Četri fakti par dzelzceļa vēsturi Latvijā 19. gadsimtā

Rīgas – Dinaburgas dzelzceļš sabiedriskai lietošanai tika atklāts 1861. gada 12. septembrī, kad plkst. 14.00 vienlaicīgi no Rīgas un Daugavpils (Dinaburgas) ceļā devās pirmie vilcieni © Publicitātes foto

Šogad aprit 155 gadi, kopš Latvijas teritorijā atklāja pirmo dzelzceļa līniju Rīga–Daugavpils (toreiz – Dinaburga), kas uzbūvēta līdzās senajam tirdzniecības ceļam pa Daugavu. Dzelzceļš, kļūdams par ērtāko un lētāko ceļu uz Rīgas ostu, sekmēja ne tikai lauksaimniecības produkcijas piegādi, bet arī jaunu amatniecības un tirdzniecības centru izaugsmi un rosināja latviešus apgūt dzelzceļu būvniecības un ekspluatācijas prasmes.

Vēstures fakti:

1861. gada 12. septembrī publiskai lietošanai tiek nodots pirmais dzelzceļa posms Latvijas teritorijā. Tas savieno Rīgu ar Daugavpili un ir būvēts kā divu paralēlu 1524 mm platu sliežu ceļu dzelzceļa līnija ar 14 stacijām.

1862. gada 15. decembrī pabeigta Sanktpēterburgas-Daugavpils-Varšavas dzelzceļa būvniecība, kas paver iespēju no Latvijas uz Rietumeiropu ceļot ar vilcienu.

1868. gada 21.novembrī atklāta Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līnija. Toreizējās Rīgas stacijas teritorijā pašlaik iekārtots Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs, kurā apskatāma plašākā platsliežu dzelzceļa ritošā sastāva kolekcija Eiropas Savienībā.

1873. gada 1. janvārī atklāta vilcienu kustība pār pirmo pastāvīgo Daugavas tiltu Rīgā, kuru izmantoja arī gājēji un zirgu pajūgi. Pašlaik Latvijā tiek ekspluatēts 671 dažāda garuma dzelzceļa tilts.

Latvijas dzelzceļa pirmajos 20 attīstības gados tika uzbūvēti 1524 mm platuma sliežu maģistrālie ceļi kopumā 800 km garumā.

Ikviens interesents ar īpašas bezmaksas aplikācijas Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad palīdzību var ne tikai iegūt interesantu informāciju par dzelzceļa vēsturiskajiem objektiem, bet arī 155 punktos visā Latvijā izveidot īpašas fotogrāfijas, krāt punktus un iegūt balvas. Vairāk par aplikāciju: www.dzelzcelam155.lv.



Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais