Ārstniecības riska fondu izmanto kā peļņas avotu
2013. gada nogalē tika izveidots Ārstniecības riska fonds, kura ietvaros cilvēki, kuri cietuši no nepareizas ārstēšanas vai kādā citā veidā veselības aprūpes sistēmas ietvaros guvuši kaitējumu veselībai vai dzīvībai, var saņemt kompensāciju: par dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu līdz 142 290 eiro, bet par dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, novēršot sekas, līdz 28 460 eiro.
Izmaksāts vairāk par miljonu eiro
Ārstniecības riska fonds savu darbību uzsāka 2013. gada 25. oktobrī. To veidoja, lai, neejot uz tiesu, pacienti varētu saņemt atlīdzību par ārstēšanas laikā nodarītu kaitējumu, savukārt mediķi varētu nodrošināties pret savas profesionālās darbības iespējamo seku risku.
Nacionālais veselības dienests, kura paspārnē darbojas Ārstniecības riska fonds, līdz 2015. gada 10. decembrim par atlīdzības izmaksāšanu no Ārstniecības riska fonda ir saņēmis 265 iesniegumus. 25 gadījumos iesniedzējam atteikta iesnieguma izskatīšana Ārstniecības riska fonda ietvaros, jo iespējamais veselības kaitējums nodarīts pirms 2013. gada 25. oktobra. Jāatzīmē, ka likumdošana paredz kompensācijas izmaksu tikai par gadījumiem, kas konstatēti pēc Ārstniecības riska fonda darbības uzsākšanas. Iesniegumi netiek izskatīti arī tad, ja nav iesniegti nepieciešamie subjektīvās tiesības apliecinošie dokumenti vērsties Ārstniecības riska fondā – lielākajā daļā gadījumu nav iesniegta mantojuma apliecība vai arī iesnieguma saturs pēc būtības neatbilst Ārstniecības riska fonda kompetencei. Pamatojoties uz ekspertīzes rezultātiem, 68 gadījumos nav konstatēta kaitējuma esība un atteikts izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. 56 gadījumos ir konstatēta kaitējuma esība un pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksāšanu par kopējo summu 1 005 124,63 eiro. Pārējie iesniegumi šobrīd ir izskatīšanā. Ir pieņemti lēmumi no Ārstniecības riska fonda līdzekļiem izmaksāt 1 033 582,63 eiro (faktiski samaksāts – 983 781,13 eiro, jo daļa lēmumu tikai nupat pieņemti). Lielākā izmaksātā summa vienam pacientam ir 106 717,50 eiro. Līdz ar to vidējā vienam pacientam izmaksātā summa ir 17 820,39 eiro.
No pārstāvjiem, kas saistīti ar SIA Riska fonda konsultācijas, ir saņemti iesniegumi par 11 pacientiem. Trīs iesniegumi vēl nav izskatīti, un lēmums šajās administratīvajās lietās vēl nav pieņemts. Divos gadījumos nav konstatēta kaitējuma esība un atteikts izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. Sešos gadījumos ir pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksāšanu no Ārstniecības riska fonda par pacienta veselībai nodarīto kaitējumu un ārstniecības izdevumiem par kopējo summu 88 262,83 eiro. Dienests norāda, ka šī summa tikusi izmaksāta atbilstoši katrā konkrētajā iesniegumā norādītajam – pacientam, pacienta mantiniekam, pārstāvim, šajā gadījumā kā pārstāvis un kompensācijas saņēmējs ir SIA Riska fonda konsultācijas.
NVD aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, saņemot dažādu pārstāvju piedāvājumus dokumentu sagatavošanai Ārstniecības riska fondam. Ieteicams rūpīgi apsvērt, vai šāda palīdzība tiešām ir nepieciešama, un izvērtēt, vai pieprasītā atlīdzība ir atbilstoša ieguldītajam darbam.
Google piedāvā Riska fonda konsultācijas
Ko dara mūsdienu cilvēks, kad viņam nepieciešama informācija? Meklē to internetā un, lai velti netērētu laiku, ievada meklējamos vārdus Google. Ierakstot meklētājā «Ārstniecības riska fonds», pirmais, ko piedāvā apskatīties, ir Likumi.lv, bet tālāk riskafonds.lv, kas piedāvā konsultācijas kompensācijas saņemšanai. Skaidrs, ka cilvēks, kas nav saistīts ar jurisdikciju, likumu līkločos nemaz nemēģinās iedziļināties, tāpēc tiek meklētas konsultācijas. Neuzmanīgākam cilvēkam riskafonds.lv lapa šķitīs tiešā veidā saistīta ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības riska fondu, ko veidojusi Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests. Taču šeit notiek lielākā kļūda – lapas veidotāji un uzturētāji ir SIA Riska fonda konsultācijas un nekādā veidā nav saistīta ar oficiālo valsts iestādi. Riska fonda konsultācijas pārstāv Olafs Libermanis – plastikas ķirurgs, izgulējumu ārstēšanas speciālists, vienlaikus arī Brūču un izgulējumu asociācijas vadītājs, kā arī SIA Brūču klīnika vadītājs. No vienas puses, nav nekā slikta saņemt konsultāciju gadījumos, ja pats īsti nezini, kas un kā, taču jautājums ir par cenu! Cena šajā gadījumā ir puse no izmaksātās kompensācijas apjoma. Vaicāts, vai apstiprina faktu, ka par sniegtajiem pakalpojumiem SIA Riska fonda konsultācijas saņem pusi, Libermanis apliecina: «Jā, līgums ir par 50% no ieņēmumiem.» Un turpina skaidrot: «Mēs arī maksājam visus izdevumus par ekspertu piesaisti, komandējumus pie ekspertiem, tiesu izdevumus, ja tādi būtu, notāru un tā tālāk. Palīdzam iekārtot slimnīcā. Pieskatām, vai slimnīca tiešām ārstē vai izraksta ārā. Sniedzam padomus izgulējumu profilaksē un kā var saņemt palīdzību. Par to maksu neņemam. Ja kompensācija netiek piešķirta, nesaņemam vispār neko, neskatoties uz to, cik arī būtu ieguldījuši.
Lielākā daļa cilvēku piekrīt (viņi mūs atrod paši, gan saistībā ar izgulējumiem, kur esam pietiekami ilgi bijuši mārketā, lai cilvēki mūs atcerētos, gan saistībā ar kompensācijām).
Zinu vienu, kas nepiekrita, bet neko arī nedabūja. Jo tas nav viegli, ņemot vērā, ka stacionāri neatzīst kļūdas.»
Tajā pašā laikā NVD apliecina: «Aizpildot pieteikumu Ārstniecības riska fondam, informācija ir norādāma vienkāršā un saprotamā formā, ko pacients var izdarīt pats. Gatavojot iesniegumu, par neskaidrajiem jautājumiem iespējams bez maksas konsultēties ar NVD Ārstniecības riska fonda speciālistiem. Arī par iesnieguma izskatīšanu pacientam nav jāmaksā. Iesnieguma izskatīšanas procesā informācijas iegūšanu, pierādījumu vākšanu un ekspertīzes veikšanu nodrošina valsts iestādes. Pacients šajā procesā nav tieši iesaistīts un nav nepieciešama pārstāvja (advokāta, jurista, mediķa) pieaicināšana, izņemot gadījumus, ja pacients to īpaši vēlas.»
Vienlaikus saņemtie dati liecina, ka saņemt kompensāciju nemaz nav tik vienkārši, kā izriet no NVD amatpersonu teiktā, jo iesniegumu izskatīšanas laiks ilgst no pusgada līdz gadam, bet pārsūdzībai piešķirts vien mēnesis, kura laikā sagatavot pamatotu lēmuma apstrīdēšanu ir grūti.
Kompensācijas piešķir 46 procentos gadījumu
NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa: «Informējam, ka uz šo brīdi, pamatojoties uz ekspertīzes rezultātiem, 68 gadījumos nav konstatēta kaitējuma esība un atteikts izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. 58 gadījumos ir konstatēta kaitējuma esība un pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksāšanu. Līdz ar to procentuālais sadalījums starp atteikumiem izmaksāt atlīdzību un atlīdzības izmaksāšanu ir 54% pret 46%.» Savukārt Olafs Libermanis norāda, ka, sadarbojoties ar viņa konsultāciju firmu, kompensācijas tiek piešķirtas procentuāli biežāk. Iespējams, tas saistīts ar faktu, ka viņš pats un sadarbības partneris – jurists, kura vārds gan no Riska fonda konsultāciju mājaslapas pirms dažām dienām ir pazudis, ir aktīvi piedalījušies Ārstniecības riska fonda noteikumu izstrādē, tātad prasības iesniedz gadījumos, kad skaidri zināms, ka konkrētā situācija atbilst ĀRF izmaksu noteikumiem. Olafs Libermanis raksta: «Te es redzu savu pielietojumu nākotnē. Tā kā saskaros ar izgulējumiem kopš 2000. gada, redzu šo pacientu likteņus. izgulējums ir komplikācija, kas ir absolūti nepieņemama. Tomēr pie mums šādu pacientu stacionārs, kam būtu jāatbild par komplikāciju, lielāko tiesu izraksta cilvēku ārā un neliekas ne zinis. Es biju dzirdējis, kas šādos gadījumos notiek ASV. 2008. gadā apsvēru iespēju pelnīt ar to naudu, bet jurists teica, ka tiesvedība ir ļoti lēna – ilgs daudzus gadus. 2009/2010. gada ziemā VM sāka darbu pie RF izveides, mēs piedalījāmies darba grupā. Tā kā visu laiku trūka naudas izgulējumu pacientu ārstēšanai par valsts līdzekļiem, cerējām, ka varēs ārstēt, aizdodot naudu sākumā un tad atgūstot no RF (Ārstniecības riska fonda – red.).»
Apskaužamas darba spējas
Meklējot informāciju par Olafa Libermaņa darbību veselības aprūpes lauciņā, atrodas interesanta informācija, kas liek aizdomāties: cik daudz viens cilvēks var paspēt izdarīt? Viņš droši var konkurēt ar dažu labu mūsu politiskās elites pārstāvi, jo ir dalībnieks, valdes loceklis vai ieņem cita veida amatu astoņās dažādās struktūrās. No tām četrās SIA: Brūču klīnika, Plastiskā un rokas ķirurģija, Riska fonda konsultācijas un Invalīdu atbalsta dienests, kā arī ir valdes loceklis Brūču speciālistu arodbiedrībā un Latvijas plastikas ķirurgu arodbiedrībā un ieņem amatus Brūču un izgulējumu apvienībā un Brūču un izgulējumu asociācijā. Spriežot pēc pieejamās informācijas, lielākā daļa nevalstisko organizāciju, kuras pārstāv Olafs Libermanis, ir formālas, taču ar skanīgiem un pārliecinošiem nosaukumiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kuras biedriem likumsakarīgi vajadzētu būt arī Latvijas Plastikas ķirurgu un Brūču speciālistu arodbiedrībām, darba koordinatore Inga Rudzīte informē: «Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) struktūru veido arodorganizācijas, kas ir reģistrētas LVSADA valdē. LVSADA nav reģistrētas ne Latvijas plastikas ķirurgu, ne Latvijas brūču speciālistu arodbiedrības. Manā rīcībā nav arī informācijas, ka Olafs Libermanis būtu kādas LVSADA dalīborganizācijas biedrs.»
Savukārt Libermanis, jautāts, kāpēc viņa vadītās arodorganizācijas nav pārstāvētas lielajā LVSADA, raksta: «Vai mēs esam Valda Kera arodbiedrības biedri? Nē un nebūsim. Jo Keris pārstāv medicīnas «skrandu proletariātu», mēs – elitāru nozari. Mēs nekad neiesim uz sarunām ar valsti par dažu eiro algas pielikumu māsām, mums labas māsas saņēma ap tūkstoti. Es uzskatu, ka tie cilvēki, kas cīnās par pāris eiro, sevi neciena, un mēs ar tādiem nekad neatradīsim kopīgu valodu.» Te gan nav īsti skaidrs, kas ir domāts ar vārdu «mēs», jo nav pieejama informācija par arodbiedrības dalībnieku skaitu un sastāvu.
Jāatzīmē, ka Libermaņa vadītajai Brūču klīnikai Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas iepirkuma rezultātā pirms gada ir pārtraukts valsts apmaksāto pakalpojumu līgums, bet patlaban Libermanis strādā pie jauna biznesa projekta, kas saistās ar mikroķirurģijas nodaļas izveidošanu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.