Nesaņemot ģimenes atbalstu, jauniešiem ir problemātiski uzsākt patstāvīgu dzīvi, liecina Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas pētījums Jauniešu drošumspējas veicināšana ārpusģimenes aprūpē. Liela daļa pētījuma dalībnieku vēlētos mācīties, bet, uzsākot patstāvīgu dzīvi, to turpina darīt tikai 37% jauniešu. Turklāt 25% patstāvīgi dzīvojošo jauniešu ne strādā, ne mācās. Lai palīdzētu jaunajiem cilvēkiem spert pēc iespējas pārliecinošākus soļus dzīvē, jau piekto gadu Latvijā tiek realizēta Mentorprogramma, kuras laikā katram programmas dalībniekam ir pieejams padomdevējs – mentors, kas sniedz praktisku un emocionālu atbalstu un palīdzību sadzīviskos jautājumos, mācību atsākšanā vai darba atrašanā.
Daudziem jauniešiem šis atbalsts kļūst par nozīmīgu atspēriena un pārmaiņu punktu – vieni atgriežas skolas solā, citi atrod darbu, daļa jauniešu atmet kādu kaitīgu ieradumu vai pirmo reizi mūžā atrod jēgpilnas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Vēl kādam mentors kļūst par uzticības personu, kam izstāstīt savus pārdzīvojumus, ja kopš bērnības jaunietis nav izjutis ģimenes atbalstu un rūpes, tāpēc viņam pats svarīgākais ir emocionāls atbalsts.
Vajag grūdienu no malas
Mentorprogrammas, ko mūsu valstī īsteno nevalstiskā organizācija Mentor Latvia, pamatideja aizgūta no Zviedrijas. Zviedrijā gan programma fokusējas uz visiem skolas vecuma jauniešiem, Latvijā – uz jaunajiem cilvēkiem, kas ikdienā nav izjutuši vecāku gādību un bieži vien naudas trūkuma dēļ nav varējuši paplašināt savu redzesloku vai izbaudīt pavisam it kā ierastas brīvā laikā pavadīšanas iespējas, piemēram, nekad dzīvē nav apmeklējuši kino. Kā liecina Mentor Latvia pieredze, vissūrāk klājas tieši jauniešiem reģionos.
Katru gadu dalībnieku vidū ir gan jaunās māmiņas, gan jaunieši, kas nav motivēti mācīties, un viņiem visiem vajag šo grūdienu no malas, lai neizkristu no aprites, bet atrastu spēkus un iedvesmu savu dzīvi mainīt uz labo pusi. Pieminētajā pētījumā arī secināts, ka atbalsts jauniešiem visnepieciešamākais ir tieši pirmajā gadā, uzsākot patstāvīgu dzīvi. Tieši tad visbiežāk viņiem nākas saskarties ar vientulību, atbalsta trūkumu, nomāktību, trauksmi un nedrošību. Un mentori ir vieni no tiem, kas šajā periodā var kļūt par viņu atbalsta personu.
Viens pārmaiņu gads
Šā gada programmā piedalās 60 jauniešu. Katram jaunietim tiek piemeklēts atbilstošs mentors. Viņi tiekas divas reizes mēnesī viena gada griezumā. Mentora atbalsts jaunajam cilvēkam varbūt ļoti dažāds: viņi var kopā nodarboties ar sportu, apmeklēt kultūras pasākumus, kopā apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūru (ja jaunietim aktuāli ir darba meklējumi), kopā aiziet uz Atvērto durvju dienām mācību iestādēs. «Programmas dalībnieku vidū daudzi ir 9. klašu skolēni, kam ļoti aktuāls ir jautājums, ko darīt tālāk pēc skolas absolvēšanas. Arī šajā ziņā mentors var palīdzēt viņam pieņemt pārdomātu lēmumu. Mentors var iepazīstināt arī ar savas pārstāvētās specialitātes specifiku un tādējādi jaunieti ievest profesiju pasaulē, piemēram, viens no mūsu sadarbības partneriem ir Valsts policija. Un šogad par mentoriem kļuvuši četri tā darbinieki. Savukārt vienai jaunietei no Tukuma tieši interesē darbs policijā. Katrā ziņā atbalsta formas var būt ļoti dažādas, jo ir jaunieši, kam vajadzīgs ir vienkārši labs draugs, sarunu biedrs, pie kura griezties grūtā brīdī,» stāsta Mentor Latvia vadītāja Jana Priedniece.
Novados meklē mentorus
Lai pieteiktos programmā, jaunietim ir jāaizpilda pieteikuma anketa. Kā norāda J. Priedniece, piecu gadu laikā organizācijai ir izveidojies gana plašs sadarbības partneru loks – skolas, bērnunami, sociālie dienesti, kas arī vislabāk zina, kuriem jauniešiem palīdzība būtu visvairāk nepieciešama.
Pieteikuma anketa jāaizpilda arī mentoriem, kas labprāt daļu sava brīvā laika veltītu jaunieša ievešanai pieaugušo pasaulē. J. Priedniece informē, ka interese kļūt par mentoru ir liela, it sevišķi galvaspilsētā, kur uz 25 mentoru vietām pieteicās 59 cilvēki. Nedaudz problemātiskāk ir mentoru piesaistīt reģionos, īpaši stipro dzimumu, jo programmas īstenošanā tiek ievērots princips, ka vienā pārī (jaunietis un pieaugušais) ir viena dzimuma pārstāvji. Piemēram, Saldū no desmit programmas dalībniekiem deviņi ir zēni, tāpēc šobrīd vēl aktīvi tiek meklēti trīs mentori – vīrieši no tuvējās apkārtnes. «Nereti puiši ir izauguši bez tēta, tāpēc mentors var kļūt par vīrieša paraugu,» spriež J. Priedniece. Lai kļūtu par mentoru, personai jābūt vismaz 25 gadiem, jāuzrāda izziņa par nesodāmību un divas rekomendācijas, tostarp no savas darbavietas. Organizācija arī nodrošina mentoru apmācības, dodot priekšzināšanas, kā strādāt ar jauniešiem, ar ko rēķināties, kā reaģēt dažādās situācijās, kā atrast īsto pieeju, jo ne vienmēr jaunietis ir uzreiz atvērts un gatavs sadarboties. Spurainais pusaudžu vecums arī liek par sevi manīt. Katram mentoram tiek piešķirta arī neliela kabatas nauda, lai segtu tēriņus, piemēram, vedot jaunieti uz teātri.
Veiksmes stāsti
Šo piecu gadu laikā dalība programmā nevienam vien noslēgusies uz pozitīvas nots. Piemēram, 2011. gadā SEB Pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna kļuva par mentori Lienei Kuršinskai. Viņu sadarbība pārvērtusies patiesā draudzībā un turpinās arī šobrīd. Liene šogad jau beigs augstskolu un ir atradusi darbu savā profesijā – viņa strādā par dizaineri. Bet pērn kādai 12. klases skolniecei, kuru interesēja farmācija, satikšanās ar savu mentoru – farmaceiti arī bija liktenīga. Meitenei radās iespēja vasarā kādu laiku pastrādāt aptiekā, un tur pamanīja viņas centību, tāpēc piedāvāja farmaceita palīga vietu un atbalstīja viņu studiju uzsākšanā, bet šogad jauniete ieguva labākā jaunā darbinieka titulu.
«Mēs uzskatām, ka veiksmes stāsts ir arī gadījumos, kad, piemēram, sākotnēji skolnieks pēc 9. klases negrib vairs mācīties, bet gada laikā ar mentora iesaisti viņa domas mainās un viņš iesniedz dokumentus profesionālajā skolā vai vakarskolā. Arī šāds pavērsiens ir sasniegums. Sasniegums ir arī tad, ja jaunais cilvēks, piemēram, pārtrauc smēķēt, viņam uzrodas vaļasprieki,» teic J. Priedniece.
Pēc dalības programmā jaunieši un mentori aizpilda arī novērtējuma anketas, un anketas parāda vairākas pozitīvas iezīmes, piemēram, 81% jauno cilvēku ir izvirzījuši jaunus mērķus savai dzīvei, 80% uzlabojuši saskarsmes prasmes, 50% palielinājusies pašapziņa. Papildus mentoru atbalstam arī pati organizācija gadā rīko vairākus pasākumus programmas dalībniekiem, piemēram, ved ekskursijās uz uzņēmumiem, lai veidotu izpratni par konkrēto jomu un darba iespējām tajā, rīko seminārus par budžeta plānošanu, attiecību veidošanu, veselīga uztura principiem un citām tēmām, kas ir svarīgas, uzsākot patstāvīgu dzīvi. Jāpiebilst, ka programmas īstenošanu finansiāli atbalsta SEB banka, Zviedrijas karalienes Silvijas fonds Care about the Children, Rimi un citi uzņēmumi.