Ilze Pētersone-Godmane: Bēgļu masas, kuras rāda TV, pie mums nebūs
Saruna ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani par to, kad gaidāma Junkera migrācijas plāna pirmā bēgļu porcija; kas tie būs par bēgļiem – no kurienes un kādi; ko šiem bēgļiem piedāvāsim mēs; kādas būs viņu tiesības un pienākumi; kas par to visu maksās un cik no šīs naudas saņems paši bēgļi, kā arī par to, cik liela daļa no pārvietotajām personām varētu iegūt bēgļa statusu un ko darīsim ar tiem, kas šim statusam nekvalificēsies.
– Jūs nupat bijāt Muceniekos un tikāties ar turienes iedzīvotājiem, kuri ir satraukti par gaidāmo bēgļu pieplūdumu. Vai varējāt mazināt viņu bažas?
– Tā bija ļoti laba tikšanās. Tieši no tā viedokļa, ka tā bija tikšanās ar cilvēkiem, kuri vistiešākajā veidā dzīvo blakus Mucenieku patvēruma meklētāju izmitināšanas centram, un tas bija veids, kā saprast to, kas viņus uztrauc. Bija daudz jautājumu emocionālā bažu līmenī, bet bija arī jautājumi, kuri pirms tam pat nebija parādījušies dienas kārtībā. Piemēram, autobuss viņiem neiebrauc ciematā, bet piestāj vietā, no kurienes divi kilometri jāiet pa tumsu caur mežu. Ja blakus ir tāds nezināmu cilvēku centrs, tad šāda pastaiga var radīt nepatīkamas izjūtas.
– Runas par bēgļu uzņemšanu skan jau vairāk nekā pusgadu. Kad gaidāmi pirmie bēgļi?
– Jābūt precīziem. Pirmos bēgļus esam sagaidījuši jau 1998. gadā, un kopš tā laika bēgļi vai, pareizāk sakot, patvēruma meklētāji ir Latvijā ieceļojuši pastāvīgi. Kopš 1998. gada ap 2000 cilvēku Latvijā ir lūguši patvērumu. Šogad tādu jau ir vairāki simti. Šajos gados bēgļu vai alternatīvo statusu ir saņēmuši nepilni divi simti, no kuriem Latvijā palikuši ļoti maz. Nesanāks pat saskaitīt uz divu roku pirkstiem. Drīzāk uz vienas. Jāatzīmē, ka pa šiem 17 gadiem nav reģistrēts neviens noziedzīgs nodarījums, kurā būtu iesaistīti patvēruma meklētāji. Burtiski neviens. Tomēr ir nolemts palielināt policijas patruļu skaitu Muceniekos, lai cilvēkiem būtu vēl lielāka drošības sajūta. Ja runājam par jauno procesu, kas saucās pārvietošanas programma, tad runa ir par cilvēkiem, kuri tiek pārvietoti no Grieķijas un Itālijas uz Latviju un citām ES valstīm. Tā ir tikai maza daļiņa no EK prezidenta [Junkera] piedāvātā migrācijas plāna. Ar šo konkrēto soli mēs tikai palīdzam grieķu un itāļu kolēģiem tikt galā ar milzīgo skaitu patvēruma pieteikumu. Tas ir vienīgais arguments, kāpēc šī pārvietošana notiek. Pārējie pasākumi – cīņa ar cēloņiem, frontex operācijas [robežu nostiprināšana], sadarbība ar Turciju un citām reģiona valstīm, lai šie cilvēki paliktu tur, tas ir EK izvirzītā plāna pamatuzdevums. Milzīgā vētra, kas Latvijā ap bēgļu jautājumu ir sacelta, ir tikai viens no jautājumiem kopējā problēmu jūrā.
– Tātad, kad mēs varam gaidīt pirmos cilvēkus, ierodamies šīs programmas ietvaros?
– Domāju, ap Jaungadu, bet tam nav būtiskas nozīmes, jo 531 cilvēks mums jāuzņem divu gadu laikā. Tātad tas nenozīmē, ka vienā dienā mums te ieradīsies 531 cilvēks un ar visiem uzreiz jātiek galā. Kāda ir mūsu gatavība uzņemt? Mājas darbus esam apzinājuši un tos pildām. Svarīga ir arī Itālijas un Grieķijas gatavība, jo, atkārtoju, tikai no šīm divām valstīm notiek pārvietošana. Tie tūkstoši cilvēku Vācijā un citur Eiropā, ko redzam televīzijā, šajā pārvietošanas programmā neietilpst un šīs valstis, kur šie cilvēki tagad atrodas, neprasa, lai citas valstis tām palīdzētu. No savas puses esam nozīmējuši sakaru virsniekus, kuri strādās uz vietas Itālijā un Grieķijā. Tie ir mūsu robežsargi, kas jau ir strādājuši frontex operācijās. Tātad saprot, kas tie par cilvēkiem, kā tie ieceļo, un viņi būs tie, kuri strādās šajā atlases procesā.
– Kā šis atlases process notiks, un kā noteiks, kurš bēglis dosies uz Latviju, bet kurš uz Zviedriju?
– Visām valstīm kārtība būs viena. Nevar būt tā, ka Latvijai būs viena sistēma, bet pārējām valstīm cita. Visas valstis aizsūta Grieķijai un Itālijai vēlamos kritērijus, kādus cilvēkus gribētu redzēt pie sevis. Mēs esam izvirzījuši kritēriju – ģimenes ar bērniem, kur viens no pieaugušajiem runā kādā no Eiropas valodām – angļu, vācu, franču, krievu, lai atkristu dārgais tulkošanas process, jo mums ir ierobežots arābu valodas tulku loks. Šis tulkošanas process īpaši aktualizētos tieši integrācijas procesa laikā. Vēl mēs gribētu redzēt cilvēkus ar personību apliecinošiem dokumentiem un pietiekami augstu izglītības līmeni.
– Visas valstis jau līdzīgus bēgļus gribētu.
– Citām valstīm vispār nav nekādu kritēriju. Īpaši tām, kuras uzņems tūkstošiem, un tādu valstu ir vairākums. Tikai Latvija un vēl dažas mazās valstis uzņems dažus simtus. Lielās rēķinās, ka integrēs caur darba tirgu. Vācijā jau bez šīs programmas būs ieplūduši aptuveni miljons cilvēku, taču, tāpat kā Latvija, tā piedalīsies šajā programmā.
– Kā šī operācija noritēs tīri tehniski? Cilvēkus ar lidmašīnām atvedīs un tālāk...?
– Kad esam saskaņojuši, kurus cilvēkus pieņemsim, itāļi un grieķi viņus atved līdz Rīgai. Lidostā viņi saskaras ar mūsu robežsargiem, un mums būs otrreiz jāveic procedūra ar pirkstu nospiedumiem, pirmreizējo identifikāciju utt. un jāveic reģistrācija, ka viņš tagad būs Latvijā reģistrēts patvēruma meklētājs. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šis patvēruma meklētājs pēc pieteikuma iesniegšanas, nesagaidījis lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu, pazudīs un aizbrauks, teiksim, uz Vāciju, tad Vācija viņu vienalga sūtīs atpakaļ uz Latviju. Tad viņš, iespējams, vairs nenonāks Muceniekos, bet slēgta tipa iestādē Daugavpilī. Tātad no lidostas viņš tiek ievietots Muceniekos. Tāpēc mums ir svarīgi šo Mucenieku infrastruktūru paplašināt.
– Vai Muceniekos šobrīd ir brīvas telpas, kur šos patvēruma meklētājus izvietot?
– Šobrīd mums pietiek apmēram divu mēnešu kvotai. Bez liela stresa varētu izmitināt vēl 60–80 cilvēku, kamēr tiek renovētas divas blakus esošās ēkas, kuras valdība ir atvēlējusi šiem nolūkiem.
– Kad šīs mājas būs gatavas?
– Tikai divas nedēļas atpakaļ valdība pieņēma lēmumu par šo veco māju nodošanu mūsu rīcībā, tagad paātrinātā tempā tiks atrasti būvnieki, kuri tās izremontēs. Vēlams šo procesu pabeigt līdz nākamā gada pavasarim, kad varētu veidoties izmitināmo cilvēku uzkrājums. Jaunums visā procesā būs tas, ka tiek papildus veidots integrācijas bloks. Sagaidāms, ka bēgļa statuss tiks piešķirts daudz lielākai daļai patvēruma meklētāju nekā līdz šim. Ja pa pēdējiem 17 gadiem mums tikai 200 cilvēki ir saņēmuši starptautisko aizsardzību, tad tiek lēsts, ka no 531 75% varētu saņemt bēgļa statusu, tāpēc ir svarīgi veidot šo integrācijas sadaļu.
– Cik ilgi viņi atradīsies Muceniekos?
– Mūsu plāns ir – trīs mēneši. Šajā laikā tiek izskatīts pieteikums un paralēli jau no pirmās dienas sākam intensīvi mācīt latviešu valodu. Viņam tiek arī piesaistīts mentors, kurš ar viņu ir nākamos 12 mēnešus (ja viņam tiek piešķirts bēgļa statuss), kamēr valsts sniedz atbalstu.
– Kas notiek pēc šiem trijiem mēnešiem, kad viņš iegūst šo bēgļa statusu?
– No Muceniekiem viņam tajā brīdī ir jāiet prom, un viņš var doties, kurp pats vēlas. Meklēt darbu, īrēt dzīvokli vai doties uz staciju un braukt prom pie saviem radiem un draugiem citās valstīs. Līdz šim, cilvēkam saņemot bēgļa statusu, valsts izmaksāja pabalstu, un ar to visas valsts saistības pret šo cilvēku beidzās. Līdz šim pabalsts bija 236 eiro pieaugušajiem un 70% no šīs summas bērniem, kas nozīmē, ka ar šo naudu cilvēki varēja izdzīvot. Tagad ir pieņemts politiskais lēmums pabalstu noteikt 139 eiro pirmajam ģimenes loceklim un 97 eiro nākošajiem, kas nozīmē, ka šīm personām iztikt kļūst problemātiski. Tā kā šie cilvēki pēc sava statusa ir bēgļi ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, tad viņiem arī tiesības un pienākumi ir tādi paši kā Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tātad, ja iztikas līdzekļu kopums atbilst mazturīgā iedzīvotāja statusam, tad viņš dodas uz pašvaldību un līdzīgi kā citi Latvijas iedzīvotāji prasa atbalstu. Darba grupa uzskatīja, ka pabalsta samazinājums nav pamatots, jo tas nav pastāvīgs pabalsts, bet terminēts atspēriena atbalsts, taču politiski tika pieņemts cits lēmums. Tāpēc svarīgi, ka viņam blakus ir kāds – šis mentors, kas ar viņu atrodas kontaktā un palīdz risināt visas problēmas. Dodas ar viņu kopā pēc šiem pabalstiem, palīdz atrast darbu, dzīvesvietu utt. Ir daudzi uzņēmēji, īpaši reģionos, kuri saka – mums ir vajadzīgs darba spēks, esam gatavi viņus uzņemt un dot darbu. Mentors būs tas cilvēks, kurš palīdzēs izvēlēties piemērotāko. Tā kā mums uzņemamo cilvēku skaits, salīdzinot ar citām valstīm, ir tik neliels, tad mēs vēl varam nodrošināt pietiekami individuālu pieeju. Skaidrs, ka no 531 cilvēka būs daļa, kas negribēs palikt Latvijā.
– Pēc Mucenieku pamešanas viņiem nekādu ierobežojumu atstāt Latviju nebūs?
– Nē. Tikai citur viņiem nekas vairs nepienāksies. Tikai lielākas darba tirgus iespējas un, iespējams, kopiena.
– Vai tiek prognozēts, cik daudzi no tiem, kas iegūs bēgļa statusu, varētu palikt Latvijā un cik dosies prom?
– Šobrīd šādu prognozi izteikt būtu grūti, bet nebūs ilgi jāgaida, lai pirmos novērojumus varētu veikt. Ja sākam uzņemšanu janvārī, tad pirmajā pusgadā redzēsim tendences.
– Kāda ir šī bēgļu uzņemšanas pasākuma finansiālā puse?
– Katrai no šīm pārvietotajām personām ES dod 6000 eiro. Tas nozīmē, ka pamatvajadzību apmierināšanai ar to vajadzētu pietikt. Ja saskaitām izsniegto pabalstu apjomu, tad tas noteikti nosegtu izmaksas. Tas attiecas arī uz veselības aprūpi un latviešu valodas apguvi. Infrastruktūras izmaksas – robežsardze, pilsonības un imigrācijas dienesta vajadzības būs jāsedz no mūsu nacionālajiem līdzekļiem, lai gan arī tur mēbeles, datorus varētu segt no ES līdzekļiem. Tā gan nebūs šī bēgļiem piesaistītā nauda, bet mums ir pieejami ES fondi šīm vajadzībām. Kas attiecas uz pašiem bēgļiem, tas lielā mērā tiks finansēts no ES līdzekļiem.
– Kāda veidojas sadarbība ar citām valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmējiem?
– Ministrijas augstākajā līmenī ir pārstāvētas darba grupā, un izpratne šobrīd ir pilnīgi cita, nekā tā bija agrāk, kad patvēruma meklētāju skaits bija tik neliels, ka viņus varēja nepamanīt. Īpaši tas attiecas uz Labklājības, Izglītības un Kultūras ministriju, kuru atbildība lielā mērā iesākas tad, kad beidzas mūsējā. Tad, kad pasakām, ka šie cilvēki ir bēgļi. Tad sāk strādāt integrācijas jeb sociālās iekļaušanas bloks. Pašvaldību interese sākotnēji bija liela. Kamēr bija vecais pabalsta apjoms un valsts uzņēmās gandrīz pilnu atbildību, pašvaldībām tas slogs nelikās liels. Tiklīdz tika pieņemts politisks lēmums samazināt pabalstu apjomu, pašvaldības labi saprata, ko tas viņām nozīmēs. Proti, tieši pie viņu durvīm nonāks cilvēks tajā vakarā, kad viņam nebūs pajumtes vai nebūs ko ēst. Šobrīd tiek meklēti risinājumi. Pašvaldības aicina valdību divu gadu garumā kompensēt izdevumus šajā bēgļu uzņemšanas un integrācijas kontekstā.
– Finanšu ministrijā ir izpratne?
– Visus izdevumus, kurus rēķināja darba grupa, pārrēķināja arī Finanšu ministrija. Šie līdzekļi uz papīra ir saplānoti, bet jebkura prognoze ir uz kaut ko balstīta. Mūsu gadījumā tā bija balstīta uz 531 cilvēka pārvietošanu. Liela daļa no izdevumiem izglītībai, veselībai, tiem pašiem pabalstiem nebūs, ja cilvēks šeit nepaliks, jo šī pabalstu saņemšana, līdzīgi kā bezdarbniekiem, būs saistīta ar noteiktiem pienākumiem. Tikai aktīvi piedaloties darba meklējumos, integrācijas, valodas apguves pasākumos, viņi varēs šos pabalstus saņemt. Tad arī redzēsim, cik būs to, kuri vēlēsies šeit palikt. Paredzu, ka tādu cilvēku skaits noteikti būs mazāks nekā tie 531 un attiecīgi arī izdevumi būs mazāki. Izdevumi ministrijām un pašvaldībām tiks kompensēti pēc fakta.
– Cilvēki bažījas, ka šie 500 cilvēki būs tikai sākums. Nāks vēl, un viņi būs tūkstošos.
– Šī retorika skan vairākos blokos. Pirmais – viņš jau iesākumā būs viens, bet atbrauks pārējā ģimene, viss ciems utt. Tāpēc mēs pozitīvāk raugāmies uz ģimenēm, jo tur papildu riski, ka vēlāk nāk klāt vēl citi cilvēki, ir mazāki. Tad otrs bloks – ne visiem iedos bēgļa statusu, un tad mums to vietā būs jāņem vēl citi. Tas ir mīts, jo mūsu saistības ir uz pārvietošanu, nevis uz to, ka mums obligāti uz Latviju jāatved 531 bēglis.
– Kas notiks ar tiem, kuri nekvalificēsies bēgļa statusam?
– Ja viņi nebūs no Sīrijas, bet no citām valstīm, tad sūtīsim atpakaļ uz izcelsmes valsti, ja tā ir droša. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc šos pieteikumus nepieciešams pēc iespējas ātrāk apstrādāt. Tāpēc, lai spētu identificēt to cilvēku daļu, kura nekvalificējas bēgļa statusam, un viņus aizsūtītu atpakaļ, dodot signālu tiem cilvēkiem, kuri vēl domā maksāt kontrabandistiem. Signāls ir vienkāršs – nemaksājiet, jo mēs vienalga sūtīsim jūs atpakaļ. Trešais bloks – mums ar ES politisku lēmumu liks ņemt vēl, jo kopējais bēgļu pieplūdums nemitēsies.
– Ir jau šis precedents, ka sākumā bija 250, tagad jau 531 un tā tālāk.
– Tādā formā šādi politiski lēmumi vairs nav iespējami. Ja netiek risināti cēloņi, tad diez vai ir iespēja runāt par to, ka ES valstu vadītāju līmenī būs iespējams panākt vienošanos par vēl kādu pārvietošanas procesu. Ļoti to apšaubu. Ja vēl pirms kāda laika EK varēja nākt ar obligāto bēgļu kvotu mehānisma priekšlikumu, kuru ar noteiktu kvotu aprēķināšanas formulu pieņemtu kā regulu, tad tagad, arī vēl uz šī Parīzes fona, tas ir ļoti mazticams.
– Parīze daudz ko pamainīja?
– Tas deva emocionālu noskaņojumu. No praktiskā viedokļa nevar teikt, ka daudz ko pamainīja, taču vairs nav labvēlīgas augsnes, lai EK liktu dienas kārtībā obligātā mehānisma ieviešanu. Tas nozīmē, ka globāli kaut kam milzīgi jāmainās, lai tūkstošiem bēgļu par galamērķi izvēlētos Latviju un dotos pie mums.