Pagājušajā apkures sezonā būtiski pieaudzis parādnieku skaits un kopējais parāda apjoms par piegādāto siltumu.
Tagad uzņēmums Jūrmalas siltums plāno ieviest drastiskākas metodes darbā ar parādniekiem – ja parādnieks arī pēc uzaicinājuma ierasties uzņēmumā noslēgt līgumu par pakāpenisku parāda dzēšanu nereaģēs, parādsaistības tiks nododas parādpiedziņas kompānijai, kas saudzību nepazīst. Ja arī tai neizdosies parādu piedzīt, lieta nonāks tiesā.
"Jau normālā situācijā mēs dotējam patērētāju, jo par piegādāto siltumu reāli norēķini notiek pusotra mēneša laikā, taču Jūrmalas siltums ir spiests par piegādāto gāzi maksāt reizi desmit dienās. Tāpēc mums ir nepieciešami pietiekami lieli apgrozāmie līdzekļi, kuru nodrošināšanai lielākā daļa siltuma ražotāju izmanto banku kredītlīnijas. Apzinoties esošo situāciju banku nozarē, iespējams, ka siltuma ražotājiem kredītlīnijas vairs nebūs pieejamas. Ja arī klienti nenokārtos parādus, situācija var izvērsties visai nepatīkama," esošo finansiālo situāciju skaidro SIA Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Uģis Osis.
Jāteic, ka SIA Jūrmalas siltums kompetencē ir siltuma ražošana un piegāde līdz siltuma skaitītājam un līgums par siltumenerģijas piegādi tiek slēgts ar namu apsaimniekotāju. Tādējādi jautājums par iedzīvotāju maksātspēju vai nevēlēšanos segt siltuma izmaksas ir nodots apsaimniekotāju kompetencē. Ciešā sadarbībā starp iedzīvotājiem un nama apsaimniekotāju iespējams panākt būtisku izmaksu samazinājumu – tas ir atkarīgs no apsaimniekotāja un iedzīvotāju ieinteresētības labklājības un komforta nodrošināšanā. Vislielāko un ātrāko efektu var panākt, pareizi noregulējot siltummezglus, kas uzstādīti praktiski visos Jūrmalas daudzdzīvokļu namos. SIA Jūrmalas siltums ir pieejami dati par visu siltummezglu darbības efektivitāti, un šo informāciju izmanto arī apsaimniekotāji, lielāku uzmanību pievēršot ēkām, kuru siltuma patēriņš ir neadekvāts ēkas platībai. Vislabākais efektivitāti raksturojošais lielums ir temperatūras starpība starp ieejošo un izejošo siltumnesēja temperatūru – jo efektīvāk tiek izmantots piegādātais siltums, jo starpība lielāka. Šeit ir jāņem vērā ēkas tehniskais stāvoklis un tiešie siltuma zudumi caur neaizvērtiem logiem, durvīm, nesiltinātiem bēniņiem un neaizvērtām pagrabu durvīm. "Esmu RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta docents, un manas akadēmiskās zināšanas ir labs pamats, lai modelētu situācijas un meklētu efektīvākos risinājumus. Lai arī pēdējā laikā tiek daudz runāts par alternatīvo energoresursu izmantošanu, izvērtējot šķeldas vai citas biomasas izmantošanu siltuma ražošanā un ar to saistītās investīcijas, ir secināts – investīcijas ir pārāk lielas, lai šobrīd veiktu kurināmā diversifikācijas projektus. Tāpēc arī tuvākajā laikā Jūrmalā centralizētajā siltumapgādes sistēmā par kurināmo izmantos gāzi," teic Uģis Osis.
Pagājušais gads jūrmalniekiem vēl ilgi asociēsies ar milzīgām siltuma izmaksām. Uz jautājumu, kāpēc tās bija tik lielas, priekšsēdētājs skaidro: "Jau pagājušā gada oktobrī gāzes cena strauji pieauga, kas izsauca arī adekvātu tarifu kāpumu. Atgādināšu, ka gāzes cena sastāda 65 līdz 70% no saražotā un piegādātā siltuma pašizmaksas un pagājušajā sezonā tās straujais kāpums palielināja tarifu līdz 62 latiem par megavatstundu. Šobrīd gāzes cenas krituma dēļ vienas megavatstundas izmaksas ir 45 lati. Latvijas gāze lēš, ka esošā gāzes cena saglabāsies arī ziemā, un tas mums dod cerības, ka iedzīvotājiem šogad par patērēto megavatstundu būs jāmaksā stipri mazāk. Pastāvīgās izmaksas, kas iekļauj gan siltuma piegādi līdz mājai, gan katlumāju un siltumtrašu uzturēšanu un administrēšanu, būtiski nav mainījušās septiņus gadus."
Uģis Osis, beidzot sarunu, rezumē: "Jūrmalas siltums ir izpildījis savas saistības pret Latvijas gāzi un ir gatavs uzsākt apkures sezonu, pateicoties godprātīgajiem siltumenerģijas patērētājiem, un novēl visiem siltumenerģijas lietotājiem atbildīgi izturēties pret savām saistībām.