Latvija ir viena no piecām drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un vismazāk postošas, ziņo meteorologu portāls gismeteo.ru, taču ik pa laikam dabas untumi piemeklē arī Latviju. Visbiežāk – plūdi, kuru iespējamība šopavasar tiek lēsta par gandrīz 99,9 procentiem.
Tikmēr hidrologi gatavo prognozi, uzsverot, ka upes visā Latvijā aizsala vienlaikus bez vižņiem, kas mazliet mierina, taču ledus ir biezs, sniega daudz un ledus iešanu precīzi esot grūti prognozēt. Tiek uztaustītas iespējamo plūdu vietas, un notiek gatavošanās ļaunākajam, kad iedzīvotājiem stihijas dēļ var nākties pamest savas mājas. Tikmēr civilās aizsardzības dienesti jau pieminējuši naudas trūkumu degvielai, cilvēku un ekipējuma trūkumu nopietnu plūdu gadījumā. Pašvaldības brīdina, ka plūdi var izskalot pat vairākus nozīmīgus ceļus, kad nāksies vērsties pie valdības pēc palīdzības, lai tos atjaunotu.
Gatavojas nopietni un rūpīgi
"Gatavojamies situācijai, ka plūdi būs. Visā Latvijā apzinātas 42 iespējamo plūdu vietas, kurās reāli apdraudēti cilvēki un mājas, neuzskaitot applūstošās lauksaimniecības platības un mežus," Neatkarīgajai uzsvēra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Maigurs Ludbāržs. Viņš norāda, ka visbiežāk plūdu stihija skar Jēkabpili un Pļaviņas, kam seko Lielupes baseins, Mežotne, Staļģene, Gaujas ietekmētā Carnikava, Ādaži, Buļļupe, Vecdaugava un Ķīšezers Rīgā, Lielupes krasti Jūrmalā un citas vietas. Plūdu draudu signāli saņemti no Rēzeknes un Liepājas. Tiek ziņots, ka draudīgi ledus sastrēgumi veidojas Nīcas upē pie Bārtas.
"Visā Latvijā ir sasnigusi bieza sniega kārta un ūdenstilpēs izveidojies biezs ledus, tāpēc prognozes, ka šogad gaidāmi ievērojami plūdi, uztveram ļoti nopietni un tiem arī rūpīgi gatavojamies. Ja iestāsies straujš atkusnis, mēs būsim sagatavojušies un darīsim visu iespējamo, lai plūdu sekas būtu pēc iespējas mazākas," pauž arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece.
Lai nodrošinātu spēju operatīvi reaģēt un veikt neatliekamos glābšanas darbus, VUGD ziņo, ka tā struktūrvienības plūdu apdraudētajās pilsētās un novados ir nodrošinātas ar glābšanas laivām, pārvietojamām elektrostacijām un citu aprīkojumu plūdu gadījumiem. Nepieciešamības gadījumā, lai mazinātu plūdu izraisītās sekas, dienests var izmantot civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu iedzīvotāju brīdināšanai par plūdu briesmām (strauju ūdens līmeņa celšanos), ieslēdzot trauksmes sirēnas un sniedzot informāciju radio un televīzijā.
Pēdējie lielākie plūdi Jēkabpils apkaimē reģistrēti 2007. gadā, kad ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils bija ievērojami pārsniedzis kritisko robežu, sasniedzot 7,30 metrus, kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Jēkabpils rajona Dignājas pagastā applūda ceļa posms sešu kilometru garumā un apmēram 20 mājas ar iedzīvotājiem. Ābeļu pagasta teritorijā applūda vasarnīcu kooperatīvs, bet Vīpes pagastā – četras mājas. Evakuēt nācās arī cilvēkus, mājlopus un tehniku.
Daugavpilī gaida helikopteru
Signāli par iespējamiem plūdiem saņemti arī no Krāslavas. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un izvērtējot šā gada laika apstākļus, Krāslavas novada civilās aizsardzības komisija izplatījusi paziņojumu, kurā brīdina krāslaviešus par iespējamajiem pavasara plūdiem Daugavā. Tiek apsekotas mājas plūdu apdraudētajās teritorijās, brīdinot to iedzīvotājus par iespējamo evakuāciju. Krāslavas novada civilās aizsardzības komisija informē, ka tai esot pietiekami resursu un iespēju, lai varētu operatīvi rīkoties, ja ūdens līmenis Daugavā pārsniegs kritisko atzīmi, kas Krāslavai ir 9,79 metri. Par izmaiņām Daugavas baseinā, par ledus stāvokli un ūdens līmeni Krāslavas civilās aizsardzības komisija saņem operatīvu informāciju gan no hidrometeoroloģiskā dienesta, gan Valsts robežsardzes Piedrujas robežapsardzības nodaļas, gan VUGD, kā arī Baltkrievijas Verhņedvinskas rajona civilās aizsardzības dienesta.
Arī Daugavpils domē notika apspriede par sagatavošanos un koordinētu darbību pavasara plūdu laikā, kur VUGD pārstāvji atzīmējuši, ka savu atbalstu stihijas gadījumā solījuši arī Nacionālie bruņotie spēki. Daugavpils domes preses sekretāre Līga Korsaka Neatkarīgajai norāda, ka pašvaldību galvenās raizes ir finanses, jo plūdu laikā nāksies tērēt papildu līdzekļus, savukārt vislielākā problēma ir izskalotie ceļi, kas izmaksā visdārgāk, kādēļ pašvaldības ļoti cer uz valsts atbalstu. Tāpat daugavpilieši cer, ka VUGD rīcībā būs helikopters, kas ļaus laikus prognozēt gaidāmos plūdus.
Atsakās no evakuācijas
Daugavpils pilsētas civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls ziņo, ka ledus biezums Daugavā pie Daugavpils ir 30–40 centimetru, kas nav īpaši liels. Ja ūdens līmenis celsies līdz 7 metriem, tad lielu draudu pilsētai nebūšot. Pēdējos 2004. gada plūdos tas sasniedzis 7,24 metru atzīmi, kad bija applūdinātas četras privātmājas. Tomēr V. Ruskuls skaidro, ka Daugavpilī plūdiem gatavojas nopietni, jo plūdi var draudēt Grīvas mikrorajonam un dārziņu kooperatīvam Gajoks, kurp lētākas dzīves meklējumos no pilsētas pārcēlušās daudzu daugavpiliešu ģimenes. Apkopoti dati par nepieciešamo tehniku, saskaņoti plāni ar pašvaldības uzņēmumiem, apzināti visi iedzīvotāji, kuri dzīvo applūstošajās teritorijās. "Iedzīvotāji visi kā viens atsakās no evakuācijas, jo netic, ka policija viņu īpašumus nosargās. Tā var būt problēma visā valstī," norāda V. Ruskuls.
Savukārt Daugavpils rajonā visnopietnākie plūdi var piemeklēt Dvietes palieni – Bebreni, Pilskalni un Sventi. Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna stāsta, ka Ilūkstes pusē var pārplūst apmēram 3000 hektāru liela platība, ko apdraud regulāri pali ik gadu, bet šis pavasaris baida jo īpaši. Vissarežģītāk esot ar mājlopu glābšanu. Jau paredzams, ka trīs lauku saimniecības ūdens apņems pilnībā, un to saimnieki lopu izvešanai ir jau gatavi. Vienā no tām kūtī stāv 20 liellopu. Tos plānots evakuēt uz kādu fermu ārpus plūdu zonas. Bet cilvēki zinot, kas darāms, jo laivas ir katrā plūdu apdraudētajā mājā. Taču, ja būs nepieciešams evakuēt iedzīvotājus, tiem drošāk būšot Ilūkstes sociālajā mājā vai dienesta viesnīcā. Vislielākie plūdu draudi esot Pilskalnes pagasta 16 lauku sētām ar 35 iedzīvotājiem, kuriem ūdens būšot apkārt. Apkārtnes iedzīvotāji neaizmirst kādu pavasari pirms pusgadsimta, kad pali vienu māju aizskalojuši pilnībā, palikuši tikai pamati. Kā bilst S. Rāzna, arī pašvaldība iegādājusies jaunu, jaudīgu motorlaivu, ar ko cilvēkiem piegādāt pārtiku un visu nepieciešamo. "Taču īpaši baida plūdu sekas – izskalotie ceļi, kas lielākā vai mazākā mērā labojami ik gadu, bet šogad postījumi var būt lieli. Īpaši plūdi mēdz izskalot ceļus Ilūkste–Bebrene un Dviete–Ilūkste, kad bērni netiek uz skolu un cilvēki kā nogriezti no ārpasaules. Ceļiem arī pašvaldības budžetā atlikta rezerve, bet ar to var nepietikt," saka S. Rāzna.
***
IETEIKUMI, KĀ RĪKOTIES PLŪDU GADĪJUMĀ:
Par plūdiem jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pa tālruņiem 112 vai 01, kā arī pašvaldība, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu savlaicīgu palīdzību. Plūdu gadījumā nakts laikā izmantojiet kabatas lukturīšus un sveces, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu.
Dodoties prom no mājām, jāņem līdzi regulāri lietojamie medikamenti, dokumenti, nauda, pārtikas krājumi, apģērbi un apavi, kā arī citas pirmās nepieciešamības preces. Savukārt, evakuējot mājdzīvniekus, ņemiet līdzi viņiem nepieciešamo barību.
Atstājot māju un saimniecības ēkas, izslēdziet elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas. Ēkām un būvēm jāaizver logi un durvis, lūkas un slēģi un, ja iespējams, jāaizsit ar dēļiem logi un durvis.