Ārzemju latvieši vēlas dzīvot Latvijā
Pagājušajā gadā Latvijā no Kanādas un ASV ieradās 16 jaunieši, bet šogad – 18 jaunieši, to skaitā arī no Austrālijas. «Nopietnā līmenī šī programma tiek organizēta kopš 2015. gada. Pirms tam pa vasaru ieradās viens divi jaunieši. Šobrīd realitāte pāraugusi mūsu cerības, un tas ir labi,» skaidro Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) ģenerālsekretāre Ilze Garoza.
Divas meitenes no ASV pagājušajā gadā pēc prakses palika strādāt Latvijā, savukārt viena šeit uzsāka studijas. Ne visi gatavi tādam solim - pārcelties uz valsti, kurā nekad iepriekš nav dzīvojuši. «Programmas mērķis ir viņus iepazīstināt ar sadzīvi Latvijā, lai viņi šeit neierodas tikai kā tūristi, bet saprot, kādi ir reālie dzīves apstākļi,» skaidro I. Garoza. Obligāts nosacījums ir latviešu valoda, kas lielākajai daļai ir labā līmenī. Daļai gan iet grūtāk, bet prakses laikā zināšanas krietni uzlabojas.
Atbalsta latvisko piederību
Vasaras prakses programmu finansē Amerikas Latviešu apvienība (ALA) un īstenoto sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju. ALA atbalstītās programmas mērķis ir veicināt ASV dzimušo Latvijas izcelsmes jauniešu latvisko piederību un saites ar senču dzimto zemi, kā arī nodrošināt iespēju gūt profesionālu un sadzīves pieredzi Latvijā. Jaunieši vasarā strādā kādā no valsts kultūras vai izglītības iestādēm vai arī kādā uzņēmumā. Katru gadu piedāvā apmēram 14 līdz 15 prakses vietas, no kurām jaunieši var izvēlēties sev tuvāko. Katrs tās izvēlas prioritārā secībā, un pēc tam Kultūras ministrijā izvērtē, kuru vietu jaunietim piešķirt.
Bauda latvietību
Astra Dāboliņa ir dzimusi un augusi Čikāgas priekšpilsētā. Pirms meitene pieteicās prakses programmā, Latvija bija apciemota divas reizes. Par prakses programmu ārzemju latviešiem viņa uzzinājusi no tēva. «Gribēju izmēģināt ko jaunu. Vēlējos apceļot Eiropu un sapratu, ka, strādājot Latvijā, varu darīt ko labu un noderīgu. Turklāt gribēju dzīvot tur, kur mani vecvecāki uzauga, iepazīties ar savu senču dzimteni un kultūru, kā arī iepazīties ar jauniešiem gan no Latvijas, gan ārzemēm,» stāsta A. Dāboliņa. Pēc prakses beigām 2015. gadā jauniete nolēma palikt Latvijā un turpināt šeit strādāt. «Pēc prakses beigām nolēmu apmeklēt 2x2 nometni (nometne latviešu jauniešiem) un pavadīt laiku kopā ar tēvu un vectēvu. Tajā mēnesī saņēmu Latvijas pilsonību un sapratu, ka varētu studēt Eiropā. Augustā apmeklēju dažas augstskolas un sapratu, ka nebiju gluži gatava braukt mājās. Pieteicos strādāt gan Amerikā, gan Latvijā, un nedēļas laikā man jau bija piedāvājums foršā kompānijā šeit,» savu izvēli paskaidro Amerikas latviete. «Dzīvojot Latvijā, man ikdienā ir iespēja baudīt savu latvietību. Kaut gan tas nenozīmē, ka staigāju tautas tērpā, varu atbalstīt vietējos lauksaimniekus, nopērkot šeit ražotās preces, vai apmeklēt koru koncertus un pati piedalīties svētkos,» saka A. Dāboliņa.
Lija Krieva arī ir no Amerikas, un viņa prakses programmā piedalījās šogad. Jauniete uzzinājusi par programmu no Amerikas Latviešu apvienības, kā arī no draugiem, kuri bija tajā piedalījušies iepriekšējā vasarā. «Izlēmu pieteikties, jo dzirdēju tikai labas lietas par piedzīvoto. Neesmu bijusi Latvijā kopš 2006. gada, bet esmu gribējusi atgriezties. Prakses darbs deva iespēju strādāt un padzīvot kā šejienes jaunietei,» stāsta L. Krieva. Iepriekš viņai par Latviju nav bijis nekādu īpašu priekšstatu - vienīgi valoda esot citāda. «Mēs mācījāmies veco valodu, un kādreiz cilvēki jocīgi skatījās, kāpēc mēs tā runājām,» skaidro Amerikas latviete. Šobrīd jauniete ir pārliecināta, ka vēlas dzīvot Latvijā. «Šoreiz tiešām varēju izbaudīt ilgāku laiku šeit. Pēc skolas pabeigšanas vēlos atgriezties uz ilgāku laiku. Šeit ir tikpat daudz iespēju kā citur. Man ļoti patīk, ka pilsēta ir moderna. Un jābrauc tikai stundu ārpus pilsētas, kur laukos ir daudz vecmodīgāka sajūta.»
Reemigrācijas potenciāls
Pētniece Ieva Birka ASV Jeilas universitātē veikusi pētījumu par ASV un Kanādā dzimušo latviešu reemigrācijas potenciālu, aptaujājot 770 latviskas izcelsmes cilvēkus. «Tas ir tikai mīts, ka trimdas latvieši uz Latviju vairs nepārvācas. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā interese ir palielinājusies, un tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka ASV un Kanādā dzimušie latvieši norāda uz vēlmi dzīvot Eiropā. Latvijai ir jāmāk izmantot šī dotā privilēģija, uzsverot, ka dzīve Latvijā un Latvijas pilsonība paver durvis arī uz Eiropas Savienību,» pētījuma kopsavilkumā raksta I. Birka. Cilvēki, kuri pārcēlušies uz Latviju un plāno šeit savu nākotni, lielākoties ir beiguši augstskolas, ir uzņēmēji, pašnodarbinātie. Kā pierādīts pētījumā, viens no mērķiem ārzemju latviešiem ir bijis sekmēt Latvijas attīstību. «Ieguldot šo indivīdu piesaistīšanā, Latvija var tikai iegūt. Tādēļ ir jāiedrošina un jāsekmē šo personu vēlme spert nepieciešamos soļus, lai pārvāktos uz Latviju,» raksta I. Birka. Pētījumā arī pierādīts, ka pagaidām lielai daļai ārzemju latviešu trūkst nepieciešamās informācijas par situāciju un dzīvi Latvijā, kā arī par Latvijas reemigrācijas plānu.