Pirms 12 gadiem Oļegs Karpušenko absolvēja Rīgas Komercģimnāziju un iesniedza dokumentus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Tā kā līdz studiju uzsākšanai bija nepilni divi mēneši, Oļegs nolēma nevis laiski pavadīt vasaru, bet piepelnīties. Viņš pieteicās darbā McDonald’s ar domu, ka tur pastrādās tikai 1,5 mēnešus un viss.
Iepazīstot uzņēmumu tuvāk un saredzot izaugsmes iespējas, Oļegs savas domas mainīja. Gadu gaitā no ierindas darbinieka, kas apkalpo klientus McDonald’s restorānā, viņš kļuvis par Cilvēkresursu un apmācības departamenta direktoru Baltijas valstīs.
1,5 mēneši ieilga
«Pirms studiju uzsākšanas nolēmu laiku izmantot lietderīgi un pastrādāt. Draugi, kas bija strādājuši McDonald’s, ierosināja pieteikties darbā tieši šajā uzņēmumā. Tā arī izdarīju. Zināju, ka RTU būs daudz jāmācās, tāpēc sākotnēji biju nolēmis, ka pastrādāšu tikai līdz studiju sākumam. Taču mans tiešais tā laika vadītājs bija ļoti pretimnākošs un piedāvāja elastīgu darba grafiku, tādējādi varēju savienot studijas ar darbu. Tāpēc darbu nepārtraucu. Aizritēja 1,5 mēneši, pusgads un gads, un es arvien vairāk apjautu - ja vien pats darbinieks to vēlas, uzņēmums piedāvā izaugsmes iespējas, un tas bija otrs faktors, kas motivēja palikt,» atceras Oļegs. Viņš aptuveni gadu pildīja ierindas darbinieka pienākumus - apkalpoja klientus. Tad kļuva par instruktoru, jaunāko menedžeri.
«Pateicoties Socrates-Erasmus programmai, man studiju laikā radās iespēja pusgadu izglītoties Vācijā, kā arī vēl pusgadu biju praksē Bosch. Līdz ar to darbā nācās ņemt atvaļinājumu gada garumā,» stāsta Oļegs. Pēc tam gan viņš bija atpakaļ ierindā.
Arvien augstāk
2007. gada nogalē uzņēmumu skāra pārmaiņu vēsmas un korekcijas notika arī Oļega profesionālajās gaitās. Tika izveidots Cilvēkresursu departaments, kur viens cilvēks ir atbildīgs par personāla jautājumiem, otrs par darbinieku apmācībām. Oļegam jau bija pieredze apmācību nodrošināšanā, tiesa gan, vienā restorānā. Taču atsauksmes bija labas un viņu arī iedrošināja pieteikties vakantajam amatam - personāla apmācību koordinators. Izturot vairākas konkursa kārtas, amats bija rokā, un viņš no restorāna pārcēlās uz biroju. Ar apmācību tematiku bija saistīti Oļega seši darba gadi - sākotnēji viņš koordinēja apmācības (kursi, semināri) Latvijā, bet ar laiku kļuva par apmācību vadītāju Baltijas valstīs.
Ar to gan šis attīstības stāsts nebeidzās: 2014. gada pavasarī Oļegs saņēma piedāvājumu savā pārziņā pārņemt arī personāla vadību. «Lai gan šī joma man bija maz zināma, tomēr sapratu, ka piedāvājums man ir jāakceptē un atteikties nevaru, - nezināmā daudz, bet visu jau var apgūt, ja ir vēlme. Un man tā bija,» norāda Oļegs.
Taujāts, kas, viņaprāt, ļāva palēnām pakāpties arvien augstāk pa karjeras kāpnēm, Oļegs uzskata, ka panākumu pamatā ir vēlme ko sasniegt, motivācija, augsta atbildības izjūta, komunikācijas prasmes, iniciatīvas izrādīšana un vadīšanas prasmes.
Stereotips dzīvs
Viņš neslēpj, ka joprojām sabiedrībā ir dzīvs stereotips, ka uz McDonald’s iet strādāt tikai tie, kas nekur citur netiek. «Arī aptaujas apliecināja, ka šāds pieņēmums joprojām pastāv. Lai pieņēmumu kliedētu, pavasarī rīkojām kampaņu, kur apspēlējām tēmu, ka it kā darbs McDonald’s ir domāts lūzeriem. Šie aizspriedumi mainās brīdī, kad cilvēks sāk strādāt uzņēmumā, iepazīstot kolēģus, darba vidi un saredzot attīstības iespējas,» apgalvo Oļegs, piebilstot, ka uzņēmums turpina pilnveidot bonusu un motivācijas programmas strādājošajiem, lai noturētu darbiniekus, jo labi apzinās, ka darba tirgū konkurence par darbaspēku kļūst arvien izteiktāka un piesaistīt jaunas darba rokas pēdējos gados kļūst arvien grūtāk. Turklāt tā kā ierindas darbinieku amatus parasti pilda studenti, uzņēmums rēķinās, ka līdz ar diploma iegūšanu daļa aizies strādāt atbilstoši savai specialitātei. Un šo risināmo jautājumu gūzma Oļega darbā ir izaicinājumiem piesātinātākā.
Vadīties pēc iekšējām izjūtām
Oļegs gan ir viens no tiem darbiniekiem, kas sava darba gaitas nolēma nesavīt ļoti cieši ar studiju virzienu. Viņš ir beidzis bakalaura studiju programmu Uzņēmējdarbība un vadība un maģistra studiju programmu Starptautiskie ekonomiskie sakari. Taču sirdij tuvāka izrādījās cilvēkresursu vadība. «Ja pie šīs atziņas būtu nonācis 18 gados, noteikti studētu minētajā jomā, taču tobrīd vēl nebiju ticis skaidrībā, kas mani saista. Izvēlējos studijas, kas man sniedza plaša profila izglītību, un pēc tam es varētu brīvāk izvēlēties nākotnes profesiju,» pamato Oļegs. Arī jauniešiem, kam teju, teju jāizdara izvēle, kur pēc 9. vai 12. klases iesniegt dokumentus, viņš iesaka ņemt vērā savas iekšējas izjūtas un akli nepaļauties tikai uz draugu, vecāku rekomendācijām.
Brīvajos brīžos
Oļegs labprāt apgūst jaunas valodas - šobrīd viņš prot sešas valodas - lietuviešu (dzimtā), latviešu, krievu, angļu, vācu un spāņu. Saprot arī poļu valodu, bet prasme runāt šajā valodā vēl jānoslīpē.
Otrs kaislība ir dejas. Dejojis tautiskās, balles dejas, hiphopa dejas. Tagad aizraujas ar Latīņamerikas dejām.