Ilze Jurča: pret tiem, kas spēlē bīstamas spēles ar valsti

© f64

Par jauno valsts nozagšanas paveidu, par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un tā priekšnieka amata konkursu, par politisko spiedienu uz KNAB un tā vadības opozicionāru darbības metodēm – saruna ar KNAB priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču.

- Kā jūs raksturotu KNAB publisko tēlu šobrīd?

- Vēršanās pret iestādi ir ļoti labi organizēta, un melu industrija ir spēcīga. Mani satriec, cik tā ir sazarota tiesībsargājošās iestādēs un medijos. Manuprāt, tā vairs nav tikai KNAB problēma, kur daži darbinieki vēršas pret leģitīmo vadītāju. Nupat tas bija redzams arī Valsts ieņēmumu dienestā, kur vadītāja Ināra Pētersone bija spiesta aiziet no amata. Es pirms KNAB esmu strādājusi VID un zinu, ka Pētersone nav no bailīgajām, bet, ja jau viņa bija novesta tiktāl, ka izlēma aiziet, tad iemesls ir nopietns. Manuprāt, tas ir tāds jauns valsts nozagšanas paveids - personas, kas ir ļoti ciešās koporatīvajās saitēs ar citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, vienojas saskaņotā darbībā viņām vien zināmu mērķu vārdā un izmanto dažādus pretdarbības veidus gan augstāku amatpersonu lēmumu izpildei, gan mēģinot ietekmēt amatpersonu amatā iecelšanu, gan, iespējams, veicot vēl kādas diskrētākas darbības, izmantojot šīm personām pieejamo darba informāciju. Man ir zināms, ka, piemēram, mūsu KNAB vadības opozicionāri ir ļoti labās attiecībās ar atsevišķām citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, tajā skaitā ar drošības iestāžu amatpersonām. Man ir bažas, ka šādas amatpersonas, ja tās vieno noteiktas kopīgas intereses, var izveidot tādu korporatīvo spēku, kas pie noteiktiem apstākļiem var pat pamainīt politisko situāciju valstī. Šobrīd viņu cīņas robežojas ar pretdarbību dažādu amatpersonu lēmumiem vai iecelšanai amatā, un man bail, ka tā ir tikai viņu darbības redzamā daļa, bet, zinot viņu darbības metodes, man ir pamatotas bažas, ka ir jau arī neredzamā daļa, kur tiek spēlētas spēlītes, manipulējot ar pieejamo informāciju, t. sk., iespējams, informācijas pasniegšanā iestādēm, kas lemj par valsts noslēpuma pielaižu došanu dažādām augstām valsts amatpersonām.

- Kāda ir situācija pašā KNAB?

- Šobrīd ar KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku neapmierinātā darbinieku daļa ir samazinājusies, bet tā pastāv un izmanto visas metodes, lai nomelnotu iestādes vadītāju. Skaļākais gadījums ir bijušā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja Jura Juraša paziņojums par iespējamo Streļčenoka bezdarbību it kā viņam dotā kukuļa lietā. Amatpersona, kura to dara, šos apvainojumus izvirza apzināti, jo ļoti labi zina pārējo KNAB darbinieku kompetenci, it īpaši KNAB Iekšējās drošības nodaļas kompetenci un arī Operatīvo izstrāžu nodaļas kompetenci. Ja mēs pieņemam, ka kukuļa piedāvāšana tiešām ir notikusi, tad varam taču atcerēties, ka vēl pirms dažiem gadiem Jurašs viena aptieku tīkla īpašnieka kukuļdošanas lietā pilnīgi konkrēti zināja, kā viņam ir jārīkojas kukuļa piedāvāšanas gadījumā. Tad viņš zināja, kā jārīkojas, lai kukuļa piedāvātājs tiktu aiz restēm atbilstoši likumam. Tagad viņš stāsta stāstiņus, kas labi aizķer publiku un rada maldīgu iespaidu, ka iestādē kaut kas nenotiek, kā vajadzētu pēc likuma.

- Kāpēc?

- Manā ieskatā šādam publiskam iznācienam varētu būt vairāki mērķi - piemēram, tas, ka tuvojas KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases procedūra, un tas tiek darīts, lai ietekmētu Streļčenoka reputāciju, un - ja vēl viss labi saliktos - varbūt pat vispār izdotos noņemt Streļčenoku «no trases», jo valsts amatpersonas bezdarbība pie noteiktiem apstākļiem (kaitējums, utt.) ir krimināli sodāma… Tas gan tāds iluzors mērķītis, bet reputācijai kaitējums tas ir viennozīmīgi. Ja paskatāmies KNAB likumā, tad KNAB priekšnieka amata pretendentam ir jābūt nevainojamai reputācijai.

Otra lieta - ļoti labi šāda veida darbības piesaista to nevalstisko organizāciju uzmanību, kuras pozicionē sevi kā pretkorupcijas cīnītājas un ziņotāju aizsargātājas. Juraša mērķis varētu būt pasniegt sevi kā ziņotāju, kas ziņo par likuma pārkāpumu un tāpēc ir atbrīvots no darba. Tātad arī pie tiesas, un (Juraša kungs ir paziņojis, ka noteikti pārsūdzēs KNAB reorganizācijas plānu, saskaņā ar kuru viņš ir zaudējis amatu) šis tiks izvirzīts kā arguments. Iespējams, ka tiesā kā trešā puse varētu startēt arī nevalstiskā organizācija Delna, kas publiskajā telpā sevi definē kā ziņotāju aizstāve. Pieļauju, ka tādējādi viņš cer izmantot situāciju, lai vinnētu valsti un atgrieztos KNAB iepriekšējā pozīcijā.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šīsdienas Neatkarīgajā Rīta Avīzē

Latvijā

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Svarīgākais