Jūlija sākumā starp SIA Jūrmalas ūdens un SIA Aqua Brambis ir noslēgts līgums par Jūrmalas pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu, ko plānots pabeigt 12 mēnešu laikā. Vairāk par ieplānotajiem darbiem vaicājām SIA Jūrmalas ūdens projekta ieviešanas vienības vadītājam Aivaram Kamarūtam.
Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, pirmā kārta jau ir noslēgusies. Atgādiniet, kādi uzlabojumi tika veikti iepriekšējā projekta ietvaros?
– Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta par Jūrmalas pilsētas ūdenssaimniecības sakārtošanu pirmā kārta bija sadalīta četros būvniecības līgumos jeb komponentos: jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Kauguros; jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība Slokā; Jūrmalas kanalizācijas cauruļvadu atjaunošana, skalošana un CCTV izpēte, kā arī Jūrmalas ūdenssaimniecības sistēmas atjaunošana un paplašināšana. Katrs no šiem projektiem bija ļoti nozīmīgs Jūrmalas pilsētai un tās iedzīvotājiem.
Dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtu būvniecības projekta kopējās izmaksas ir 1,3 miljoni eiro, no tiem 75% sedz ES Kohēzijas fonds, bet 25% vietējā pašvaldība. Līdz ar jauno atdzelžošanas iekārtu nodošanu ekspluatācijā ūdens kvalitāte, skatoties no dzelzs sastāva koncentrācijas ūdenī, iekļaujas ES noteiktajos standartos. Jāatzīmē, ka Jūrmalā no dziļurbumiem iegūtajā ūdenī ir augsts sulfātu īpatsvars un to ar nanofiltrācijas metodi līdz paredzētajai normai plānots samazināt nākamās kārtas ietvaros. Sulfāti tāpat kā dzelzs nav kaitīgi veselībai, bet palīdz novērst dažādu sildierīču apkaļķošanos un tādējādi pagarināt to darbības laiku.
Savukārt jauno notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība mums ļāva atteikties no vecajām, neefektīvajām iekārtām Ķemeros un no privātās zemes nomas, uz kā atradās vecās attīstīšanas ietaises. Jaunās iekārtas daudz efektīvāk attīra notekūdeņus, un līdz ar to dabā atpakaļ mēs nododam pilnīgi tīru ūdeni. Kopējās šā projekta izmaksas ir 6,4 miljoni eiro, kas tika segti no valsts budžeta, Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras un Jūrmalas domes līdzfinansējuma. Papildus tam SIA Jūrmalas ūdens ņēma arī kredītu Ziemeļvalstu vides finanšu korporācijā.
Manuprāt, viens no projektiem, kam bija ne tikai tūlītējs, bet arī uz nākotni vērsts ieguvums, bija kanalizācijas cauruļvadu atjaunošana, skalošana un TV izpēte. Mēs ieguvām ļoti precīzu informāciju par Jūrmalas kanalizācijas sistēmu, tai skaitā par izmantotajiem materiāliem un tīklu stāvokli katrā konkrētā vietā. Tādējādi varējām ātri reaģēt kritiskajos posmos un veikt to nomaiņu, kā arī plānot turpmāko kanalizācijas tīklu atjaunošanu. Kopējā projekta tāme ir gandrīz 3 miljoni eiro, no tiem 75% sedza ES Kohēzijas fonds, bet 25% valsts un pašvaldības investīcijas.
Ūdenssaimniecības sistēmas atjaunošana un paplašināšana ir finansiāli ietilpīgākais projekta komponents, un tās realizācijā ir ieguldīti nepilni 10 miljoni eiro. Arī šim projektam Kohēzijas fonds sedza 75% izmaksu, SIA Jūrmalas ūdens kredīts nodrošināja 20% līdzfinansējuma, ar 5% finansējumu piedalījās pilsētas dome.
Šā projekta ietvaros praktiski no jauna ir tapušas ūdens atdzelžošanas stacijas un atjaunoti ūdens torņi Dzintaros un Jaundubultos, izbūvētas vairākas sūkņu stacijas un būtiski uzlabota un paplašināta ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana vairākos Jūrmalas rajonos.
Rezumējot ieguvumus, varu teikt, ka tāpat kā vairākās citās Eiropas pilsētās Jūrmalā ūdeni var droši dzert no krāna, centralizētā ūdens un kanalizācijas sistēma ir kļuvusi pieejamāka pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī mazāk pakļauta dažādām avārijas situācijām un ūdens padeves traucējumiem.
Daudz jau ir izdarīts. Kādi ir projekta otrās kārtas galvenie uzdevumi?
– Tie ir divi: nodrošināt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pieejamību arī tajos pilsētas rajonos, kur līdz šim tas nav iespējams, un, kā jau iepriekš teicu, uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, samazinot sulfātu īpatsvaru. Tautas valodā runājot, samazināt to ūdens sastāva daļu, kas katlos un elektriskajās sildierīcēs rada kaļķainas nogulsnes. Sulfāti nav kaitīgi veselībai, bet vairāk attiecas uz komfortu un ērtībām. Būtībā tā ir ūdens mīkstināšana, kas dod iespēju samazināt, piemēram, veļas pulvera daudzumu, uzlabo matu stāvokli, pasargā veļas un trauku mašīnas un ūdens boilerus no aizkaļķošanās, un nav jālieto citi ūdens mīkstinātāji, piemēram, Calgonit, pagarinās arī citu ūdens sildierīču lietošanas laiks.
Ūdens mīkstināšanu veic, izmantojot nanofiltrācijas metodi, kas darbojas tikai uz mehāniskiem principiem, neizmantojot ķīmiju. Pagaidām testa režīmā dažādās ūdens atdzelžošanas stacijās darbojas pirmā iegādātā iekārta. Jāatzīst, ka tās ir dārgas un ļoti modernas tehnoloģijas un to uzstādīšanu prasa arī ES izstrādātie ūdens kvalitātes standarti.
Otra, pati svarīgākā projekta sastāvdaļa ir jaunu tīklu izbūve, jo pagaidām tikai 75% iedzīvotāju ir pieejama centralizētā ūdens apgāde, bet tikai 74% arī kanalizācijas tīkli. Tāpat ūdens kvalitāti ietekmē korodējušie ūdensvadi, bet novecojušās kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas nav drošas un sūkņu elektropatēriņš ir pārāk liels.
Ūdenssaimniecības sakārtošanas otrajā kārtā esam iecerējuši ūdens padeves 40 km kopgaruma maģistrāļu būvniecību, nodrošinot Dzintaru, Kauguru un Jaundubultu sistēmu apvienošanu; 1,2 kilometru sliktā stāvoklī esošo ūdensvadu atjaunošanu un ūdensvada sadales tīklu izbūvi atsevišķos rajonos ar kopējo garumu 45 kilometri.
Savukārt kanalizācijas sistēmas uzlabošanai ieplānota 11 esošo kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija, kritisko cauruļvadu posmu atjaunošana 6,6 km garumā un jaunu tīklu izbūvi ar kopējo garumu 48,2 km.
Plānotais darba apjoms ir liels, bet realizācija ieplānota ļoti straujā tempā – pieņemot, ka tehniskā projekta izstrāde noslēgsies 2010. gada jūlijā, pirmie darbi dabā varētu sākties jau nākamā gada jūlijā, bet projekta beigu termiņš ieplānots pašās 2012. gada beigās.
Kopumā otrās kārtas realizācijai plānotais finansējums ir aptuveni 17 miljoni latu. Kā jau ierasts, arī šim projektam ir vairāki finansēšanas avoti – 75% plānots saņemt no ES Kohēzijas fonda, bet līdzfinansējumu nodrošinās SIA Jūrmalas ūdens un pilsētas dome.
Kādi ir jūrmalnieku visbiežāk uzdotie jautājumi ūdenssaimniecības sakārtošanas aspektā?
– Man atzinīgi jāvērtē jūrmalnieki, kas pamatā pozitīvi vērtē mūsu centienus, un visbiežāk tiek uzdots jautājums: kad arī mūsu rajonā būs pieejama centralizētā ūdens apgāde un kanalizācijas sistēma? Tas, kurās ielās un kādā secībā tiks iekārtoti maģistrālie vadi, ir atkarīgs no inženiertehniskajiem risinājumiem, un šajā jomā mēs paļaujamies uz firmas Aqua Brambis speciālistu pieredzi un kompetenci. Vēl dažus gadus jāpaciešas, lai gandrīz visiem jūrmalniekiem būtu pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens un droša kanalizācijas sistēma.