Rīt Krišjānim Baronam jubileja

Latviešu tautasdziesmām nozīmīgs gads: pirms gadsimta tika pabeigts Latvju dainu izdevums, pirms 135 gadiem izgatavots Dainu skapis un 31. oktobrī pirms 180 gadiem ir dzimis izcilais tautasdziesmu vācējs Krišjānis Barons. Viņa mūža darbs joprojām ir latviešu un pasaules zinātnieku izpētes objekts.

«Mēs esam pasaulē pazīstami ar savām tautasdziesmām. Ārvalstu pētnieki cenšas izprast dainās nesto ziņojumu. Krišjānis Barons paveicis iespaidīgu darbu, kas arī devis viņam ievērojamākās Latvijas personības godu,» rādot Dainu skapi, stāsta Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja Māra Vīksna (attēlā). «Saņēmis pirmos 30 000 tautasdziesmu pierakstu, Barons tās sāka pārrakstīt un likt papirosu čaulīšu kastītēs. 1880. gadā viņš izveidoja rasējumu savam iecerētajam dziesmu skapim, un kāds vācu tautības galdnieks to uztaisīja.» Dainu skapis sastāv no 73 atvilktnēm, un katrā ir 20 sadaļu. Dziesmu kārtojums bija veidots un uzturēts pēc stingras sistēmas, un vēl aizvien folkloras pētnieki orientējas pēc K. Barona izveidotās tautasdziesmu klasifikācijas. Dainu skapis ietverts arī UNESCO

Pasaules atmiņā.

Publicētas 218 000 tautasdziesmas, kura uzrakstītas uz vairāk nekā 400 000 lapiņām. Latvju dainas iznāca no 1894. līdz 1915. gadam sešos sējumos un astoņās grāmatās.

Dainu skapja saturs lasāms arī internetā. Jaunie folkloristi turpina veidot interneta vietni garamantas.lv, kur tiek digitalizēts Latviešu folkloras krātuves arhīvs. Tajā atrodami arī citu tautu materiāli.

Kopš 1981. gada notiek Barona dienas, kad zinātnieki ceļ gaismā pētījumus par latviešu folkloru. Šogad konference Dainu skapis: No zinātniskas kartotēkas līdz kultūras simbolam 2. un 3. novembrī meklēs tautasdziesmu nesto ziņu un atklās Dainu skapja noslēpumus.