Pēc gadumijas aktīva sezona sākusies Latvijas slēpošanas trasēs. Kalnu īpašnieki uzsver, ka cilvēki arvien vairāk domā par savu drošību.
Gaiziņa slēpošanas trases direktors Juris Stradiņš Neatkarīgajai atklāj, ka ziemas aktivitāšu sezona ir tikai sākusies un nopietnas traumas cilvēki nav guvuši: «Pārsvarā savainojas tie, kas neizvērtē savas spējas un uzvedas neadekvāti. Lielākoties – iesācēji.» Bērniem, kuri mācās slēpot, vecāki izmantojot instruktora pakalpojumus. Pieaugušie iesācēji, kuri vēl nemākot kontrolēt savas kustības un ātrumu, bieži esot drauds ne vien sev, bet arī citiem trases apmeklētājiem. «Svarīgi, lai arī trases darbinieki pieskatītu kalnā notiekošo un aizrādītu tiem, kas apdraud sevi un citus,» norāda J. Stradiņš.
Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienests (NMPD) uz pirmo izsaukumu, kas saistīts ar atpūtu slēpošanas trasēs, devās 31. decembrī. Līdz šim mediķi devušies uz 11 nelaimes gadījumiem. Cietušie ir gados jauni cilvēki, septiņus līdz 39 gadus veci. Piecos gadījumos tie bijuši nepilngadīgie. Traumas gūtas gan nokrītot, slēpojot no kalna, gan braucot pār trasē izveidotiem šķēršļiem, piemēram, tramplīniem. NMPD pārstāve Inga Vītola uzsver, ka ātrā palīdzība tiek piesaistīta smagākos gadījumos, kad iespējami nopietni kaulu lūzumi. Lielākoties tie ir roku un kāju ievainojumi, tāpat arī galvas, krūškurvja un pleca traumas. Divos gadījumos pastāvējušas aizdomas par atslēgas kaula lūzumu.
«Šis ir aktīvs sporta veids, kur jārēķinās ar sasitumiem un smagākām traumām. Bieži vien tā ir neveiksme, cilvēkiem uzsākot slēpot,» saka Riekstukalna direktors Ervīns Kišuro. Šosezon Riekstukalna trasēs cilvēki jau guvuši sasitumus, vienā gadījumā konstatēta smagāka rokas trauma. «Ķivere ir obligāti jāvelk. Cilvēki sākuši vairāk nēsāt speciālus aizsargus, piemēram, muguras aizsargus, un īpašus cimdus,» saka Riekstukalna trases vadītājs.
Kā liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) dati, ziemā kopējais traumu skaits ir mazāks nekā pārējā gada laikā, jo, kamēr ārā ir drēgni laika apstākļi, bērni lielāko dienas daļu pavada telpās. Traumu skaits palielinās ar sniega uzsnigšanu un ūdenstilpju aizsalšanu. Pašlaik ziemas aktivitāšu sezona ir tikai sākusies un pacienti ar smagiem savainojiem līdz šim nav bijuši. Iepriekšējo gadu novērojumi liecina, ka galvas traumas vairāk raksturīgas slidotājiem, roku un kāju savainojumi – slēpotājiem, sniega dēļu un ragaviņu braucējiem. Ārsti, atzīstot sportisko nodarbju pozitīvo ietekmi, iesaka vecākiem būt uzmanīgiem. «Pēc garas un aktīvas dienas bērni ir noguruši, viegli zaudē modrību, un pastāv lielāks risks gūt savainojumus. Vēlās stundās bērniem būtu jāatrodas gultās, nevis ar slēpēm uz kalna,» uzsver BKUS bērnu ķirurģe Inguna Stirboviča.