājokļu galvojumu programma ģimenēm ar bērniem lielā mērā tika finansēta no termiņuzturēšanās atļauju programmas, kura šobrīd ir tikpat kā mirusi. Vai šai mājokļu galvojumu programmai pietiks līdzekļu turpmāk?

- Mēs ļoti novērtējam valdības līdz šim programmai sniegto finansējumu, un līdz šim programmai līdzekļi ir nodrošināti nepieciešamajā apjomā. Līdz gada beigām līdzekļu ir pietiekami. Par turpmākiem gadiem jāskatās, kāda būs situācija. Mūsu pozīcija ir tāda, ka šīs programmas norise ir apliecinājusi tās nepieciešamību, un mēs vēlētos, ka tā tiktu turpināta.

- No kā šīs programmas nākotne būs atkarīga?

- Tas būs atkarīgs no tā, vai arī nākamgad šī programma būs starp prioritātēm.

- Valdībai?

- Jā, jo programma netiek finansēta no Altum pamatkapitāla. Tā ir valsts piešķirta nauda no dažādiem avotiem, un programmas nākotne ir atkarīga no tā, vai valsts atradīs finansējumu programmas turpināšanai.

- Kādu jūtat sadarbību ar valdību?

- Jāsāk ar to, ka mūsu akcionāri ir trīs - Finanšu ministrija ar 40%, Ekonomikas ministrija ar 30% un Zemkopības ministrija arī ar 30% akciju. Akcionāru sastāvs nav nejaušs, katra no šīm ministrijām bija kapitāla daļu turētāja kādā no uzņēmumiem, kuri apvienojoties izveidoja šo finanšu institūciju. Sadarbība ar mūsu akcionāriem līdz šim ir bijusi ļoti konstruktīva.

- Ja jau jūsu darbības ekonomiskais efekts ir tik daudzsološs, tad varbūt valdībai vajadzētu piešķirt vēl vairāk naudas, lai atdeve un labvēlīgā ietekme uz ekonomiku kopumā būtu vēl lielāka.

- Es jums piekristu, ja vien nebūtu situācija, ka šobrīd mums pietiekamā apmērā ir pieejama ES fondu nauda. Mums vispirms ir jārūpējas, lai pienācīgi tiktu apgūta ES fondu nauda. Tāpēc šobrīd gribu teikt, ka Valsts kasi mēs lieki neapgrūtinām. Mēs cenšamies, pirmkārt, apgūt ES fondu naudu un, otrkārt, meklējam paši veidus, kā aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. Līdzīgi, kā jau minēju piemērā ar Eiropas Investīciju fonda līdzekļiem garantiju instrumentiem. Mums jārāda priekšzīme arī šajā ziņā, jo Altum ir uzņēmums, nevis iestāde, un mums jābūt spējīgiem pašiem sevi finansēt.

- Ja esat uzņēmums, tad kāda ir peļņa?

- Peļņa pagājušajā gadā bija 2,2 miljoni eiro. Peļņa ir svarīga, taču tas nav galvenais dzinulis. Mums svarīgākais ir aktīvi atbalstīt uzņēmējdarbību un ar savu darbību dot labumu tautsaimniecībai kopumā.