Pagājušais gads jūrmalniekus pārsteidza ar dramatiskiem maksājumiem par siltumu, bet šā gada sezonai iecerēts daudz patīkamāks pārsteigums – maksājumus par siltumu ar elementārām metodēm samazināt sola jaunais SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes loceklis Egmonts Krūmiņš.
Kā Jūrmalas namsaimnieks tiek galā ar dižķibeli?
– Var teikt, ka turamies labi, jo mēs esam liels uzņēmums ar lielu kapacitāti un inerci. Protams, parādnieki arī liek sevi just. Mēs tomēr varam atļauties vairāk nekā mazie.
Kādas ir šā brīža aktualitātes?
– Vasarā notiek intensīva gatavošanās jaunajai apkures sezonai – jāpaspēj noregulēt siltuma mezglus un veikt citus darbiņus, kas iedzīvotājiem parādīs, ka arī ar nelielu resursu ieguldījumu var panākt efektīvu siltumenerģijas izmantošanu. Šis darbs notiek ciešā sadarbībā ar SIA Jūrmalas siltums, kas siltumu piegādā līdz mājai. Tālākais ir mūsu uzņēmuma pārziņā. Pamatā par siltuma izmaksām iedzīvotāji vaino Jūrmalas siltumu, bet bieži vien tieši namu apsaimniekotājs nav uzdevumu augstumos. Es kā nozares speciālists zinu – mājai nav jābūt uzreiz nosiltinātai un tajā nav jāiegulda milzīgi līdzekļi, lai uzlabotu tās energoefektivitāti. Ir jāsāk ar elementārām lietām – pareizi jānoregulē siltummezgla automātika; jānobalansē māju apkures sistēmas, kas ļaus pareizi sadalīt siltumnesēja padevi dzīvojamā mājā; atkarībā no mājas rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem (mājas naudas līdzekļu uzkrājumiem) jāsalabo vai jānomaina kāpņu telpās logi un durvis. Līdz lietus sezonai jāsalabo jumti, jāiestiklo visi izsistie logi, iespēju robežās jāsiltina bēniņi. Un, ja viss tas ir izdarīts, tad var padomāt jau par pārējiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem – māju siltināšana, ventilācijas sistēmu rekonstrukcija, apkures sistēmas rekonstrukcija.
Pagaidām varam apkopot esošo informāciju, ko sniedz Jūrmalas siltuma dati, un uzmanības lokā ir ap 20 mājām, kurās siltumenerģijas patēriņš ir viskritiskākajā stāvoklī. Tāpat plānojam šogad izveidot pilotprojektu ar mājas siltummezgla tālvadības kontroli ar interneta starpniecību, tādas sistēmas ieviešana ļaus operatīvi reaģēt uz kļūmēm siltummezgla darbībā.
Vai namu vecāko institūcija nevar jums palīdzēt?
– Var, bet arī namu vecāko funkcijas ir ierobežojis likums un viņu pilnvaras nav tik plašas, cik viņi vēlētos, lai tās būtu. Namu vecākais var vērsties pie apsaimniekotāja un izteikt vēlmes un vajadzības, bet uzņēmums patur tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem. Jo namu vecākie ne vienmēr ir profesionāļi namu apsaimniekošanas jomā. Pamatā viņi ir ievēlēti bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā – vai viņi sāks pašizglītošanos, ir viņu pašu rokās. Gribu uzsvērt, ka nereti namu vecākie ir ievēlēti un tā kā uzurpē varu, nerēķinoties ar citu iedzīvotāju interesēm. Tās ir nianses, kas Jūrmalā nav svešas.
Arī mūsu uzņēmumam ir jāievēro likumi un Ministru kabineta noteikumi – ne visu informāciju pēc pieprasījuma mēs varam izsniegt katram dzīvokļa īpašniekam, tāpēc iedzīvotājiem, kurus interesē māju sakārtošana, iesaku ievērot procedūru, ko reglamentē likums, un strādāt kopā ar apsaimniekotāju.
Jau sen zināms, ka mazdzīvokļu māju vecā fonda apsaimniekošana nav izdevīga nedz namu apsaimniekošanas uzņēmumam, nedz mājas iedzīvotājiem. Kā tiekat galā ar šo jautājumu, kas Jūrmalā ir ļoti aktuāls?
– Lielākā daļa šādu māju jau ir izveidojušas savas apsaimniekošanas biedrības vai ievēlējušas pilnvaroto personu un līdzīgi kā privātmāju īpašnieki par savu namu rūpējas paši. Ja nepieciešams, slēdz līgumu ar izpildītājiem, kas var būt arī Jūrmalas namsaimnieks, par konkrēta darba paveikšanu. Mēs nevēlamies zaudēt šos klientus, bet viņu pašu interesēs ir izveidot savu apsaimniekošanas modeli un izvēlēties nepieciešamo pakalpojumu kopumu, saglabājot drošību, ko sniedz mūsu uzņēmums kā pašvaldības uzņēmums. Namsaimnieks piedāvā saglabāt dažādus pakalpojumus, tai skaitā avārijas dienestu pieejamību.
Jau gadiem Jūrmalā, un ne tikai Jūrmalā, dzirdams viens un tas pats – iedzīvotāji nesaprot apsaimniekotāju, apsaimniekotāji nesaprot iedzīvotājus. Vai jums ir idejas, kā lauzt šādas tradīcijas, lai sāktu domāt līdzīgi?
– Vienas formulas te nebūs nekad. Varu pastāstīt gadījumu no dzīves: caur pilsētas domi saņēmām vienas mājas iesniegumu par mūsu pārstāvja līdzdalību iedzīvotāju kopsapulcē, kur tiks apspriestas iespējas samazināt apsaimniekošanas maksu un citus komunālos maksājumus. Es pats sagatavojos sapulcei, izpētīju mājas lietu, un, sestdienas rītā ar kolēģiem ierodoties norādītajā vietā, vēl gaitenī esot, dzirdējām kādam adresētus uzbrūkošus jautājumus: ko jūs no mūsu mājas gribat? Lieciet mūs mierā! Izrādījās, ka sapulces iniciators ir kāda dzīvokļa īrnieks, kurš, vēloties samazināt apsaimniekošanas maksu, rosinājis dzīvokļu īpašniekus pārņemt māju pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Doma jau laba! Bet arī šādu sapulču sasaukšanai ir sava kārtība, kaut vai tas, ka šādu sapulci varēja sasaukt vai nu dzīvokļa īpašnieks, vai pašvaldība. Tāds lēmums jau pēc likuma nevar tikt pieņemts šādi sasauktā iedzīvotāju sapulcē. Izmantojot situāciju, mēs informējām par aktualitātēm, kas saistītas ar šā nama apsaimniekošanu, un kārtību, kas jāievēro, sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, un ko var uzsākt šajā sapulcē. To dzīvokļu īpašnieki ņēma vērā un izveidoja iniciatoru grupu, kas turpmāk lemtu par nama apsaimniekošanas jautājumiem. Loģiski, ka sarunas par namsaimnieka sniegto pakalpojumu kopumu vai dārdzību nemaz nebija, tikai pāris replikas par namsaimnieka veikto darbu secību. Taču ir viena problēma: jūs iedomājieties, kāds darba apjoms mums būtu jāveic, ja mēs gribētu katrā no 200 mājām organizēt šādas sapulces, kurās mums būtu vēl tikai jāpierunā kādu uzņemties iniciatīvu darboties. Tas nozīmē, ka mums ir jāalgo juristu un darbinieku komanda, kam tas būtu tiešais darba pienākums, lai pārējiem būtu laiks nodarboties ar namu apsaimniekošanu, kas ir mūsu galvenā funkcija. Kā sadārdzināsies mūsu sniegtie pakalpojumi (administratīvie izdevumi), nav grūti sarēķināt. Bet, ja mājas iedzīvotājiem nav tādas vēlmes pārņemt māju pārvaldīšanā, viss pa tukšo!
Katrā gadījumā mēs esam gatavi sadarboties ar māju iedzīvotājiem un sniegt konsultācijas par māju pārņemšanu pārvaldīšanā. Palīdzēsim sasaukt sapulces, lai viss notiktu juridiski korekti. Lai tikai būtu tie iniciatori, tad lietas ies uz priekšu! Pārņemot mājas pārvaldīšanā, ir jāzina ne tikai pozitīvie faktori, bet arī jāapzinās problēmas, kas būs jāpārvar. Tiem, kuri veido savas apsaimniekošanas biedrības un neslēdz apsaimniekošanas līgumu ar namsaimnieku, ir jāpadomā arī par debitoriem un arī par to, kā atbildēt uz līdzīga rakstura pretenzijām, kādas savulaik adresējuši namu pārvaldei. Tie ir tikai daži aspekti!
Tagad vairākās pašvaldības kapitālsabiedrībās un arī pašā domē ir mainījusies vara un veikta atbildīgo cilvēku nomaiņa. Kā jūs redzat nākotni, sākot strādāt šajā amatā?
– Esmu noskaņots aktīvam un saimnieciski efektīvam darbam, un tādu es gribu darbībā redzēt arī savu komandu. Vēlos panākt iedzīvotāju apkures maksājumu samazinājumu. Ja runājam par siltuma tarifu, tad, neskatoties uz to, ka mums nav ne koģenerācijas, ne termocentrāles, kas samazinātu siltuma ražošanas izmaksas, tarifs par vienu saražoto megavatstundu Latvijas mērogā ir vidējā līmenī. Tajā pašā laikā iedzīvotāju maksājumi par šo pakalpojumu bija nesamērīgi augsti. Kā jau teicu iepriekš – mūsu uzņēmums, kas ir atbildīgs par ēku iekšējām komunikācijām, darīs visu, lai iedzīvotāji varētu ietaupīt. Arī namu apsaimniekošanas maksa Jūrmalā nebūt nav tā augstākā, ir tikai jāsaprot, kādi pakalpojumi tajā ietilpst, un vairāk jādomā par uzkrāto naudas līdzekļu lietderīgu un efektīvu izmantošanu.