Ziemeļu gulbju gredzenošanā Latvija jau vairākus gadus ir līdere Eiropā, un arī šis gads nav izņēmums. Latvijai tuvākā sekotāja ir Lietuva, kur šovasar apgredzenots aptuveni trīs reizes mazāk ziemeļu gulbju nekā pie mums, vakar, noslēdzot gulbju gredzenošanas akciju, medijus informēja ornitologs Dmitrijs Boiko.
"Šis bija ļoti slikts gads gulbjiem, jo bija auksts pavasaris un daudzi putnu mazuļi gāja bojā," stāsta D. Boiko. Tomēr šogad ir izdevies apgredzenot par 23 ziemeļu gulbjiem vairāk nekā pērn, proti, 132. Labāku rezultātu sasnieguši arī lietuvieši, kas šogad apgredzenojuši 45 ziemeļu gulbjus. Pērn kaimiņvalstī apgredzenoti vien 25 putni. D. Boiko zina teikt, ka uzlabojumi kaimiņos ir arī latviešu ornitologu, kas Lietuvā vadīja semināru par ziemeļu gulbju gredzenošanu, nopelns.
Arī citas Eiropas valstis mācās no Latvijas pieredzes šo putnu pētniecībā. Skatoties fotoattēlus no gredzenošanas Latvijā, citu valstu ornitologi bija neizpratnē par to, kā latviešiem izdodas gulbjus noturēt, mierīgi sēžot. "Pagāja kāds laiciņš, līdz viņi saprata, ka gulbju kājas ir sasietas," stāsta D. Boiko. "Putnus nav viegli noķert, un viņi nebūs mierīgi, ja viņiem to vienkārši palūgs."
Pašlaik aktīvā gredzenošanas sezona ir beigusies, un ziemeļu gulbji jau gatavojas doties uz savām ziemošanas vietām Vācijā. Parasti ziemeļu gulbji Latviju atstāj oktobrī un novembrī.
"Pašlaik projām dodas visi gājputni, kas ziemo Āfrikā – baltie un melnie stārķi; arī svīres jau ir aizlidojušas," stāsta ornitoloģe Antra Stīpniece un turpina: "Lielie zosu bari, dzērvju kāši, daudzi citi gājputni būs vērojami oktobra sākumā. Tad arī Latvijas ornitoloģijas biedrība rīkos putnu vērošanas dienas."
Latviju vēl nav atstājušas arī dzērves, kas ziemo Francijā. Šajā laikā tās var vērot, kad tās salasās baros uz laukiem. Tāpat Latvijā vēl ir bezdelīgas un čurkstes.