Skolēni visbiežāk nedēļā kabatas naudā saņem 2–3 eiro

Lielāka daļa jeb 83% vecāku saviem bērniem piešķir kabatas naudu, vienlaikus 58% norāda, ka to dara neregulāri un bez konkrēta mērķa, liecina Nordea Naudas skolas aptaujas dati. Lai veicinātu bērnu un jauniešu izpratni finanšu jautājumos, Nordea banka jau ceturto gadu pēc kārtas skolēniem rīko bezmaksas radošās pēcpusdienas, kur caur spēlēm un atraktīvām nodarbībām viņi izzinās pārdomātus kabatas naudas tērēšanas pamatprincipus un citas prasmes, lai nauda, tā teikt, neslīdētu caur pirkstiem.

«Finanšu izglītības programmas Nordea Naudas skola ietvaros jau ceturto gadu īstenojam lekcijas, lai veicinātu bērnu un jauniešu izpratni finanšu jautājumos. Īpaši vecumā, kad bērnam tiek piešķirta pirmā kabatas nauda, taču nereti trūkst zināšanu, kā ar to rīkoties, zināšanām par naudu būtu jāpiešķir papildu nozīme,» uzskata Nordea bankas Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja vietniece un Nordea Naudas skolas vadītāja Anna Fišere-Kaļķe. «Radošajā pēcpusdienā bērni ar iesaistošām metodēm uzzinās un saņems padomus, kā rīkoties ar naudu, kā uzkrāt, kā atpazīt naudas viltošanas pazīmes un citu vērtīgu un, galvenais, ikdienā praktiski lietojamu informāciju,» stāsta A. FišereKaļķe.

Radošās nodarbības 14., 15. septembrī

Nordea Naudas skolas radošās pēcpusdienas notiks 14. un 15. septembrī: 14. septembrī nodarbības notiks 8 līdz 10 gadus veciem bērniem, savukārt 15. septembrī – bērniem vecumā no 11 līdz 13 gadiem. «Šīs vecuma grupas izvēlētas tādēļ, lai vecākiem palīdzētu sarunās ar bērniem par kabatas naudu. Šis ir vecums, kad bērns jau vēlas patstāvīgi pieņemt lēmumu par saviem finanšu līdzekļiem, tāpēc svarīgi, ka viņam ir zināšanas, kā ar tiem rīkoties,» norāda A. Fišere-Kaļķe. Katra nodarbība ilgs trīs stundas. Pieteikties iespējams elektroniski (www.nordea.lv/naudasskola). Pieteikumi tiek gaidīti līdz 9. septembrim. Tā kā vietu skaits ir ierobežots (plānots nodarbībās iesaistīt 120 skolēnus), pieteikšanos vēlams neatlikt uz pēdējo brīdi – interese katru gadu esot liela.

Kā liecina Omnicom Media Group veiktās interneta aptaujas dati, vecāki bērniem kabatas naudu izsniedz jau sākumskolā. Vidēji nedēļā sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni saņem 2 līdz 3 eiro (35%), mazāk līdz 1 eiro (14%) vai vairāk 4 līdz 5 eiro nedēļā (11%). Savukārt 15% aptaujas respondentu norādīja, ka kabatas naudai bērniem atvēl vairāk par 5 eiro nedēļā.

Dzīves pamatvērtības nav svešas

Sarunās ar bērniem Nordea noskaidrojusi, ka sākumskolēni kabatas naudu galvenokārt tērē maziem, pašu izvēlētiem pirkumiem – saldumiem, pārtikai skolas kafejnīcā. Vēlme uzkrāt līdzekļus savam «sapņu pirkumam» – ritenim vai spēlēm – pirmo reizi parādās pamatskolas vecumā. «Lai bērni jau no mazotnes iemācītos veiksmīgi rīkoties ar naudu, būtiska ir tieši ģimenes pieredze un vecāku sniegtās zināšanas,» uzsver Nordea Naudas skolas vadītāja.

Sarunu laikā arī noskaidrots, ka bērni ģimeni, veselību un mīlestību vērtē daudz augstāk nekā naudu, kas liecina par pozitīvu iezīmi – jaunajai paaudzei nav svešas dzīves pamatvērtības, piebilst A. Fišere-Kaļķe.

Pieskata tēriņu lietderīgumu

Mazāk nekā puse jeb 36% aptaujāto respondentu norāda, ka regulāri noskaidro, kā tikusi iztērēta kabatas nauda, savukārt 21% respondentu, pirms piešķirt kabatas naudu, uzzina lietošanas mērķi. Tikai piektā daļa respondentu (20%) uzskata, ka var atļauties sekot līdzi naudas izlietojumam daļēji, jo ir iemācījuši bērnam apieties ar naudu taupīgi un to pat uzkrāt, taču 10% respondentu atzīst, ka piešķirtajiem līdzekļiem līdzi neseko nemaz.

«Uzskatu, ka neliela kontrole par naudas izlietojumu no vecāku puses ir vajadzīga, to pakāpeniski mazinot, kad bērns jau ir gatavs uzkrāt kādam ilgtermiņa mērķim un pats pieņemt pārdomātus lēmumus. Bet, kad šis mērķis ir sasniegts, būtu vēlams bērnu par to paslavēt,» teic A. Fišere-Kaļķe.

Bērni – vecāku spogulis

Līdz šim trīs gadu laikā radošās pēcpusdienās piedalījušies aptuveni 1500 bērnu, pusaudžu un pieaugušo. A. Fišere-Kaļķe novērojusi, ka bērnu izpratne finanšu jautājumos ir ļoti atšķirīga (tostarp vienā vecumā grupā). Principā jau bērns ir vecāku spogulis – tieši vecāki ieliek būtisku fundamentu, ieskaitot zināšanas naudas lietās. A. FišereKaļķe uzskata, ka ar bērnu naudas tematiku jāsāk apspriest laikus. «Kad vecāki pirmo reizi runā ar bērnu par to, kas ir nauda, kāda ir tās vērtība, kā to iegūt un arī iztērēt, jāpalīdz bērnam saprast, ko viņš pats vēlas iesākt ar savu kabatas naudu. Pirmās sarunas par naudu ieteicamas, pirms bērns pirmo reizi saņem no vecākiem kabatas naudu. Protams, bērnam augot, sarunas nepieciešams atkārtot, jo mainās bērna vēlmes un arīdzan kabatas naudas apmērs,» akcentē A. Fišere-Kaļķe.

Savu artavu bērnu izglītošanā, nenoliedzami, sniedz arī skola un pedagogi. A. Fišere-Kaļķe zina stāstīt, ka citviet Eiropā finanšu izglītības saturs, kas ir diezgan līdzīgs Nordea piedāvātajām nodarbībām, ir integrēts stundās, kur caur spēlēm skolēni apgūst, sāk izprast nopietnus finanšu jautājumus. Latvijā šāda integrēta pieeja izpaliek.

Veiksmīgāka sadarbība ar zinošu klientu

Lekcijas skolēnu auditorijai ir tikai viena neliela daļa no bankas īstenotā Naudas skolas aktivitāšu cikla. Nodarbības tiek rīkotas arī studentiem, uzņēmējiem, aptverot pēc iespējas plašāku cilvēku loku, jo pats svarīgākais Naudas skolas izveides mērķis ir uzlabot visas sabiedrības zināšanas finanšu jomā: lai arī ar šādu informāciju publiskā telpa ir gana piesātināta, svarīgi ir izlobīt pašu būtiskāko. «Jo zinošāks ir klients, jo veiksmīgāka ir mūsu sadarbība,» piebilst A. Fišere-Kaļķe.

Piemēram, uz vispārējās izglītības iestādēm, augstskolām un pie uzņēmējiem vairākas reizes gadā dodas finanšu fitnesa treneri. «Finanšu jomā un fitnesā ir daudz kas kopīgs: jo cītīgāk, regulārāk, mērķtiecīgāk darbības tiek veiktas, jo labāki rezultāti,» skaidro A. Fišere-Kaļķe.

VECĀKIEM

Septiņi padomi vecākiem, domājot par kabatas naudas izsniegšanu saviem bērniem

• Bērni ir ļoti vērīgi un mācās no saviem vecākiem, tāpēc būtiski atcerēties, lai vecāku ikdienas prakse sakrīt ar vārdiem.
• Pirms bērnam izsniegt kabatas naudu, ģimenē vēlams aprunāties par vajadzībām, vēlmēm un to, kā iemācīties tās atšķirt.
• Pirmie soļi naudas plānošanā ir organizēt kabatas naudas izsniegšanu un saņemšanu līdzīgi kā algas dienu – noteiktā dienā un apjomā, par ko ar bērnu esat iepriekš vienojušies. Šāda prakse palīdzēs arī vecāku personīgajai finanšu plānošanai.
• Neregulāri izsniegta nauda vai saņemta tikai svētkos vai kā dāvana – tiek iztērēta bez apdoma, un tās vērtība bērnam liekas ievērojami mazāka.
• Svarīgi sākumā kopā ar bērnu noteikt mazākus mērķus, kuriem bērns varēs vieglāk sakrāt, laiku pa laikam palielinot šiem mērķiem vērtību un nosakot jaunus, ambiciozākus mērķus.
• Atrodoties veikalā, ļaut bērnam palīdzēt veikt norēķinus, tādējādi sniedzot iespēju sekot līdzi, izskaitļot, cik tiks iztērēts un cik naudas makā vēl atlicis – tikai praksē un ar vecāku atbalstu bērns vislabāk varēs iegūt veselīgu izpratni par naudu.
• Visbeidzot vecāki tiek aicināti runāt ar bērniem par naudas nozīmi vispār, mudinot bērnus pārdomāt un izvērtēt vērtības, kas ir svarīgākas par naudu un kas – mazāk svarīgas.