Likvidācija un maksātnespēja nav viens un tas pats, un likvidēt var arī maksātspējīgu banku, uzsver aptaujātie eksperti. Likvidējot banku, tāpat kā jebkuru uzņēmumu, var būt arī gadījumi, kad pilnībā tiek apmierināti visi kreditoru prasījumi.
Kā jau ziņots, Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma 3.martā anulēja Trasta komercbankas licenci, bet 14.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina Trasta komercbanku par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.
Kā skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota, uzņēmumu likvidāciju nosaka Komerclikums, un ir paredzēti divi likvidācijas veidi. Par uzņēmuma likvidēšanu var vienoties paši tā īpašnieki, piemēram, ja ir izdomājuši komercdarbību izbeigt vai neredz uzņēmuma attīstības iespējas. Ja likvidējamais uzņēmums var norēķināties ar visiem kreditoriem, tad pēc pilnas norēķināšanās uzņēmums skaitās likvidēts un tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Otra ir piespiedu likvidācija, ko dara valsts institūcijas. Visbiežāk piespiedu likvidāciju veic Valsts ieņēmumu dienests, ja konstatē, ka uzņēmums nedarbojas, nesniedz gada pārskatus un nemaksā nodokļus.
Arī tiesību zinātņu doktore Inga Kudeikina norāda, ka maksātnespēja ir stāvoklis , kad persona (tā var būt gan juridiska, gan fiziska) nespēj pildīt savas saistības pret kreditoriem. Tas dod pamatu ierosināt maksātnespējas procesu, kurš ir vērsts uz maksātnespējīgās personas mantas izpārdošanu, lai pēc iespējas segtu kreditoru prasījumus. Likvidācija attiecas tikai uz juridiskām personām. Tas ir process ar mērķi izbeigt komercdarbību.
“Likvidācija var būt gan labprātīga, kad komercsabiedrības dalībnieki izlemj, ka nevēlas turpināt komercdarbību, gan piespiedu, kad tā notiek pēc maksātnespējas procesa. Proti, komercsabiedrība, neatkarīgi no tās dalībnieku gribas, nevar turpināt komercdarbību. Ar likvidāciju komercsabiedrība tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra un beidz pastāvēt,” norāda Kudeikina.
Ar kreditoru prasījumu apmierināšanu nodarbojas likvidators, kura pienākums ir atgūt uzņēmuma līdzekļus un tos sadalīt kreditoriem. Ja visiem kreditoriem nevar samaksāt, tad ierosina likvidējamā uzņēmuma maksātnespēju. “Maksātnespēja faktiski ir naudas sadales noteikumi gadījumos, kad visiem nepietiek. To regulē Maksātnespējas likums,” skaidro Šļakota.
Lēmumus par banku likvidāciju var pieņemt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja bankas darbībā konstatē nopietnus pārkāpumus, skaidro advokāts Lauris Liepa. Arī šajos gadījumos tiek iecelts likvidators. Likumdevējs ir atzinis, ka maksātnespējā par uzņēmumu maksātnespējas administratoru var būt administratori, kas ir izgājuši apmācību, ir sertificēti, bet banku gadījumā to var darīt tikai personas, kuras atzīst Finanšu kapitāla tirgus uzraudzības komisija, norāda Liepa.
Katru gadu martā Zvērinātu advokātu padomei un Zvērinātu revidentu padomei jāiesniedz FKTK kandidātu saraksts. Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska norāda, ka pirms šī saraksta sūtīšanas padome aicina pieteikties visus advokātus, kas vēlas nodarboties ar banku likvidāciju. Šogad pieteikušies 32 advokāti. Visu šo advokātu saraksts tiek nosūtīts FKTK, kas izlozes kārtībā, piedaloties arī diviem Advokātu padomes un Revidentu padomes pārstāvjiem izvēlas bankas likvidatoru, stāsta Kaminska.
Tālāk šim kandidātam ir jāsniedz apliecinājums, ka viņam nav interešu konflikta vai citu šķēršļu nodarboties ar šīs bankas likvidāciju. Pēc tam bankas likvidatoru apstiprina tiesa.
Kā skaidro Liepa, bankas likvidācijas gadījumā iespējama arī tāda situācija, kad ne tikai tiek apmierināti visi kreditori, bet arī akcionāri saņem likvidācijas kvotu. Šādi gadījumi Latvijas vēsturē jau ir bijuši, kad pagājušā gadsimta 90-tajos gados Latvijas Banka pieņēma lēmumu par vairāku banku ar nepietiekamu kapitālu likvidēšanu, atgādina Liepa.