Atklājas, kāpēc netiek īstenots arests t.s. Lemberga mantai ārzemēs
Ventspils mēram piedēvēto kapitāldaļu arests tā arī nekad nav ticis vienīgajā pareizajā formā nostiprināts tajās valstīs, kurās prokuroru apķīlātās firmas reģistrētas. Kāpēc? Atbilde ir līdz smieklīgumam dumja.
Gandrīz astoņi gadi pagājuši kopš prokurora Anda Mežsarga lēmuma uzlikt arestu dažādām kapitāldaļām, kuras tiek piedēvētas Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Krietna daļa no tām attiecas uz firmām, kuras reģistrētas ārzemēs. Tomēr šajās valstīs līdz pat šai dienai nav veikta vienīgā procedūra, kura leģitimizētu arestu – to var legalizēt vienīgi apgabaltiesa attiecīgajā valstī vai teritorijā. Prokuratūra to nav pat mēģinājusi darīt. Kāpēc tā? Rūpīga izpēte parāda: tas netiek darīts tā kuriozā iemesla dēļ, ka krietna daļa it kā arestētās mantas vispār neeksistē – daudzas no arestētajām akcijām tikušas emitētas, bet nav tikušas apmaksātas.
Mazkapitāla ofšori
Dokumentos no Rīgas apgabaltiesas var lasīt, ka cita starpā prokuratūra 2007. un 2008. gadā arestējusi šādas daļas: 15 tūkstošus Briskly Ltd. akciju (šim ofšoram pieder neliels procents no A/S Ventspils tirdzniecības osta), 8333,33 akcijas firmā Zele Mineral Resources Ltd., kā arī dažas daļas līdz ar 67% īpašumtiesībām kompānijā Kaywood International Ltd. un visas 50 000 akcijas Hinch Invest & Finance S.A. statūtkapitālā. Šie ofšori reģistrēti Britu Virdžīnu salās.
Saskaņā ar šā arhipelāga likumdošanu ikvienai nerezidentu kompānijai standarta pamatkapitāls tiek noteikts vismaz 50 tūkstoši dolāru. Tomēr faktiski no emitētajām akcijām tiek apmaksātas vienīgi dažas (atbilstoši dibinātāju skaitam – katram pa vienai). Līdzīgi arī Latvijā pirms dažiem gadiem sākās mazkapitāla SIA dibināšanas bums – tās darbojās ar viena lata apmaksāto kapitālu.
Mājasdarbs nav izpildīts
Tas nozīmē, ka prokuroriem vajadzēja pārliecināties, ka viņu arestējamās kapitāldaļas dabā tiešām eksistē. Protams, ka viņi to neizdarīja – un iznākumā jau astoto gadu uzlikto «arestu» nav iespējams izpildīt, jo jebkurš mēģinājums mantas arestu noformēt ārzemēs izsauktu skaļu atklājumu, ka krietna tiesa attiecīgās mantas nekad nav eksistējusi. Savukārt tas nestu kriminālapsūdzību tiem, kuri šo arestu uzlikuši. Jāpiebilst, ka par šīm darbībām atbildīgais prokurors A. Mežsargs ar skandālu jau ticis aizsūtīts «pensijā» (oficiālā versija).
Vienīgais ceļš, kā pierādīt šo akciju reālu eksistenci – dokumenti par akciju apmaksu, kas notikusi pirms apmēram 20 gadiem. (Piemēram, Latvijā firmas dibinātāji ieskaita pamatkapitālu svaigi atvērtā kontā, paņem no bankas izziņu un ar to dodas uz Uzņēmumu reģistru.) Procedūra eksotiskajās salās ir citādāka – tur šo darbu dibinātāju uzdevumā veic profesionāli aģenti, taču iznākums ir tāds pats: apmaksātais statūtkapitāls tāpat nonāk bankā, kur tā iemaksu var redzēt un apstiprināt, paņemot konta izrakstu. Savukārt par teorētiski (uz papīra) emitējamām, taču reāli neapmaksātām akcijām šāda naudas kustība no investora uz jauno firmu nav redzama.
Mantas arests greizs arī citur
Saraksts ar A. Lembergam piedēvētām firmu daļām aizņem vairākas lappuses. Citas iedaļas ir ne mazāk kuriozas kā Britu Virdžīnu neesošās akcijas. Ir vesela rinda juridisku personu, kurās arests uzlikts it kā nepilnam akciju skaitam. Piemēram, Barnes Industries Ltd. kapitālā tas uzlikts 333,33 akcijām, tikpat arī Bureau Projects Ltd., Electrotech (Europe) Ltd. un Margrave Trade Inc. Savukārt vai nu 16 666,67 akcijas, vai arī 1666,67 akcijas pēc tā paša šablona apķīlātas firmām ar nosaukumiem Concavo Ltd., Digentia Corp. un Eastwich Financial Corp. Konstatējamas arī vēl citas firmas, kam fiksēts akciju daļskaitlis. Kādai sīkfirmai Sappo Ltd. prokurori pat pamanījušies apķīlāt 0,4 daļas no vienas vienīgas akcijas.
Iesaldējot nevis pilnu akciju skaitu, bet gan daļas no daļām, prokurori ir apzināti padarījuši mantas arestu neiespējamu ārzemēs. Ikvienas firmas mazākā vienība – kapitāldaļa – ir nedalāma sīkāk: nav iespējams pārdot, nopirkt, atdāvināt vai ieķīlāt mazāk nekā vienu akciju (tikpat neiespējami to ir izdarīt ar, piemēram, pusotru vai 11,26 daļām). Uzliekot arestu šādā veidā, tas automātiski padarīts neīstenojams.
Iepriekš jau ne reizi vien rakstīts, ka blakus šīm firmu daļām tikušas arestētas «labuma guvēja tiesības» – par spīti tam, ka Latvijas un nevienas citas demokrātiskas valsts likumdošana neparedz vispār nekādu tiesību (piemēram, vēlēšanu tiesību, cilvēktiesību, mantojuma tiesību utt.) arestēšanu. Personas rīcībspēju var ierobežot vienīgi tiesas ceļā, bet arī tad nevar arestēt tiesības, kuras nav pērkamas, pārdodamas un atsavināmas.
Lai norādītu uz šo iesīkstējušo absurdu, šā gada pavasarī aizstāvība spēra bezprecedenta soli. Nevis prokurori, bet gan apsūdzētie pieprasīja, lai viņiem piedēvētā manta tiktu pareizajā kārtībā arestēta ārzemēs. Ja tiesa šo lūgumu apstiprinās, rezultāti būs izklaidējoši sabiedrībai, savukārt tiesas prāva beidzot iegūs kādu jūtamāku kustību.