Šis ir ļoti nepateicīgs laiks pašvaldību vadītājiem – saskaras valstiskās problēmas, kas saistās ar izglītības sistēmas optimizāciju, veselības aprūpes reorganizāciju, kā arī pašvaldības budžetu būtisku samazinājumu.
Pašvaldību vadītājam nebūt nav viegli izlavierēt starp finanšu trūkumu, sociālo atbildību un politiskajām kaislībām. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics ir atgriezies domes vadītāja krēslā un darbību sācis ar būtiskām pārmaiņām, kas ne visiem ir pa prātam.
– Jūs esat atgriezies Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja amatā un sācis ar pārmaiņām domes kapitālsabiedrību vadībā. Kāpēc tik strikta un autoritatīva nostāja?
– Pārtraukumā starp iepriekšējā priekšsēdētāja amata laiku un tagadējo valsts ekonomiskā situācija ir būtiski mainījusies, un likumsakarīgi, ka jāmainās arī uzņēmumu vadītājiem un pašvaldības deputātu, tajā skaitā manam darbības stilam. Mēs vairs neesam tā sauktajos treknajos gados, kam gan es tā īsti nemaz piekrist negribu, ka tādi vispār ir bijuši – es teiktu, ka tie vienkārši bija normāli gadi, jo tāpat kā tagad naudas visam nepietika. Lai nu kā mēs tos nosauktu, bet pārmaiņas valstī ir notikušas, un to nedrīkst ignorēt. Manuprāt, minētajā laika periodā domes kapitālsabiedrībās nenotika saimnieciski labvēlīgi procesi, un par saimniecisku attieksmi nevar saukt arī rīcību ar pašvaldības budžetu. Pārāk optimistisks skatījums bija uz ieņēmumu prognozi, līdz ar to arī nepamatoti lieli bija tēriņi. Tagad ir pienācis laiks salikt visu pa plauktiņiem un ieviest kārtību – bez radikālas rīcības es neredzēju iespēju sabalansēt ieņēmumus un izdevumus, jo budžets ir samazinājies par 4,4 miljoniem latu.
– Vairāki no tagad nomainītajiem kapitālsabiedrību vadītājiem vadīja šos uzņēmumus arī tad, kad priekšsēdētāja amatu ieņēmāt iepriekšējo reizi. Vai šie cilvēki vairs nespēja vadīt uzņēmumus?
– Acīmredzot no domes puses nav bijusi pietiekama uzraudzība vai konstruktīva komunikācija, kā rezultātā arī šie cilvēki pieļāvuši lielas kļūdas, kas nekavējoties jālabo. Vislielākās kļūdas ir saistītas ar siltumapgādes sistēmas organizēšanu. Līdz ar nepārdomātu lēmumu pieņemšanu iedzīvotāju maksājumi par siltumu dramatiski samilza. Tika ieviesta nepārdomāta maksājumu aprēķināšanas metodika, kas faktiski liedza iespēju iedzīvotājiem ietaupīt siltumu, silto ūdeni, līdz ar to arī savus finanšu resursus. Šādām iespējām ir jābūt, tās paredz arī ES direktīvas un sociālā atbildība pret dabas resursiem un vides saglabāšanu.
– Vai jau gaidāmajā apkures sezonā iedzīvotāji izjutīs pozitīvas pārmaiņas?
– Es ļoti ceru, ka mums izdosies, kaut arī jaunais domes sastāvs sāka strādāt tikai vasaras otrā pusē. Tik ātrā laikā visu sakārtot būs grūti, jo faktiski darbs pie jaunās apkures sezonas normālos apstākļos sākas jau aprīlī, kad noslēdzas iepriekšējā sezona. Mums ir jāpaspēj!
– Gandrīz visās pilsētās un novados iedzīvotāji un pedagogi nav apmierināti ar izglītības iestāžu optimizāciju un skolotāju algu samazinājumu. Kā ir Jūrmalā – vai visas skolas šogad sāks darbu?
– Es izteikšos ļoti īsi: visur problēma ir viena – lielās skolas nav piepildītas, bet mazās skolas nevēlas pievienoties lielajām skolām. Mēs saprotam, ka mehāniska pievienošana un skolu slēgšana nav vienīgais risinājums, un es iestājos pret karstas putras strēbšanu. Vispirms ir jāsagatavo pamatots skolu optimizācijas plāns, kas uzskatāmi parādīs īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumus un zaudējumus Jūrmalas izglītības sistēmā.
Jāņem vērā, ka līdz ar valsts dotāciju piešķiršanas metodikas maiņu un pāreju uz sistēmu nauda seko skolēnam mazo skolu finansējums būtiski samazināsies. Tajā pašā laikā Jūrmalā ir skolas, kuras vecāki uzskata par augstākas kvalitātes un prestižāku skolu ar nelielu audzēkņu skaitu nekā skolas ar lielu skolēnu skaitu, kaut arī tās atrodas tuvu viena otrai. Šādā situācijā mehāniska apvienošana nebūs risinājums, jo vecāki savus bērnus sūtīs uz citu, viņuprāt, piemērotāku skolu savam bērnam.
1. septembrī bērni devās uz savām skolām, jo pagaidām nekādi radikāli lēmumi nav pieņemti, un visas Jūrmalas skolas sāka savu darbu. Šā mācību gada laikā arī pašas skolas varēs izdarīt secinājumus – vai tās var pastāvēt ar finansējumu, kāds tiek saņemts pēc jaunās metodikas, vai nevar! Lēmumus par skolu optimizāciju nevar pieņemt viens cilvēks – tas ir kopējs izglītības pārvaldes, skolu direktoru un pasniedzēju un pašvaldības darbs. Šobrīd notiek izpēte un reālās situācijas skrupuloza izvērtēšana. Ceram, ka radikāli lēmumi nebūs jāpieņem janvārī – pusgada vidū!
– Sabiedrība ir satrakojusies par to, ka ārstēties slimnīcās varēs tikai izredzētie un pat kritiskās situācijās neatliekamās palīdzības sniegšana būs ierobežota. Sarunā ar Jūrmalas pilsētas slimnīcas galveno ārstu Egonu Liepiņu dzirdēju viedokli, ka jūrmalniekiem, vismaz pagaidām, slimnīca būs pieejama pilnā apmērā. Vai tas sakrīt ar jūsu domām?
– Jāteic, pašvaldība ir ieinteresēta slimnīcas saglabāšanā, tāpēc šā gada pirmajā pusgadā slimnīcas apgrozāmo līdzekļu papildināšanai tika piešķirts finansējums no domes budžeta. Dome nevarēja pieļaut, ka slimnīcas darbs apstājas. Tomēr jādomā arī par iespējamiem scenārijiem – ja valsts Jūrmalas slimnīcai vairs nepasūtīs neatliekamās palīdzības sniegšanu, no šā pakalpojuma būs jāatsakās, jo no domes budžeta to nodrošināt nav iespējams. Tad būs vairāk jāorientējas uz plānoto medicīnu un maksas pakalpojumiem. Protams, šādā situācijā jūrmalniekiem būtu daudz sarežģītāk saņemt neatliekamo palīdzību, it īpaši tiem, kuri dzīvo Kauguros, Ķemeros un citās vietās, kas atrodas tālāk no Rīgas. No Kauguriem līdz Stradiņu slimnīcai Rīgā labākajā gadījumā var aizbraukt pusstundā – tas ir ļoti ilgs laiks krīzes situācijās.
Dzemdību nodaļa ir mūsu slimnīcas perspektīvākā nodaļa, un gadā šeit tiek pieņemts apmēram pusotrs tūkstotis dzemdību. Objektīvi skatoties, šo apjomu Rīgas slimnīcas nemaz nespēj pieņemt, jo visas dzemdību nodaļas un Dzemdību nams jau tagad ir pilnībā noslogoti. Dzemdēt šeit ierodas ne tikai jūrmalnieces, bet arī rīdzinieces un citu pilsētu jaunās māmiņas.
Mēs lepojamies arī ar rekonstruēto operāciju bloku, ķirurģijas nodaļu un reanimāciju. Šīs vērtības nedrīkst zaudēt – tās ir jāattīsta un ar ieguldītajām investīcijām jāpelna nauda gan valsts apmaksāto programmu ietvaros, gan maksas medicīnas pakalpojumu sniegšanas jomā. Katrā gadījumā pašvaldība visiem spēkiem strādās, lai Jūrmalas slimnīca paliktu un turpinātu sniegt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.
– Grozies kā gribi, bet Jūrmala ir tūrisma pilsēta, un tūrisma industrija nevar izbēgt no ekonomiskās krīzes Latvijā, Eiropā, pasaulē. Kādu iespaidu krīze atstājusi uz Jūrmalas tūrisma industriju?
– Īsi sakot, tūristu ir vairāk, turklāt palielinājies vietējo tūristu īpatsvars, bet tērē viņi mazāk. Tiešā veidā pašvaldības budžetu tas būtiski neietekmē, bet uzņēmēju labklājībai tas neko labu šogad nedeva. No savas puses pašvaldība uzņēmēju atbalstam ir ieviesusi nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, bet tas ir tikai īstermiņa risinājums. Nākamajā gadā īpašuma nodoklis būs mazāks jau pēc definīcijas, jo ir samazināta īpašumu kadastrālā vērtība. Pašvaldības uzdevums ir iekasēt nodokļus un tālāk šos līdzekļus novirzīt visas pilsētas infrastruktūras uzlabošanai un sociālās vides pilnveidošanai.
– Runājot par infrastruktūru un ieņēmumu vairošanu – kāds ir galējais lēmums par maksas stāvvietām un iebraukšanas maksu pilsētā?
– Par maksas stāvvietu ieviešanu domājam ļoti nopietni, jo esošā situācija, kad iebraukšana pilsētā maksā vienu latu un stāvvietas ir bez maksas, sen vairs nav ekonomiski pamatota. Vai Rīgā jūs visu dienu varat atstāt mašīnu uz veselu diennakti par vienu latu? Apspriedām jautājumu par iespēju palielināt iebraukšanas maksu, bet sastapāmies ar lielām politiskām pretenzijām, tāpēc tagad plānojam maksas stāvvietu ieviešanu. Turklāt maksa par stāvvietām būs diferencēta – jo tuvāk jūrai un sabiedriskajiem objektiem, jo maksa lielāka. Tā mēs dosim iespēju arī cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem atstāt auto Jūrmalas stāvvietās un baudīt visus pilsētas piedāvājumus.
– Kad?
– Pie projekta varētu sākt strādāt, bet pagaidām nav atrisināts finansējuma jautājums – pašvaldības kredītu ņemt nedrīkst, tāpēc skatāmies uz iespējām iesaistīties privātās partnerības projektā un atrast šā projekta investorus.
– Šogad Jūrmalai kā vienotai pilsētai aprit 50 gadu. Man ir ļoti grūti to sasaistīt ar Jūrmalas kā kūrvietas garo vēsturi...
– Tieši tā, ja skatāmies uz rakstos atrodamajiem skaitļiem, šogad Jūrmalai paliek 754 gadi. Piecdesmitā gadskārta aprit, kopš padomju laikā tika apvienota Rīgas pilsētas daļa Rīgas Jūrmala ar Sloku un Ķemeriem. Jāatzīst, īpašas svinības par godu šim datumam parasti nav bijušas, jo visi pasākumi vairāk akcentēja Lāčplēša dienu, kas iekrīt vienā datumā ar pilsētas dibināšanas laiku. Kaut ar pagājuši 50 gadi, kopš visi miesti ir iekļauti vienā pilsētā, ļoti dzīvas ir tradīcijas, kas nāk cauri gadsimtiem, – mellužnieki ir mellužnieki, sloceniekiem svarīga ir Sloka, un tā sarakstu varētu turpināt. Tajā pašā laikā dažos jautājumos visi jūrmalnieki ir vienisprātis un runā par Jūrmalu kā par vienu kopumu. Un mums ir ļoti svarīgi, lai visi jūrmalnieki justos kā savas pilsētas patrioti.
Tas gan nav saistīts ar Jūrmalas piecdesmit, bet vēlos pateikt savas pilsētas iedzīvotājiem: tūrisms un pasākumi ir mūsu pilsētas neatņemama sastāvdaļa, un savienot lielus pasākumus ar klusumu un mieru pilsētā ir visai neiespējama misija, varbūt vajadzētu būt mazliet saprotošākiem un nesaukt pašvaldības policiju, ja troksnis kāda pilsētā notiekoša pasākuma laikā šķiet par skaļu. Arī turpmāk mēs organizēsim svētkus, kas piesaista lielu skaitu apmeklētāju ne tikai no Latvijas, bet arī no Eiropas un pasaules. Viena no iecerēm ir sezonas atklāšanas svētki ar daudz plašāku skanējumu un lielāku cilvēku skaitu. Jo vairāk mūs pilsētā viesu, jo labāk un bagātāk dzīvosim!