Jēkabpils pusē gatavojas postošiem plūdiem
"Pastāv liela iespējamība, ka pēc pirmā dziļas krīzes gada, pēc bargas, sniegotas ziemas sekos vēl arī lieli plūdi Daugavā. Vai tiešām Dievs mūs sodīs trešo reizi?" topošās apvienotās Jēkabpils pilsētas un Salas, Krustpils un Jēkabpils novadu Civilās aizsardzības komisijas apspriedē ievaidējās Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs.
Prognozes liecina, ka šis pavasaris var būt īpatnējs, jo plūdu signāli parādās netradicionālās vietās – kā Rēzeknē no Rāznas un Liepājā no Liepājas ezera, kad iespējama prasība pēc operatīvas palīdzības organizēšanas starp kaimiņiem. Jēkabpiliešiem ir bažas, ka būvdarbu laikā 2009. gada vasarā divās vietās tika norakts un no jauna uzbērts Jēkabpils pretplūdu aizsargdambis, kas, pēc pilsētnieku domām, ziemas laikā nebūs paspējis noblīvēties un var kļūt plūdos nedrošs un ūdens caurlaidīgs.
Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis brīdināja, ka 10–14 dienas pēc ledus iziešanas var sagaidīt nākamos plūdus, kad no Baltkrievijas plūstošie ūdeņi mēdz pārplūdināt tūkstošiem hektāru Dunavas, Dignājas, Vīpes, Ābeļu un Kūku pagastos. Viens no visapdraudētākajiem objektiem ir Daugavas attekas Sakas malā esošā z/s Dubulti cūku ferma. Piemērots transports dzīvnieku pārvešanai uz drošāku vietu vēl tikai meklējams. Savukārt Pļaviņās visapdraudētākajā vietā pie Daugavas atrodas reģionālais morgs, kam līdzās pansionāts ar 35 cilvēkiem.
Plūdus prognozē kopš rudens
Lai gan plūdu iespējamību lielā mērā noteiks laika apstākļi – jo straujāk kusīs ledus un sniegs, jo lielāka iespēja piedzīvot kārtīgus palus, taču jēkabpilieši plūdus prognozē jau kopš rudens. Krustpils novada pašvaldības Civilās aizsardzības (CA) speciālists Edgars Līcis norāda, ka bažas rada tas, ka šoreiz Daugava jau aizsalusi pie augsta ūdens līmeņa – 4,80 metriem. Lai gan ledus vižņu krāvumi nav tik lieli kā pēdējos postošajos 2007. gada palos, tomēr sniega šoziem ir ievērojami vairāk un arī jēkabpiliešu CA speciālistu ledus biezuma mērījumi rāda, ka ledus Daugavā ir biezs – vidēji 45 centimetri.
"Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka aizsardzības mehānisms un komunikatīvā ķēde plūdu gadījumā ir labi atstrādāta un labi strādā, taču nav bijuši divi vienādi plūdi un divi vienādi pavasari, kas liek visu pārskatīt," norādīja Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons, bilstot, ka Pļaviņu HES saimnieki gatavi sadarboties gan ar pašvaldībām, gan atbildīgajām institūcijām, arī ūdenslīmeņu nostrādnē pie palu gaitas ietekmēšanas, lai ledus nesablīvētos Salas, Krustpils un Pļaviņu posmos.
4000 maisu ar smiltīm
Nolemts arī laikus sagatavot maisus ar smiltīm, ar ko nostiprināt aizsargdambja vājās vietas. Zemessardze var piedāvāt 4000 maisu, taču pārējā glābšanas aprīkojuma jēkabpiliešiem trūkst. Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis ir norūpējies, jo novada rīcībā ir tikai viena laiva un viens motors, bet būtu vajadzīgs jauns un ievērojami jaudīgāks. Policijai neesot pat gumijas zābaku. Atradīšoties vien pāris peldvestes. Sanāksmes dalībnieki bija noraizējušies par degvielas, cilvēku un ekipējuma trūkumu nopietnu plūdu gadījumā. Turpretim VUGD Jēkabpils brigādes komandieris Miervaldis Tomiņš ziņoja, ka nepieciešamības gadījumā tiks pārdislocēti dienesta spēki un pieaicināti papildspēki no kaimiņu brigādēm, bet zemessardze varēšot norīkot gan cilvēkus, gan smagās apvidus automašīnas.
Aizsargdambis nedrošs
Taču šoreiz ir kāds jaunums, kas jēkabpiliešos vieš bažas. Būvdarbu laikā 2009. gada vasarā divās vietās tika norakts un no jauna uzbērts Jēkabpils pretplūdu aizsargdambis, kas, pēc pilsētnieku domām, ziemas laikā nebūs paspējis noblīvēties un var kļūt plūdos nedrošs un ūdens caurlaidīgs. Jēkabpils domes izpilddirektors Dainis Līcis ziņoja, ka esot veikta dambja izpēte, lai pārliecinātos par tā drošību. 11. februārī konstatēts, ka Viestura un Pļaviņu ielas krustojumā iebūvētajai lietus ūdens kanalizācijas caurulei nav uzmontēts aizvars, jo caurules gals pirms sala iestāšanās atradies ūdenī. Lai nepieļautu Daugavas ūdens ieplūšanu pilsētā caur kanalizāciju, nupat steidzami veikta caurules pagaidu aizkorķēšana abos galos. Savukārt CA speciālists E. Līcis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka dambis esot uzbērts pa kārtām un pamatīgi noblietēts, kam par labu nākot stiprais sals, kas darbojas uz dambi kā armatūra. E. Līcis ir pārliecināts, ka dambis ir caursalis un drošs.
Sekos ar vebkameru
Pašvaldību vadītāji konceptuāli atbalstījuši piedāvājumu – par 632 latiem pie viena no Jēkabpils tilta balstiem piestiprināt vebkameru, ar kuras palīdzību interneta tiešsaistē varēs vērot ūdenslīmeņa svārstības pie tilta balstā iezīmētām atzīmēm. Visdrīzāk kameru uzstādīs uz laiku, piemēram, līdz vasarai, un tās demontāža pašvaldībām izmaksās vēl 52 latus. Taču joprojām nav saskaņoti jautājumi, kā tiks organizēta informācijas plūsma, lai varētu prognozēt situācijas attīstību, kā arī jautājums par to, kam piešķiramas pilnvaras, lai nepieciešamības gadījumā pieņemtu lēmumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu jeb spridzināšanas darbiem, kas būtu jādara operatīvi.