Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs asi kritizējis nākamā gada valsts budžeta projektu, norādot, ka tas nav ilgtspējīgs un sabalansēts. Turklāt, pēc centrālās bankas vadītāja ieskatiem, jaunie nodokļi palielina slogu uzņēmējiem un nedos ievērojamu efektu, kā arī nav pārliecības, ka tos spēs iekasēt plānotajos apmēros.
Spriežot pēc Rimšēviča izteikumiem, vienīgais risinājums budžeta ieņēmumu papildināšanai ir meklēt naudu kur citur, nepalielinot nodokļu slogu vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tādēļ nav saprotams, kāpēc tad Latvijas Banka ir pret Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rosināto attīstības ideju, kas ir vērsta uz papildu budžeta ieņēmumiem no nerezidentiem, kuri izmanto Latvijas finanšu sistēmu, bet no tā šobrīd nav tiešs ieguvums Latvijas valsts budžetam un nauda vienkārši Latvijai paskrien garām.
Kā jau ziņots, LTRK rosina ieviest starptautiskās tirdzniecības nodokli (STN), kas, pēc LTRK aprēķiniem, palielinās valsts budžeta ieņēmumus, kā arī samazinās nerezidentu noguldījumu proporciju, kas pozitīvi ietekmēs starptautiskos kredītreitingus.
Nodokļu eksperts, zvērināts advokāts Jānis Taukačs ir pārliecināts, ka saistībā ar jaunajiem Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) priekšlikumiem nodokļu jomā pasaule tuvākajos trīs gados mainīsies, un Latvijai ir jābūt gatavai šīm pārmaiņām. Turklāt dažas valstis jau ir sākušas ieviest rekomendācijas, kas paredz, ka kompānijām, kas darbojas vairākās valstīs, būs pienākums savam ieņēmumu dienestam jeb nodokļu iekasētājam sniegt informāciju par kompānijas darbību un aktivitātēm citās valstīs – gan darbinieku skaitu, gan aktīvu apjomu utt. Viņš ir pārliecināts, ka arī Latvijai tās nāksies ieviest, taču to darīt būtu vēlams gudri.
Pēc eksperta domām, priekšlikums nerezidentiem ieviest STN ir viens no veidiem, kā piesaistīt to naudu, kas mums pašlaik iet garām. Ir valstis, kur jau nākamā gada budžeta paketē ir iekļautas normas, kas izpildīs OECD prasības un vienlaikus var kalpot kā papildu budžeta ieņēmumi, piemēram, Īrijā, izpētījis eksperts. Viņš ir pārliecināts, ka tā dēvētā STN ieviešana viennozīmīgi cels Latvijas ienākumus budžetā.
LTRK arī analizējusi vairākus iespējamos riskus saistībā ar STN. Atbildot uz bažām par kredītreitinga samazināšanos, LTRK vadītājs Jānis Endziņš norāda, ka šā riska iestāšanās ir maz ticama divu iemeslu dēļ. Latvijā jau ir zināms nerezidentu apjoms, un tas kredītreitingu negatīvi neietekmē. «Ja nodoklis tiks ieviests, valstī parādīsies papildu budžeta ieņēmumi, mēs varētu cerēt, ka valsts sāks strādāt ar budžeta pārpalikumu, tas kredītreitinga kontekstā tiek pozitīvi vērtēts,» kredītreitinga iespējamās pasliktināšanās bažas noraida J. Endziņš.
Kā otru risku viņš min iespējamību, ka šādu regulējumu varētu neatbalstīt Eiropas Komisija. «Tur ar ekspertu palīdzību, konsultantiem iespējams atrast risinājumus, kā pārliecināt, ka Latvijas gadījumā šādu regulējumu var piemērot,» saka J. Endziņš.