Par bedrē sasistu auto maksās ceļu pārvaldītājs
Pāris siltākas dienas – un uz Latvijas autoceļiem parādījušās neskaitāmas bedres. Tā kā finansējums ceļu uzturēšanai pamatīgi apgriezts gan valstij, gan pašvaldībām, pagaidām notiek tikai avārijas bedru lāpīšana.
Tomēr atbildīgajām institūcijām finanšu samazinājums var nest vēl papildu zaudējumus, jo ikvienam autovadītājam, kas sabojājis savu spēkratu slikta ceļu stāvokļa dēļ, ir tiesības pieprasīt kompensāciju no ceļa īpašnieka.
Šogad bedrīšu remontam Rīgā piešķirts uz pusi mazāks finansējums nekā pērn, proti, 415 480 latu. "Par šo finansējumu būs iespējams saremontēt aptuveni 36 tūkstošus kvadrātmetru bedrīšu. Ierobežotā budžeta apstākļos bedrīšu remontu plānots nodrošināt pilsētas maģistrālajās ielās, pa kurām kursē sabiedriskais transports, un uz tiltiem. Savukārt rajona nozīmes ielās būs iespējams veikt tikai to bedrīšu remontu, kas nepieciešams avārijas situāciju novēršanai," uzsver Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta (SD) Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Andris Binde.
Tas nozīmē, ka autovadītājiem jārēķinās ar sliktāku ielu stāvokli nekā pērn. RD SD komunikācijas speciāliste Ieva Prauliņa stāsta, ka šogad ir bijuši vairāki gadījumi, kas cilvēki vēršas domē ar prasību atlīdzināt zaudējumus, kas radušies, iebraucot bedrē. Tomēr nevienā gadījumā nav bijis pietiekami daudz pierādījumu par zaudējumu apmēru vai arī negadījuma apstākļiem. Pretenzijas ir bijušas arī par vaļējām aku lūkām; sūdzības pāradresētas attiecīgo pazemes inženierkomunikāciju pārvaldītājiem.
Šogad neviena tiesvedība par ielu stāvokļu nepienācīgu uzturēšanu pret RD SD nav uzsākta. Arī valsts a/s Latvijas valsts ceļi ar šādām problēmām nav saskārusies.
Tomēr ceļu pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī. Ja tas netiek darīts un autovadītājam ceļu stāvokļa dēļ rodas zaudējumi, ceļu pārvaldītājam ir pienākums tos atlīdzināt, stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Edvīns Danovskis. Šī tiesību norma ir spēkā neatkarīgi no mašīnas apdrošināšanas veida.
"Tomēr nav tā, ka katru caurumu asfaltā varēs uzskatīt par nepienācīgu ceļu uzturēšanu. Neatbilstoša tā būs, ja ceļu pārvaldītājs nav ceļu regulāri apsekojis un tāpēc nav laikus novērsis pamanāmo ceļu defektu, vai arī, zinot par ceļa defektu, nav pienācīgi rīkojies, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus," skaidro E. Danovskis.
***
PAR BEDRĒM ZIŅOT
• Rīgā – par bedrēm uz ielām Satiksmes vadības centram pa tālruni 80003600, par bedrēm iekšpagalmu teritorijās attiecīgās teritorijas apsaimniekotājam vai īpašniekam.
• Latvijā – Satiksmes informācijas centram pa tālruni 65025555 vai e-pastu lvceli@lvceli.lv