Piemin nevainīgos komunistiskās varas upurus
«Līdz šim nevarējām teikt, ka īsti zinām, ko mēs pieminam,» par Balto krustu vietu 1. Meža kapos saka Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane.
Tā ir piemiņas vieta, kurā guldīti apmēram 120 masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. Lielākā daļa apbedīto ir no tā sauktā Šustina saraksta, ko atrada Centrālcietumā tūlīt pēc Padomju armijas padzīšanas 1941. gadā. «Ilgus gadus par to bija jāklusē. Propaganda ir darījusi savu un klusēšana tāpat. Beidzot 75 gadus pēc ārkārtīgi traģiskā notikuma varam nosaukt vārdā visus cilvēkus, kuri gāja bojā Rīgas Centrālcietumā laikā no 1941. gada 27. līdz 29. jūnijam,» notikuma nozīmību uzsver I. Dreimane.
Vakar 1. Meža kapos pieminēja Baigajā gadā un GULAG nometnēs nogalinātos Latvijas iedzīvotājus. Okupācijas muzejs organizēja svētbrīdi un deva iespēju apskatīt daļu no izstādes Pēc mums vēl ilgi zeme skums par Rīgas Centrālcietumā 1941. gadā nošautajiem 99 cilvēkiem.
«Šī nav vaimanu un raudu diena, tā ir skarba un skaudra vēstures mācības diena,» ar šādiem vārdiem savu runu sāka Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme. Mācītājs runāja par komunistiskā režīma nežēlību un nepieciešamību atcerēties pāri nodarīto. «Veidosim patiesi pilsonisku sabiedrību un no vaidētājiem un tātad potenciālajiem upuriem veidosimies par aktīviem pilsoņiem un cīnītājiem. Šis ir morālais karš, kas ir jāizcīna katru dienu. Ja tā, tad šeit guldītie upuri nebūs bijuši velti. Tie ir atgādinājums, liecība un brīdinājums. Ja ļaunumam nepretojas, tad Baigais gads var atkārtoties,» brīdināja mācītājs.
«Latvijas valstij ir svarīgs katrs pilsonis, kurš gājis bojā masveida noziegumos,» Saeimas deputāts Ritvars Jansons uzsvēra piemiņas dienu nozīmi. «21. gadsimts nav miera gadsimts, kā mēs varbūt to cerējām. Tas ir svarīgi, ka atbalstām cilvēkus, kas pēta šos noziegumus,» sacīja deputāts.
Rīdzinieces Brigitas Atvars vectēvu 1949. gadā izsūtīja uz Sibīrijas akmeņlauztuvēm, un sieviete uzskata par savu pienākumu ierasties uz piemiņas pasākumiem. «No maniem draugiem visās ģimenēs kāds ir cietis. Cik latviešu ģimenes ir cietušas, vai to kādreiz vispār var piedot?» Ivars Štelmachers, kas okupācijas gadus pavadīja Amerikā, pēc neatkarības atgūšanas atgriezās Latvijā un vakar ar kori piedalījās piemiņas pasākumā. «Tiek pieminēts genocīds, kad tika nogalināti vienkārši, nevainīgi cilvēki. Ir svarīgi to pieminēt,» viņš teica.
«Mūsu pagātnē ir daudzas un dažādas traģēdijas, bet ir arī daudz drosmes,» sacīja I. Dreimane. Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas, apraktus Centrālcietuma pagalmā, un pēc ekshumācijas 1941. gada 6. jūlijā guldīja Meža kapos, aizsākot Balto krustu kapulauka vēsturi. Šodien pulksten 13 atklās pilno izstādi Stūra mājā.