Zāģēšanas un pļaušanas darbos gūto traumu skaits nesamazinās. Pēdējos piecos mēnešos mikroķirurgiem nācies palīdzēt 377 cilvēkiem.
«Vasaras laikā, kad cilvēki aprūpē savus dārzus, tās ir ar pļaumašīnu un trimmeri gūtās traumas, kuras ārstiem nav viegli glābt. Savukārt ziemā rokas un kājas ievaino meža darbos. Remontdarbus cilvēki veic visu gadu, tāpēc traumēti vai nozāģēti pirksti ir mūsu ikdiena,» saka Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks.
Darbojoties ar zāģiem vai pļaušanas aparātiem, ievainojumus gūst dažāda vecuma cilvēki, tostarp bērni, kuri atstāti nepieskatīti ar dārza tehniku. «Mūsu visbiežākie pacienti ir tie, kuri nolēmuši slīpmašīnai noņemt slīpripu un tās vietā uzlikt zāģa ripu. Diametrs zāģa ripai ir lielāks, tādēļ instruments vibrē un var izsprukt no satvēriena,» piebilst Bendiks.
Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!