Nakts pārgājiens prasa pārvarēt sevi

Zvaigžņu lietus Lielajā Ķemeru tīrelī, gardās ogas Lielvārdē, Gaujas krasta brikšņi, nakts peldes un klints iekarošana Norvēģijā – nav divu vienādu piedzīvojumu, apliecina Spontānā pārgājiena kustības jaunieši. Viņi plāno izstrādāt īpašu mobilo pārgājienu aplikāciju, lai ikviens ar ceļā redzēto var dalīties ar citiem.

Kustība Spontānais pārgājiens radās pēc jauniešu idejas draugu lokā doties dabā. «Bija grūti saskaņot laiku. Pēkšņi kādam darbs neļauj vai piemetas slimība. Sapratām, ka daudz lielāka iespēja savākt cilvēkus, ja pārgājienu rīkosim naktī un to izziņojam pēkšņi,» stāsta Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras students Matijs Babris, kurš ar Andru Martu Krēsliņu un Arnitu Spuli 2014. gada nogalē nolēma organizēt kustību. Andras aizraušanās ir fotogrāfija, un viņa kopā ar kolēģi Konstantīnu Jaunzemu aktīvi iemūžina pārgājienu mirkļus. Savukārt Arnita ir viena no pasākumu plānotājiem.

«Lai radītu piedzīvojumu, nav jākrāmē koferi un iepriekš daudz jāplāno. Paķer somu un dodies ārā!» saka Matijs. Pievienoties piedzīvojumam aicināts ikviens un bez dalības maksas. Iespējams atstāt ziedojumus.

Pirmie trīs četri pārgājieni bija nelielas distances gājieni. Katru reizi pienāca jauni dalībnieki, jo draugi ņēma līdzi vēl kādu paziņu. «Pēdējā pārgājienā pazinu varbūt tikai divus trīs cilvēkus, pārējie 30 bija sveši. Tas ir visiepriecinošākais, jo gada laikā esam iesaistījuši lielu sabiedrības daļu,» iepriecināts ir Matijs.

Gājiens tiek izsludināts sociālajā tīklā diennakti pirms došanās. Interesentus informē par laiku un vietu, kur jāpulcējas. Tāpat iesaka, ko paņemt līdzi – siltu apģērbu, tēju, lukturīti un citas lietas, kas palīdzēs pārgājienā. «Bieži pasakām, cikos jābūt pieturā un cik maksās transporta biļetes. Cilvēki sāk pētīt un minēt, kāds autobuss vai vilciens tajā laikā izbrauc un cik tālu par noteikto summu var nokļūt,» saka Andra. Gājieni pārsvarā notiek naktī, jo tad ir klusāk un cilvēki vairāk komunicē cits ar citu. Grupas priekšgalā esošie dalībnieki atstāj gaismas kociņus, kuri kalpo par norādēm tiem, kas seko aiz viņiem. Savukārt organizatori sazinās pa rācijām. Lai katrs atcerētos, ka piedalījies pārgājienā, dalībnieki saņem speciālas nozīmītes, uz kuras attēlots konkrēta gājiena simbols. Sakrājot desmit nozīmītes, dalībnieks var piedalīties pasākuma organizēšanā, jo ir pieredzējis entuziasts.

Katru mēnesi norisinās viens 30 kilometru garš gājiens, kurā piedalās jau pieredzējuši aktīvisti. Tāpat norisinās viens minipārgājiens iesācējiem, taču arī tad dalībniekiem jābūt gataviem mērot pat 25 kilomentrus. «Dažreiz nezinām, kur iesim un ko satiksim vai ieraudzīsim. Pārsteiguma moments ir vienmēr, jo pastāv iespēja pārgājienā saņemt daudz vairāk, nekā sagaidi,» iedrošina Matijs un Andra. Pašlaik Spontānais pārgājiens prāto par mobilās pārgājiena aplikācijas izveidošanu, lai katrs aktīvās atpūtas entuziasts varētu dalīties ar savu pieredzi.

Aktīvie jaunieši arī izmēģinājuši spēkus pārgājienā ārpus Latvijas. Matijs un Andra atraduši iespēju lēti nopirkt aviobiļetes, un 50 cilvēku komanda janvārī devusies uz Stavangeru Norvēģijā. Par spīti vietējo brīdinājumiem, ka ceļš uz Kanceles klinti (Preikestolen) ziemā ir apledojis, ceļotāji devās to sasniegt. Uz klinti ved četrus kilometru gara taka, bet, lai līdz tai nokļūtu, bija jāmēro vēl desmit. Piedzīvotais iedrošina organizēt nākamo ārzemju pārgājienu jau šovasar.

VIEDOKĻI

Krišjānis ZVIEDRĀNS:

– Pirms pirmā gājiena valda liela neziņa, kas notiks un kāds apģērbs ir nepieciešams, lai nebūtu ne auksti, ne karsti. Varu teikt, ka pārgājiens ir sava veida meditācija un attīrīšanās, kas man dod relaksējošu sajūtu.

Sallija BULE:

– Smags bija Mežonīgais pārgājiens janvārī ar sniegu un salu mīnus 22 grādos. Tas bija izaicinājums pārvarēt sevi un tikt pāri lūzuma punktam, kad jautāju sev: ko es te daru? Pēc šī nakts pārgājiena, atgriežoties mājās, es gulēt nedevos – biju enerģijas pilna.

Margita OZOLIŅA-AIZUPIETE:

– Kaut ko tādu vajag Liepājā. Jau lasot vien, esmu sajūsmā un vēderā tauriņi tā, it kā runātu par randiņu. Šis pārgājiens patiesībā ir pat labāks. Ir tikai viena prasība – ļauties improvizācijai.

Edgars LIEPIŅŠ:

– Svarīgi saprast, kādēļ tu to dari un ko vari iegūt. Tā kā tas ir spontāns nakts pārgājiens, man bija grūti koncentrēties, jo diena pavadīta darbos. Nakts pārgājiena ieguvumi katram ir ļoti individuāli.