Stress darbā – izplatīta problēma, tiek risināta gausi

Stresu darbavietā var novērtēt un ar to tikt galā tāpat kā ar citiem darba vides riskiem, ja vien uzņēmums apzinās problēmu un pievēršas tās risināšanai – šāda atziņa izriet no Eiropas Savienības divus gadus ilgušās kampaņas Veselīgas darbavietas uzvar stresu.

Tomēr katrs otrais darba devējs joprojām nezina, kā identificēt psihosociālos riskus, tāpēc viņiem ir grūtības apkarot stresu darbavietā. Sekas neiepriecinošas: sabendēta darbinieku veselība, darba kavējumi, produktivitātes pazemināšanās, līdz ar to zaudējumi pašam darba devējam.

Stress darbavietā ir viens no nozīmīgākajiem traucēkļiem uzņēmumu normālai darbībai un ekonomiskai izaugsmei. Tas vainojams pie gandrīz puses no visām zaudētajām darba dienām Eiropas Savienības uzņēmumos un ik gadu rada zaudējumus 136 miljardu eiro apmērā. Tāpēc uzņēmumi tiek mudināti mērķtiecīgāk novērst stresa cēloņus darbavietās.

«Vēl pirms dažiem gadiem, kad runājām par pieaugošu psihosociālo risku un stresa radītajām veselības problēmām un negatīvo ietekmi uz darbiniekiem, bija jūtama reakcija – vai tiešām Valsts darba inspekcijai nav ko darīt, ka tā runā par stresu? Bet par stresu ir jārunā, un šī divu gadu kampaņa Veselīgas darbavietas uzvar stresu to ir darījusi pietiekami skaļi gan Latvijā, gan Eiropā. Tikai runājot par stresu un atzīstot to kā problēmu, mēs varam spert nākamos soļus tā negatīvās ietekmes mazināšanai. Informatīvā kampaņa ir ne tikai pavērusi priekškaru uz tādu kā aizliegto tēmu, bet arī devusi iespēju pāriet no vārdiem pie darbiem. Vairāki uzņēmumi kampaņas ietvaros ir dalījušies ar savu pieredzi veiksmīgā stresa ierobežošanā. Šajos piemēros katrs var atrast kaut ko sev vai sava uzņēmuma kolektīvam,» norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Piemēram, viens no veiksmīgākajiem paraugiem stresa apkarošanā Latvijā ir loģistikas uzņēmums DHL. DHL rūpes par darbinieku darba spējām iedalāmas divās kategorijās – darba vides sakārtošana, lai izvairītos no pārpratumiem par pienākumu sadali un no tā izrietošajiem satraukumiem, kā arī ārpusdarba aktivitāšu organizēšana. Tās palīdz atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā stresa un labāk iepazīt kolēģus, veidojot brīvāku atmosfēru darbavietā un veicinot komunikāciju. Draudzīgas atmosfēras radīšanai lieti noder Pateicības nedēļas, kad vadītāji sarūpē patīkamus pārsteigumus darbiniekiem, jogas nodarbības darba laikā, kā arī kopīgu treniņu iespējas pēc darba.

Piemērs apsveicams, tomēr jaunākā apsekojuma ESENER2 dati liecina, ka 53% darba devēju joprojām nezina, kā identificēt psihosociālos riskus, tāpēc viņiem ir grūtības apkarot stresu darbavietā.

«Darbinieku stresa mazināšana uzņēmumiem pasaulē un Latvijā kļūst arvien aktuālāka, jo ir tieši saistīta ar biznesa ieguvumiem. Apmierināti darbinieki retāk kavē darbu, ir produktīvāki un lojālāki darba devējam. Jau šobrīd virkne uzņēmumu Eiropā un arī Latvijā saskaras ar darbaspēka trūkumu, tāpēc katrs darbinieks un viņa labsajūta darbā kļūst arvien svarīgāka. Pēdējos gados un arī nākotnē stresa mazināšana darbā noteikti būs nopietns izaicinājums veselīgas un drošas darba vides veidošanā,» saka Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Stress darbavietās Eiropas Savienības valstīs

• Stress ir otrā visbiežāk darbinieku norādītā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā;

• Ar stresu saistīti darba kavējumi mēdz būt ilgāki nekā kavējumi citu iemeslu dēļ;

• Eiropā garīgās veselības traucējumu radītās kopējās izmaksas ir 240 miljardi eiro gadā. No tiem 136 miljardus eiro lielus zaudējumus rada darba ražīguma samazināšanās, tostarp prombūtne slimības dēļ;

• 28% darbinieku Eiropā atzīst, ka pēdējā desmitgadē ir bijuši pakļauti psihosociāliem riskiem un tie ietekmējuši viņu garīgo labklājību;

• Darbs stresa apstākļos pieckārtīgi palielina nelaimes gadījuma risku darba vietā;

• Piektā daļa no darba aizgājušo cilvēku to darījuši stresa pilno darba apstākļu dēļ;

• 59% darbinieku stresu darbavietā saista ar nepieņemamu uzvedību, piemēram, ar mobingu vai aizskaršanu;

• 66% Eiropas nodarbināto par nozīmīgāko stresa cēloni uzskata pārlieku lielu darba apjomu, ar ko nespēj tikt galā;

• Vairāk nekā divām trešdaļām strādājošo – 72% – stresu izraisa nedrošība par darba vietu vai iespējama reorganizācija;

• Puse no Eiropas Savienības strādājošajiem uzskata, ka stresa problēmu viņu darbā nerisina pietiekami;

• Mazāk nekā trešdaļa ES uzņēmumu izstrādājuši procedūras, kā mazināt stresu darbavietā.

Avots: EUOSHA un Eurobarometer