Veikalos trūkst ekipējuma distanču slēpošanai

Šoziem distanču slēpošana kļuvusi negaidīti populāra – speciāli izveidotās trasēs brīvdienās kājas izloka cilvēku simti, bet daudzos sporta preču veikalos pieprasījums pēc ekipējuma palielinājies tik ļoti, ka kļuvis par deficītu.

"Šis sporta veids ir ļoti populārs. Brīvdienās trasē vienlaikus bieži slēpo vairāki simti cilvēku un uz ekipējuma īri var nākties gaidīt stundām," stāsta slēpošanas trases administrators Raivo Aglenieks Uzvaras parkā Rīgā. Darbdienās trasē slēpo tuvējās skolas audzēkņi. Skolēnu instruktors un Talsu biatlona kluba pārstāvis Mārcis Pērkons uzsver, ka šādas nodarbības ir ļoti veselīgas, jo jaunieši sporto svaigā gaisā un pamatīgi izkustas. Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā mūsdienu jauniešu mazkustīgo dzīves veidu.

SIA Sportlat projektu vadītāja Anna Šteinere norāda, ka tik liels pieprasījums kā šogad distanču slēpošanas inventāram sen nebija novērots. Visas veikala noliktavas esot tukšas, un rodas problēmas ar atbilstoša izmēra inventāra izraudzīšanos katram klientam. A. Šteinerte lielo piekrišanu distanču slēpošanai skaidro gan ar laika apstākļiem, gan cilvēku maksātspēju – distanču slēpošanai ekipējums ir lētāks nekā kalnu slēpošanai, turklāt nav jāmaksā par vietu, kur ar šo sporta veidu nodarboties, – slēpot var kaut vai pa mežu.

"To, kas notiek pašlaik, varētu dēvēt par distanču slēpošanas renesansi," atzīst veikalu tīkla Fans reklāmas daļas vadītāja Irēna Bērza. "Lai arī savus krājumus noliktavās regulāri atjaunojam, ekipējumu izpērk ļoti ātri." Uzņēmums pat izveidojis speciālu distanču slēpošanas komplektu, kurā ietilpst slēpes, zābaki un stiprinājumi. Tā cena ir 79 lati un 95 santīmi. I. Bērza piebilst, ka nūjas komplektā nav iekļautas, jo to cenas var būt ļoti dažādas.

Savukārt veikalos Ceļotājs slēpošanas ekipējumu, ieskaitot nūjas, var iegādāties no 115 latiem. Uzņēmuma pārstāvis Gatis Svētiņš drošina, ka pašlaik ir pieejams praktiski visu izmēru ekipējums.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais