Šogad centralizēto eksāmenu labošanai piešķirtais finansējums ir par apmēram 6000 latu mazāks nekā pērn. Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji gan norāda, ka samazinājies arī darba apjoms, tāpēc skolotāji nesaņems mazāku atlīdzību kā iepriekšējā gadā.
Tomēr skolotāji ir pārliecināti, ka atalgojums par eksāmenu labošanu ir neadekvāti zems un nemotivē skolotājus šim darbam pieteikties.
Centralizēto eksāmenu darbu vērtēšanai šogad piešķirts 71 918 latu, kas ir par apmēram 6000 latu mazāk nekā pērn. VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža skaidro, ka atalgojums vienam skolotājam mazāks nekļūs – šogad vajag mazāk vērtētāju, jo vidusskolas beidzējiem obligāti jākārto tikai četri centralizētie eksāmeni iepriekšējo piecu vietā un ir samazinājies skolēnu skaits 12. kasēs.
K. Ilgaža stāsta, ka pirmajā pieteikšanās dienā uz aicinājumu labot centralizētos eksāmenus atsaucās 15 skolotāju. Tā kā pieteikšanās termiņš ir vairāki mēneši, pašlaik nevar prognozēt, vai visos priekšmetos labotāju skaits būs pietiekams. Ja vērtētāju būs pārāk maz, pieteikšanās termiņu pagarinās.
"Ir bijuši gadījumi, kad latviešu valodas un angļu valodas vērtētāju pieteikšanās sākumā trūkst, bet vienmēr atrasti skolotāji, kas ir ar mieru šo pienākumu
uzņemties, un darbi vienmēr ir izlaboti," informē K. Ilgaža.
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas (ĀVĢ) skolotāja Anita Vanaga stāsta: "Pagaidām vēl neesmu pieteikusies, bet noteikti to darīšu, neatkarīgi no piešķirtā finansējuma, jo tie darbi kādam ir jāizlabo. Tas ir svarīgi skolēniem."
Viņa norāda, ka līdzīgi rīkosies arī citi ĀVĢ skolotāji, tomēr tas nenozīmē, ka skolotāji ir apmierināti ar atalgojumu. "Darbs ir ļoti atbildīgs, bet atlīdzība niecīga. Labi saprotu tos skolotājus, kas atsakās labot eksāmenus, jo netiek atbilstoši novērtēti."
Pašlaik par vienu eksāmena darba izlabošanu maksā mazāk nekā latu, bet A. Vanaga uzskata, ka, piemēram, par viena latviešu valodas eksāmena izlabošanu būtu jāmaksā vismaz trīs lati, jo darbs ir grūts un atbildīgs.
Arī Bauskas 1. vidusskolas angļu valodas skolotāja Ina Spēkmane ir pārliecināta, ka atlīdzība par centralizēto eksāmenu labošanu ir neadekvāti zema. "Tā nauda ir tīri simboliska. Eksāmenu labošana prasa ļoti daudz darba un laika. Nevaru gan precīzi pateikt, cik lielai jābūt atlīdzībai, bet katrā ziņā tai ir jāatspoguļo ieguldītais laiks."
I. Spēkmane atklāj, ka labojusi eksāmenu darbus četrus vai piecus gadus pēc kārtas, bet pērn to vairs nedarīja. Daļēji viņas lēmumu ietekmēja arī atalgojums. "Labojot darbus, var iegūt ļoti labu pieredzi, bet ir skumji, ja padarīto nenovērtē."
***
VIEDOKLIS
Anita Vanaga, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja:
– Pati vēl neesmu pieteikusies centralizēto eksāmenu labošanai, bet noteikti to darīšu. Tāpat rīkosies arī citi skolotāji, ar ko kopā strādāju Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. Mēs to darām bērnu dēļ, jo saprotam, ka kādam tie darbi ir jāizlabo. Tajā pašā laikā nenosodu skolotājus, kas darbus nelabo zemās atlīdzības dēļ, jo tā patiesi ir niecīga. Manuprāt, par viena latviešu valodas eksāmena izlabošanu būtu jāmaksā vismaz trīs lati, jo darbs ir ļoti atbildīgs un laikietilpīgs. Tas, ka atalgojums ir nepietiekams, liecina tikai par nepareizu saimniekošanu un naudas izlietojuma plānošanu, nevis finansējuma trūkumu.